Francija liedz sociālos tīklus bērniem

Kad septembrī Francijā atsāksies mācības, skolēniem līdz 15 gadu vecumam sociālie tīkli var kļūt juridiski nepieejami. 20. jūlijā Nacionālās asamblejas deputātu un Senāta pārstāvju kopīgā komisija vienojās par likuma tekstu, kas aizliegtu bērniem līdz 15 gadiem uzturēt sociālo tīklu kontus (Le Progrès, Midi Libre). Ja abas parlamenta palātas tekstu pieņems, Francija kļūs par vienu no skaidrākajiem Eiropas izmēģinājumiem jautājumā, kas pazīstams gandrīz katrai ģimenei: vai pusaudžus vispār iespējams noturēt ārpus „Instagram”?

Parlaments izvēlējās plašu aizlieguma modeli. Senāts bija sliecies aizliegt tikai kaitīgākās platformas un pārējām atstāt vecāku piekrišanas iespēju, taču kompromisa tekstā ievilkta viena robeža: sociālie tīkli nav pieejami pirms 15 gadu vecuma, izņēmumus paredzot izglītības pakalpojumiem, piemēram, „Wikipedia” (Le Parisien, LCP). Francija līdz ar to liek likmi uz vienu, teorētiski vieglāk piemērojamu vecuma slieksni, nevis katras platformas individuālu vērtēšanu.

Kā pārbaudīt vecumu, nepārbaudot identitāti?

Aizliegumu pieņemt ir vieglāk nekā to ieviest. Sarežģītākais jautājums ir, kā pārbaudīt vecumu, nepārvēršot katru pieslēgšanos sociālajam tīklam par personas dokumentu kontroli. Francija neparedz modeli, kurā „TikTok” pusaudzim prasītu pasi. Likumprojekta atbalstītāji runā par trešās puses pārbaudītāju: neatkarīgu pakalpojumu, kas nosaka, vai lietotājs ir vecāks vai jaunāks par 15 gadiem, un platformai nodod tikai atbildi „jā” vai „nē” (RTL).

Princips ir līdzīgs apsargam pie kluba ieejas. Apsargs redz dokumentu, pārliecinās par vecumu un ielaiž apmeklētāju. Bārs iekšpusē neredz ne vārdu, ne dzimšanas datumu. Kriptogrāfijā šādu pieeju sauc par nulles zināšanu pierādījumu: iespēju pierādīt vienu faktu, piemēram, pietiekamu vecumu, neatklājot pierādījuma pamatā esošos datus. Eiropas Komisijas bērnu drošības ekspertu grupa šādu risinājumu iesaka kā privātumam saudzīgāko virzienu (Commission panel). ES paralēli veido digitālās identitātes maku, kam jāļauj pilsoņiem apliecināt, piemēram, vecumu, neatklājot visu personas dokumentā esošo informāciju (EU Digital Identity Wallet).

Šī tehnoloģija vairs nav tikai teorija. Lielbritānijas regulatora „Ofcom” pirmajā vecuma apliecināšanas pārskatā konstatēti 69 miljoni pabeigtu vecuma pārbaužu 32 pakalpojumos, izmantojot metodes no sejas vecuma novērtēšanas līdz personas dokumenta un fotoattēla salīdzināšanai (Ofcom). Taču šādas sistēmas vēl nav ieviestas mērogā, kādu prasītu lielākās sociālo tīklu platformas.

Starp vārtiem un sienu ir atšķirība

Vecuma barjera pornogrāfijas vietnē ir salīdzinoši vienkārša: ir viena skaidra ieeja. Sociālie tīkli darbojas citādi. Tur jau ir esoši konti, koplietošanas planšetes ģimenēs, vecāku brāļu un māsu telefoni, VPN pakalpojumi un 14 gadus veci lietotāji ar pietiekami lielu motivāciju apiet ierobežojumus.

Eiropas Komisijas ekspertu grupa brīdina, ka līdzšinējā pieredze ar vispārīgiem aizliegumiem rāda: daudzi nepilngadīgie tik un tā atrod ceļu cauri (Commission panel). Vienkāršākā pārbaude, pazīstamā dzimšanas datuma izvēlne, „Ofcom” vērtējumā nav efektīva (Ofcom). Sejas vecuma novērtēšana atrodas pa vidu, taču tās precizitāte kļūst vājāka tieši ap 14–15 gadu robežu, kur Francija vēlas vilkt juridisko līniju.

Francija raksta noteikumu. Kas to piemēros?

Francija var pieņemt likumu, bet „Meta”, „TikTok” un „Google” savas ES darbības lielā mērā vada no Īrijas. Tādēļ izpilde iet caur ES Digitālo pakalpojumu aktu, kas ļoti lielo platformu uzraudzību dala starp Eiropas Komisiju un Īrijas nacionālo regulatoru (DSA). Komisija jau pārbauda „Meta” un „TikTok” dizaina risinājumus, kas varētu piesaistīt jaunākus lietotājus, un sods šādās lietās var sasniegt līdz 6 % no globālā apgrozījuma (Slaughter and May, DSA). Spānija veido savu regulējumu, kur vecuma sliekšņi tiek apvienoti ar platformu dizaina pienākumiem (20minutos). Īrijas eirokomisārs Maikls Makgrāts ir norādījis, ka sarežģītības dēļ vajadzīgi ES līmeņa noteikumi, nevis atšķirīgu nacionālo režīmu kopums (Irish Examiner).

Francija mēģina piespiest platformas, vecuma pārbaudītājus un ES regulatorus atrisināt tehnisko ieviešanu pēc politiskā lēmuma. Atbalstītāji gribētu, lai sistēma darbotos jau līdz septembra mācību gada sākumam (RTL), taču likuma pieņemšana un vecuma pārbaudes ieviešana visās lielajās platformās ir divi atšķirīgi termiņi. Tālāk jāskatās, vai platformas izveidos privātumu saudzējošas pārbaudes, cik viegli pusaudžiem būs tās apiet un vai ES regulatori izpildi virzīs kā steidzamu jautājumu, nevis ļaus tai iestrēgt starp Parīzi, Dublinu un Briseli.