E5 šķeļ tālās triecienu riski

Igaunijas ārlietu ministrs Ukrainas dronu nejaušu nonākšanu NATO teritorijā sauc par „maksājamu cenu” (Zeit). Itālijas ārlietu ministrs uzstāj, ka Romas Ukrainai nodotie ieroči „nekad” nedrīkst tikt izmantoti ārpus Ukrainas teritorijas (Reuters). Starp šīm divām pozīcijām Eiropas lielākās militārās valstis veido Ukrainai jaunas trieciena spējas, bet nav vienojušās, kam jāuzņemas risks, ja šo triecienu sekas nonāk pāri NATO robežai.

Vienu dronu notriec. Citus ne.

8. jūnijā Francijas iznīcinātāji, kas pildīja NATO Baltijas gaisa patrulēšanas misiju, notrieca dronu, kurš bija ielidojis Latvijas gaisa telpā pie Rēzeknes, netālu no Krievijas robežas (LRT, NATO). Baltijas gaisa patrulēšana ir rotācijas misija, jo Baltijas valstīm nav pietiekamas pašu iznīcinātāju kapacitātes. Iepriekš līdzīgos incidentos virs Polijas un Rumānijas piloti dronus izsekoja, bet uguni neatklāja, jo atlūzu risks tika uzskatīts par pārāk augstu vai apdraudējums — par nepietiekami skaidru. Kopīgas doktrīnas, kas noteiktu rīcību šādās situācijās, nebija.

Latgales iedzīvotājiem un kopienām Polijas austrumos šajos lēmumos nav balss. Viņiem nav arī redzamības par noteikumiem, pēc kuriem pilots izlemj, kad šaut. Plaisa starp to, ko alianse spēj izdarīt, un to, ko tā ir gatava publiski izskaidrot, tagad atrodas daudz sarežģītākas domstarpības centrā.

Divas nedēļas pēc incidenta Latvijā Berlīnē tikās E5 grupa — piecas Eiropas valstis ar lielākajiem militārajiem izdevumiem: Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Itālija un Polija. Tās apņēmās paātrināt Ukrainas „dziļo precīzo triecienu spēju” attīstību (Élysée, Bundesregierung). Praktiski tas nozīmē tālākas darbības ieročus. Paziņojumā nebija pateikts, kurš pārvalda risku, ja šo ieroču izmantošana rada incidentus alianses teritorijā.

Piecas galvaspilsētas, piecas sarkanās līnijas

Igaunija atrodas vienā spektra galā. Ārlietu ministrs Marguss Cahkna ir paudis, ka Ukrainas dronu epizodiska nokrišana sabiedroto teritorijā esot pieņemama, ja triecieni iznīcina Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas un militārās bāzes. Neviena cita NATO valdība šādu pozīciju publiski nav ieņēmusi.

Latvija piekrīt, ka Ukrainai vajadzīgas tālās darbības trieciena spējas, taču atbild ar tehnisku aizsardzību, nevis politisku gatavību pieņemt blakusriskus. Rīga pie Krievijas robežas izvieto papildu radarus un pretgaisa aizsardzības baterijas (NATO). Tātad vairāk pārtveršanas spēju, nevis lielāka tolerance pret noklīdušiem droniem.

Polija atbalsta militāro rezultātu. Ukrainas dronu kampaņas ir piespiedušas Krieviju pārvietot pretgaisa aizsardzības sistēmas no frontes uz aizmuguri, lai aizsargātu naftas pārstrādes rūpnīcas (Rzeczpospolita). Taču premjerministrs Donalds Tusks ir novilcis robežu: drošības vienošanās, kas izslēdz Poliju, Polijai nebūs saistošas (gov.pl).

Vācija palielina aizsardzības klātbūtni pie NATO austrumu robežas, tostarp veido pastāvīgu brigādi Lietuvā, bet izvairās no formulējumiem, kas varētu norādīt uz Vācijas iesaisti mērķu izvēlē Krievijas teritorijā (Bundesregierung).

Itālija ieņem stingrāko Rietumeiropas pozīciju. Ārlietu ministrs Antonio Tajāni ir paziņojis, ka NATO jāizvairās radīt jebkādu iespaidu par iesaistīšanos karā (Reuters).

Pilnvaras, ko neviens neuzņemas

NATO līgums uz centrālo jautājumu tiešu atbildi nesniedz. 5. pants — kolektīvās aizsardzības klauzula, kas paredz, ka uzbrukums vienam sabiedrotajam tiek uzskatīts par uzbrukumu visiem — darbojas tad, ja dalībvalstis kopīgi secina, ka noticis „bruņots uzbrukums”. 4. pants ļauj sasaukt konsultācijas, ja dalībvalsts jūtas apdraudēta. Noklīdis drons, kura izcelsme pirmajās stundās bieži nav skaidra, automātiski neietilpst nevienā no šīm kategorijām (North Atlantic Treaty). Tāpēc spēka lietošanas noteikumi — pavēles, kas pilotam nosaka, kad drīkst atklāt uguni — paliek nacionālā, nevis visas alianses līmenī.

Francija notriec dronu virs Latvijas. Rumānija dronu izseko un nešauj. Polija novēro un brīdina. Katru lēmumu var pamatot atsevišķi. Kopā tie Maskavai rāda, ka NATO austrumu robeža uz līdzīgiem incidentiem reaģē nevienādi.

E5 līderi apņēmās attīstīt tālākas darbības ieročus. Neviens neapņēmās politiski uzņemties risku, ja šo ieroču izmantošana rada incidentus sabiedroto teritorijā. Pagaidām izmaksas nes cilvēki, kas dzīvo vistuvāk NATO austrumu robežai — izmaksas, ko viņu valdības nav publiski atzinušas, vēl jo mazāk nodevušas demokrātiskai izvērtēšanai.