Ikmēneša Patriot piegādes neatrisina Ukrainas deficītu

Washington opens a supply line that may not survive Ukraine’s winter.
Attēla kompozīcija · tobriefVolodimirs Zelenskis 8. augustā paziņoja, ka ASV katru mēnesi piešķirs Ukrainai „Patriot” pārtvērējraķetes (Ukrainas prezidents, Ukrainska Pravda). Preses konferencē Belgradā kopā ar Serbijas prezidentu Aleksandaru Vučiču viņš vienlaikus pateica būtiskāko: apjoms neesot pietiekams. Zelenskis nenosauca ne skaitu, ne raķešu tipu, ne piegāžu termiņu. Tas apstiprina, ka kanāls pastāv. Tas neapstiprina, ka šis kanāls spēs aizsargāt Ukrainas pilsētas ziemā.
Dažas dienas iepriekš deficīts jau bija redzams uzbrukuma bilancē. 1. augustā Krievija uz Kijivu izšāva 27 ballistiskās raķetes. Ukraina pārtvēra vienu (European Pravda). Nogalināti tika deviņi cilvēki (SBS/Reuters). Saskaņā ar Reuters ziņoto sabiedroto pārtvērējraķešu piegādes esot nokritušās līdz trešdaļai no pērnā gada līmeņa (Agerpres). Ukrainas–NATO padomē, kur Kijiva tiekas ar visām 32 alianses dalībvalstīm, Zelenskis sacīja, ka Krievija mēnesī saražo ap 120 ballistisko raķešu (Ukrainas prezidents). Vienas raķetes notriekšanai var būt jāizlieto viena līdz trīs pārtvērējraķetes (Le Monde). Šī aritmētika Ukrainai ir nelabvēlīga.
Eiropa maksā. Vašingtona lemj, kurš saņem raķetes
Šaurā vieta nav tikai sabiedroto politiskā griba. Tā ir kontrole pār pašām pārtvērējraķetēm. Eiropa var ziedot no saviem krājumiem un caur NATO finansēt ASV ražotas paketes Ukrainai. Taču tā nevar ražot, sadalīt vai apstiprināt PAC-3 MSE pārtvērējraķešu nodošanu bez iepriekšējas rakstiskas ASV piekrišanas, ko prasa amerikāņu eksporta kontroles noteikumi (22 CFR 123.9, NATO). PAC-3 MSE ir „Patriot” variants, kas ballistiskās raķetes iznīcina ar tiešu triecienu.
Eiropas krājumi rāda, cik stingra kļuvusi normēšana. Vācija, lielākā Eiropas „Patriot” donore, Ukrainai nodevusi trīs pilnas sistēmas, četras papildu palaišanas iekārtas un raķetes (Vācijas valdība). Kopā ar partneriem Berlīnei no nacionālajiem krājumiem izdevies savākt 35 pārtvērējraķetes (Tagesschau). Nīderlande nodevusi sistēmas, radaru un pārtvērējraķetes, kā arī piešķīrusi 500 milj. € pretgaisa aizsardzībai, taču Nīderlandes Aizsardzības ministrijas pārstāvis Kēss Bakheiss Radio Svoboda sacīja, ka papildu „Patriot” raķešu krājumos vairs neesot. Rumānija nodeva veselu sistēmu un tagad gaida aizvietojumu; rumāņu analītiķi brīdina, ka sabiedrotie šādi iztukšo arī paši savu pretgaisa aizsardzību (Digi24).
Katras valsts piemērs rāda vienu un to pašu mehānismu no cita skatpunkta: gatavība dot ir, krājumi beidzas, papildināšana atkarīga no Vašingtonas.
Polija, kuru Zelenskis minēja kā valsti, kas „tiešām var palīdzēt”, NATO samitā Ankarā parakstīja nodomu deklarāciju par Eiropas PAC-3 servisa centru un vēlas „Patriot” kopražošanu savā teritorijā (gov.pl, Bankier). Polijai ir plāns nākotnes apkopei un ražošanai. Tai vēl nav raķešu, ko nosūtīt tagad. ASV vēstnieks NATO Metjū Vitekers sacīja, ka ilgtermiņa ražošanas vienošanās līdz ziemai nebūs gatava (Euronews).
Rūpnīcas karu neapdzīs
Ražošana pieaug, taču katra Ukrainai nosūtītā raķete konkurē ar NATO valstu vajadzību atjaunot pašu arsenālus. „Lockheed Martin” 2025. gadā piegādāja vairāk nekā 600 PAC-3 MSE pārtvērējraķešu un līdz 2030. gadam mērķē uz 2 000 raķetēm gadā (Lockheed Martin). PBS šo palielinājumu raksturoja kā nozīmīgu, bet līdz desmitgades beigām nepietiekamu (PBS). Arī Japānas kopražošanas līniju ierobežo „Boeing” ražotu komponenšu trūkums (Kyiv Independent).
Francijas un Itālijas SAMP/T sistēma ar „Aster” raķetēm dod daļēju atslogojumu: MBDA norāda, ka no 2023. līdz 2025. gadam tā dubultojusi raķešu ražošanu (MBDA). Tomēr Ukrainas Gaisa spēku komandieri saka, ka pret atsevišķiem Krievijas ballistiskajiem draudiem, tostarp „Iskander-M” un „Zircon”, pašlaik efektīvi darbojas tikai „Patriot” (AP).
Zelenska paziņojums Belgradā apstiprina, ka ASV ikmēneša piešķīrums pastāv. Tas nepasaka, vai apjoms aizver plaisu starp Krievijas ražošanu, Ukrainas vajadzībām un sabiedroto krājumiem. Deficīta prece ir pati pārtvērējraķete, un sadales lēmums atrodas Vašingtonā. Kamēr Eiropas sabiedrotie nezina, cik PAC-3 raķešu saņems, kad tās pienāks un cik tas maksās pašu aizsardzībai, vārds „ikmēneša” praksē nozīmē normēšanu.
Details about this article
- Model:
- claude-opus-4-6
- Generated:
- 8/9/2026, 1:58:17 AM
- Pipeline run:
- eu_pipeline_20260809_005005
- Watermark:
- SynthID (Google's invisible watermark)
- Human review:
- None before publication