Nikosija noraida Turcijas divu valstu risinājumu

Kipras prezidents Niks Hristodulidis Turcijas militārās intervences 52. gadadienā novilka trīs robežlīnijas: Kipra paliek viena republika, divu valstu risinājuma nebūs, un nebūs arī „slēptas konfederācijas”, kur federācijas nosaukums piesedz divas suverēnas valdības (Euronews FR, Philenews). Šie nosacījumi nav tikai salas iekšējais jautājums. Tie nosaka arī ES un Turcijas attiecību augšējo robežu, jo Kiprai ir instrumenti, lai šo robežu noturētu.

Viena dalībvalsts, divu veidu bloķēšana

ES par dalībvalsti visai salai uzskata Kipras Republiku. Turcijas kontrolētajā ziemeļu daļā ES tiesību piemērošana lielākoties ir apturēta līdz atkalapvienošanai; to paredz Pievienošanās līguma 10. protokols (10. protokols).

Tas Nikosijai dod tiešu veto visos ES lēmumos, kam vajadzīga vienprātība, proti, visu dalībvalstu piekrišana. Šajā kategorijā ietilpst Turcijas iestāšanās sarunas, kopējās ārpolitikas nostājas un piekļuve aizsardzības sadarbībai (LES 24. pants). Kipra jebkuru no šiem lēmumiem var bloķēt viena pati.

Citos jautājumos — muitas savienības modernizācijā vai vīzu liberalizācijā — Kiprai nav formāla veto. Taču Eiropadome, kur dalībvalstu vadītāji nosaka ES politisko virzienu, strādā pēc konsensa principa. Ja viena valdība iebilst, jautājums var nemaz nenonākt līdz reālai izskatīšanai (LES 15. pants). ES līderi reti atver lietu no jauna, ja kāda galvaspilsēta jau iepriekš pasaka „nē”.

Līdzšinējā prakse to apstiprina. 2018. gadā Padome iesaldēja iestāšanās sarunu sadaļas un darbu pie muitas savienības (Padome, 2018. gada jūnijs). 2019. gadā pēc Turcijas urbšanas darbiem Kipras ūdeņos tā apturēja augsta līmeņa dialogu un samazināja pirmspievienošanās finansējumu (Padome, 2019. gada jūlijs). Šā gada jūlijā Turcija panāca šauru vienošanos par muitas sadarbību, bet ne muitas savienības atjaunināšanu, vīzu ceļu vai piekļuvi aizsardzības sadarbībai, ko Ankara vēlējās (DG TAXUD).

Parīze atbalsta bloķēšanu; Berlīne meklē apvedceļu

Francija Kipru uztver kā suverenitātes pārbaudi. Francijas vēstniece Nikosijā raksturoja abu valstu aizsardzības partnerību kā „neparasti spēcīgu” un uzsvēra, ka jebkuram risinājumam jābalstās ANO līnijā: divzonu, divkopienu federācijā ar vienotu suverenitāti (Francijas vēstniecība Kiprā). Parīze neredz pamatu atdalīt sadarbību ar Turciju no progresa Kipras jautājumā (Euronews FR).

Vācija spiež citā virzienā. Berlīne atzīst Kipras Republiku par vienīgo leģitīmo valdību (Vācijas Ārlietu ministrija), taču vēlas sadarboties ar Ankaru migrācijas, enerģētikas un NATO aizsardzības jautājumos, negaidot Kipras konflikta atrisinājumu (Eurotopics).

Itālija atrodas starp abām pozīcijām. 13. jūlijā Eiropas Komisija iecēla Itālijas viceprezidentu Rafaēli Fito par īpašo pārstāvi Kipras jautājumā. Viņa uzdevums ir atbalstīt ANO vadīto miera procesu un raudzīties, lai iespējamais risinājums atbilstu ES tiesībām (EUAlive, Formiche). Turcija šo iecelšanu noraidīja. Ankaras Ārlietu ministrija paziņoja, ka ES esot zaudējusi neitralitāti brīdī, kad Kipra pievienojās blokam, un uzstāja, ka risinājumam jābalstās divu suverēnu valstu vienlīdzībā (Turcijas Ārlietu ministrija). Kipras turku pašpārvaldes pārstāvji šo amatu nosauca par neleģitīmu (Euractiv).

Ko Gutērreša vizīte var un nevar atvērt

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs Kiprā ieradīsies 27.–29. jūlijā. Formālais mediācijas mandāts ir viņa sūtnei Marijai Anhelai Olginai (DW). Fito viņus nevar aizstāt. Viņa nozīme sākas tikai tad, ja diplomātija izkustas: Komisijai būs vajadzīgs cilvēks, kurš vada ES tiesību darbu, ko izraisītu jebkurš risinājums.

Kipras preses ziņās minēts visu 27 dalībvalstu pieņemts dokuments, kurā ES „piešķir īpašu nozīmi” Kipras sarunu atsākšanai kā solim ceļā uz ciešāku ES un Turcijas sadarbību (CNA, Politis). Tā vēl nav formāla priekšnoteikuma valoda. Taču kopš 2018. gada modelis ir konsekvents: iestāšanās un aizsardzības jautājumos darbojas stingra juridiska bloķēšana, jo Kiprai ir līgumos paredzēts veto; muitas un vīzu lietās bloķēšana ir politiska, jo Kipra nosaka, vai Eiropadomes līderi vispār atver durvis. Suverenitātes strīds salā ar mazāk nekā miljonu iedzīvotāju joprojām ierobežo ES attiecības ar 85 miljonu iedzīvotāju NATO sabiedroto. Hristodulida jubilejas runa Ankarai un Berlīnei pasaka, ka šī robeža nav pavirzījusies.