30 karavīri sargā Lietuvas enerģijas artērijas

Lietuvas karavīri patrulē Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes terminālī. Latvija pastiprinājusi Daugavas hidroelektrostaciju un Inčukalna pazemes gāzes krātuves apsardzi. Polijas gāzes tīkla operators strādā paaugstinātas gatavības režīmā. Igaunija prasa stiprināt krīžu vadības spējas, taču publiski nav ziņojusi par apsardzes izvietošanu pie enerģētikas objektiem.

Aizsardzības pasākumi ir apstiprināti. Uzbrukums, kam tie gatavojas, pagaidām nav.

Brīdinājums un plaisa, ko tas atklāj

Lietuvas aizsardzības ministrs Roberts Kauņs paziņoja, ka militārās izlūkošanas rīcībā esot informācija par Krievijas apsvērumiem uzbrukt Baltijas kritiskajai infrastruktūrai, iespējams, izmantojot sagrābtus vai pārbūvētus Ukrainā ražotus dronus, lai atlūzas norādītu uz Kijivu, nevis Maskavu (LRT, Kyiv Independent). Viņš vienlaikus iezīmēja robežas: Lietuva novērojot plānošanas aktivitāti, bet tai neesot ne datuma, ne mērķu saraksta, ne pierādījumu par galīgu Krievijas lēmumu (Bloomberg).

Šāds scenārijs vērsts uz īsu, bet politiski izšķirošu brīdi starp drona pamanīšanu un lēmumu, kas to sūtījis. Krievija varētu savākt Ukrainas dronu daļas pēc triecieniem Krievijas teritorijā, pārbūvēt tās uzbrukumam sabiedroto zemei un atstāt notikuma vietā atlūzas, kas izskatās ukrainiskas (Euronews, Euromaidan Press). Mērķis būtu iegūt laiku apjukumam NATO, 32 valstu militārajā aliansē, kamēr galvaspilsētas strīdas, cik daudz pierādījumu vajag pirms atbildes (NV/Reuters).

NATO var apmainīties ar radaru datiem un pacelt gaisā iznīcinātājus. Jebkura dalībvalsts var pieprasīt konsultācijas, ja jūtas apdraudēta. Taču kolektīvās aizsardzības saistība, 5. pants, prasa politisku vienošanos, ka noticis bruņots uzbrukums. Atlūzas vien šo mehānismu neiedarbina (NATO). Lēmums notriekt dronu, noteikt vainīgo un kāpināt atbildi paliek valstu rokās. Katra valsts rīkojas pēc saviem noteikumiem un savā ātrumā. Tieši šo plaisu viltus karoga operācija censtos izmantot.

Četras valstis, četras trauksmes sistēmas

Lietuvas reakcija ir redzamākā. Kauņs 17. jūlijā parakstīja rīkojumu līdz 19. augustam izvietot līdz 30 karavīriem četru objektu apsardzei: Klaipēdas SDG terminālī, kas balsta Baltijas gāzes apgādi; „LitPol Link” elektroenerģijas starpsavienojumā ar Poliju; un divos iekšzemes enerģētikas objektos, kas palīdz līdzsvarot tīklu (LRT English). Visos gadījumos loģika ir viena: gāzes ieeja sistēmā, pārrobežu elektroenerģija un tīkla balansēšanas jauda. Tā ir infrastruktūra, kas Baltijai ļauj uzturēt apgādi neatkarīgi no Krievijas.

Latvija pastiprināja apsardzi pie Daugavas hidroelektrostacijas Rīgas tuvumā un Inčukalna gāzes krātuves (Delfi Latvija). Aizsardzības ministrs Raimonds Melnis sacīja, ka Latvijas rīcībā nav informācijas par gatavotiem uzbrukumiem konkrētiem Latvijas mērķiem (la.lv). Liela daļa stingrākas apsardzes darbojas jau kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.

Polijā pasākumus virza nevis viens militārs rīkojums, bet uzņēmumi un infrastruktūras operatori. Enerģētikas uzņēmums „Orlen” vērtē alternatīvus gāzes importa maršrutus, „Gaz-System” strādā paaugstinātas gatavības režīmā, bet militāra vienība sākusi apsargāt elektroenerģijas savienojumu ar Ukrainu, kas palīdz stabilizēt kara bojāto Ukrainas tīklu (Ukrainska Pravda). Polija vienlaikus izmeklē savas kļūdas Krievijas spārnotās raķetes pamanīšanā un brīdināšanā pēc tam, kad tā 30. jūlijā šķērsoja Polijas gaisa telpu (TVN24).

Igaunija šajā ainā atšķiras. Iekšlietu ministrs Igors Taro uzskata, ka ticamākie draudi esot nemilitāri un Igaunijas krīžu gatavība neatbilstot pašreizējai drošības videi (ERR English). Publiski nav ziņu par jaunām apsardzes vienībām pie enerģētikas objektiem.

Kad drons tiešām atlido

Rumānija jau parādījusi vienu iespējamo atbildi. 24. jūlijā Rumānijas F-16 iznīcinātāji virs Rumānijas teritorijas notrieca Krievijas „Shahed” tipa dronu (Romania Insider). Tam vajadzīgi iepriekš apstiprināti spēka lietošanas noteikumi un politiska gatavība šaut. Zviedrijas aizsardzības analītiķi Baltijas viltus karoga scenāriju pelēkās zonas loģikā vērtē kā pilnībā ticamu (SvD).

Četras NATO dalībvalstis stiprina objektus pēc saviem noteikumiem, savas juridiskās kompetences ietvaros un savā tempā. NATO jāspēj atbildēt, vai valstu dronu notriekšanas noteikumi un vainīgā noteikšanas procedūras ir iepriekš saskaņotas, pirms drons sasniedz elektrostaciju. Pretējā gadījumā Maskava var secināt, ka starp sabiedroto trauksmes sistēmām joprojām ir pietiekami daudz vietas manevram.