Slovākija riskē ar €1.2 miljardiem

Brisele pārbauda, vai Slovākija nav pārkāpusi vienošanos, kas piesaistīta ES Atveseļošanas un noturības mehānisma naudai. Eiropas Komisija vērtē, vai valdības 1. jūlija lēmumi nav faktiski atcēluši nacionālo parku reformu, no kuras bija atkarīgi turpmākie maksājumi. Šis mehānisms ir ES pēcpandēmijas fonds, kurā valdības naudu saņem tikai pēc iepriekš saskaņotu reformu un investīciju izpildes. Ja Komisijas atbilde būs apstiprinoša, Slovākijai var tikt iesaldēti vairāk nekā 1,2 mljrd. € nākamo maksājumu, ziņoja Denník N.

Solījums un apiešanas ceļš

Atveseļošanas un noturības mehānisms darbojas pēc atskaites punktu principa. Katra valsts savā plānā ierakstīja konkrētas reformas un investīcijas. Pirms katra maksājuma laidiena Eiropas Komisijai jāpārbauda, vai šie punkti ir izpildīti. Ja kāds no tiem nav izpildīts, maksājums apstājas (Regula (ES) 2021/241, 24. pants).

Slovākijas plāns, kura dotāciju apjoms ir 6,4 mljrd. € (Eiropas Komisija), paredzēja sakārtot jautājumu par to, kurš patiesībā kontrolē aizsargājamās teritorijas valsts nacionālajos parkos. Gadiem ilgi uz vienām un tām pašām teritorijām varēja pretendēt divas valsts struktūras: nacionālo parku administrācijas un valsts mežu uzņēmums Lesy SR, kas apsaimnieko publiskos mežus un gūst ieņēmumus no koksnes. 2022. gada reforma daļu zemes stingrāk aizsargātajās zonās nodeva parku administrācijām. Taču daudz plašākām teritorijām, kur mežsaimniecības nozarei ir lielākās ekonomiskās intereses, izšķiroši bija zonējuma lēmumi. Tie pieņemti tikai šomēnes.

1. jūlijā valdība apstiprināja zonējumu četriem parkiem: Tatriem, Zemajiem Tatriem, Poloniniem un Malai Fatrai (Aktuality). Taču pavadošajās valdības rezolūcijās vides ministram Tomāšam Tarabam esot dots uzdevums valsts mežu ikdienas kontroli, tostarp ciršanas lēmumus un budžetus, atstāt Lesy SR pārziņā (STVR). Zonējuma karte ir pieņemta. Taču pilnvaru pārbīde, kurai bija jānotiek, var izrādīties tukša.

Kam paliek koksne, kam draud naudas zaudējums

Lesy SR un mežsaimniecības intereses saglabā ietekmi pār zemi, kas dod koksnes ieņēmumus. Nacionālo parku administrācijas zaudē lēmumu pieņemšanas varu, ko reforma tām bija paredzējusi nodot. Dabas aizsardzības organizācijas norāda, ka vecie meži joprojām netiek pietiekami aizsargāti: WWF lēsa, ka stingrā aizsardzība Poloninos attiektos tikai uz aptuveni 16 % teritorijas, bet ap 1 700 hektāriem ekoloģiski vērtīgu platību aizsardzības statuss tiktu pazemināts (WWF CEE).

Finansiālais risks neaprobežojas ar mežiem. Slovākija jau saņēmusi 81 % no kopējā Atveseļošanas un noturības mehānisma piešķīruma un izpildījusi 62 % atskaites punktu, liecina RSI/STVR dati. Astotais un devītais maksājuma pieprasījums aptver atlikušos 1,2 mljrd. €. Iesaldēšana apturētu ne tikai dabas aizsardzības pasākumus, bet arī citas iekšzemes programmas, kas finansētas no šiem maksājumiem, sākot ar digitālo infrastruktūru un beidzot ar izglītību.

Strīds jau sašķēlis valdošo koalīciju. Valsts sekretārs Filips Kuffa apgalvoja, ka apstiprinātais zonējums reformu anulē, un sacīja, ka atkāpsies, ja Komisija lems pret valdību. Lauksaimniecības ministrs Rihards Takāčs iebilda, ka līdzekļi esot drošībā (Denník N). Tas ir politisks apgalvojums, nevis Komisijas secinājums.

Pārbaude, kurai mehānisms tika radīts

Šāda situācija ir tieši tas, ko Atveseļošanas un noturības mehānismam bija jāspēj noķert: valdība formāli izpilda atskaites punktu, bet ar administratīviem lēmumiem saglabā nemainīgu ekonomisko realitāti. Ungārijas maksājumi tika piesaistīti pretkorupcijas nosacījumiem, kas joprojām izpildīti tikai daļēji (CER). Slovākijas gadījums ir mazāk skaļš, taču jautājumu uzdod skaidrāk. Reforma tika piegādāta, pieņemta un, iespējams, pēc tam iztukšota.

Eiropas Komisija vēl nav lēmusi. Taču pieejamie fakti ved pie konkrēta secinājuma: ja Brisele ļaus Slovākijai paturēt naudu, kamēr Lesy SR patur kontroli pār zemi, citām valdībām tiks dots signāls, ka Atveseļošanas un noturības mehānisma atskaites punkti kļūst apspriežami brīdī, kad pirmie maksājumi jau saņemti.