Polija gatavo pastāvīgu ASV bāzi

2026. gada 17. jūnijs — Polijas valdība pirmdien pieņēma rezolūciju, kas ļauj sākt sagatavošanās darbus pastāvīgai ASV militārajai bāzei Polijas teritorijā. Tas maina jautājumu par to, kur Eiropā balstās amerikāņu atturēšana (Gov.pl, PAP). Rezolūcija pati par sevi bāzi neveido. Tā dod aizsardzības ministram Vladislavam Kosiņakam-Kamišam mandātu sarunām ar Vašingtonu par atrašanās vietu, izmaksām un infrastruktūru. Taču laiks un ieceres mērogs rāda plašāku mērķi: Varšava cenšas padarīt ASV klātbūtni administratīvi grūti atceļamu, pirms Amerikas politikā sākas nākamais cikls.

Ko grib Varšava un ko tā viena nevar izlemt

Polijā jau atrodas aptuveni 10 000 ASV karavīru rotācijas kārtībā, un Tramps šā gada sākumā paziņoja par vēl 5 000 karavīru nosūtīšanu (Stars and Stripes). Varšavas mērķis ir pārvērst šo kopējo klātbūtni pastāvīgā garnizonā. Tam vajadzīga ilgtermiņa infrastruktūra, ģimeņu mājokļi, juridiski līgumi un Polijas finanšu saistības vairāku gadu garumā. Lielākā daļa ASV objektu, kas Polijā izbūvēti pēdējā desmitgadē, bija paredzēti pagaidu rotācijas vienībām, nevis pastāvīgai sistēmai, kādu amerikāņu armija uztur Vācijā.

Polija var sagatavot teritoriju un samaksāt rēķinu. Lēmumu tā pieņemt nevar. ASV spēku izvietojumu nosaka Baltā nama administrācija un Pentagons, bet tā praktiskās robežas velk Kongresa finansējums.

Pārstāvju palāta un Senāts jau iekļauj aizsardzības budžeta likumprojektos normas, kas ierobežotu karavīru skaita samazināšanu Eiropā un prasītu novērtēt ietekmi uz NATO, pirms izvietojums tiek samazināts (NOTUS). Varšavai tas dod šauru iespēju logu. Premjers Donalds Tusks formulēja to tieši: Polijai vispirms jāuzbūvē mājokļi un loģistika, lai amerikāņu karavīriem būtu kur doties, ja Vašingtona patiešām pieņems lēmumu viņus izvietot. Šis „ja” ir visas ieceres centrā.

Kontinents skatās no dažādiem leņķiem

Polijas solis Eiropā netiek uztverts vienādi. NATO austrumu aizsardzības modelī Polija, Baltijas valstis un Rumānija jau ir uzņēmējvalstis daudznacionālām kaujas grupām, kas atrodas reģionā nepārtraukti, bet tiek uzturētas ar brīvprātīgu rotāciju (NATO). Pastāvīga ASV bāze šo līniju padarītu blīvāku. Strīds ir par to, vai tā kļūtu blīvāka visā austrumu flangā vai tikai vienā punktā.

Lietuva šo ideju atbalsta tikai kā papildinājumu. Lietuvas mediji jebkādu ASV spēku pārdali no citām Eiropas pozīcijām sasaistīja ar „dāvanu Krievijai”, īpaši tad, ja tas radītu neskaidrību par rotācijas modeli Baltijas valstīs (LRT). Suvalku koridors, šaurā sauszemes saikne starp Poliju un Lietuvu, ko no vienas puses ierobežo Krievijas Kaļiņingrada un no otras — Baltkrievija, šeit padara jautājumu eksistenciālu. Kad Polijas valdība balsoja par rezolūciju, ap koridoru jau notika militārās mācības (DW).

Rumānija līdzīgu loģiku redz no Melnās jūras puses. Rumānijas mediji Poliju un Rumāniju apraksta kā divus jaunā NATO smaguma centra balstus no Baltijas līdz Melnajai jūrai (Digi24). Šāds rāmis darbojas tikai tad, ja Vašingtona pievieno papildu spējas, nevis pārdala jau esošās.

Vācijai tas ir jautājums par lomas maiņu. Berlīne nezaudē ASV bāzes, taču tās vieta sistēmā nobīdās: no redzamākā amerikāņu militārā centra kontinentālajā Eiropā uz to, ko pats Bundesvērs sauc par Drehscheibe Deutschland — aizmugures tranzīta un loģistikas mezglu spēkiem, kas virzās uz austrumiem (Bundeswehr). Vācija pati veido priekšējo klātbūtni ar 45. brigādi Lietuvā, bet neapstiprinātas ziņas par iespējamu ASV militārā aprīkojuma izvešanu no Eiropas šo nervozitāti ir pastiprinājušas (Deutschlandfunk).

Francija Polijas soli lasa kā atkārtotu pierādījumu zināmai Eiropas drošības likumsakarībai: kad drauds ir Krievija un jautājums ir par pastāvīgu militāru klātbūtni, austrumu valstis joprojām vēršas pie Vašingtonas, nevis Parīzes. Makrona stratēģiskās autonomijas doktrīna paredz, ka Eiropai jāsamazina bīstamas atkarības (Élysée). Polijas valdība tomēr neatļāva gatavošanos Francijas vai ES bāzei. Tā atļāva gatavošanos amerikāņu bāzei.

Atvērtais fails

Varšavai vēl jāatrisina iekšpolitiskie soļi. Polijas mediji norādīja, ka rezolūcijas teksts sākotnēji nebija publicēts un ka atvērti paliek finansējuma, vietas izvēles, īpaša likuma un plānošanas grafika jautājumi (Radar/RP). Nav skaidrs, vai Seimam — Polijas parlamentam — būs jābalso par galīgo juridisko formu, vai tiks uzklausītas kopienas pie iespējamajām bāzes vietām un cik Polija ik gadu maksās papildus jau esošajām atbalsta izmaksām.

Plašākais jautājums sniedzas pāri Polijas robežām. Varšava liek likmi uz to, ka ar infrastruktūru un izdevumiem var nostiprināt amerikāņu klātbūtni, pirms ASV politika atkal maina virzienu. Pārējā Eiropa vēro, lai saprastu vienu lietu: vai Amerika būvē biezāku austrumu vairogu, vai pārkārto ierobežotu spēku daudzumu.