1,000 nāves gadījumu atsedz Eiropas dzesēšanas robus

Jūnijā astoņu dienu laikā Eiropā nomira vairāk nekā tūkstotis cilvēku, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati. Spānijas nacionālā virsmirstības uzraudzības sistēma MoMo četrās dienās vien uzskaitīja 212 nāves gadījumus, no tiem 200 cilvēki bija vecāki par 65 gadiem (EFE). Turīnā un Milānā bija elektroapgādes pārtraukumi. Brīdinājumi bija izsludināti visās valstīs. Cilvēki tomēr nomira, jo iestādes, kas pamana dzīvībai bīstamu karstumu, un iestādes, kurām cilvēki no tā jāpasargā, pakļaujas dažādām pārvaldēm, izmanto dažādus budžetus un strādā pēc dažādiem noteikumiem.

ES var brīdināt. Tā nevar piespiest rīkoties.

Eiropas Klimata akts dalībvalstīm prasa „pastāvīgi virzīties uz priekšu pielāgošanās jomā”, taču tajā nav saistošu standartu dzesēšanas centriem, temperatūrai skolās vai aprūpes namu gatavībai (European Climate Law). ES 2021. gada Pielāgošanās stratēģijā karstuma viļņi aplūkoti kā Eiropas mēroga problēma, bet tas ir Eiropas Komisijas politikas dokuments, nevis saistoša regula vietējiem dienestiem (EU Adaptation Strategy). Brisele dod naudu, satelītu datus un ārkārtas situāciju koordināciju caur Savienības civilās aizsardzības mehānismu, proti, ES sistēmu ugunsdzēsēju un mediķu vienību nosūtīšanai pāri robežām. Tā nelemj, vai bērnudārzā jābūt kondicionēšanai.

Eiropas Vides aģentūras klimata risku novērtējumā teikts, ka Eiropa „nav gatava strauji augošajiem klimata riskiem”, un karstums minēts kā viens no tiešākajiem draudiem veselībai dienvidu pilsētās (EEA). Šīs nedēļas notikumi parādīja tieši to: pielāgošanās netiek līdzi temperatūrai.

Četras valstis, viena sistēmiska kļūme

Brīdināšanas sistēmas strādā. Aizsardzība izjūk brīdī, kad kādam jāsāk rīkoties. Modelis atkārtojas.

Vācijā tikai 7 no 16 federālajām zemēm ir zemes mēroga rīcības plāns karstuma gadījumiem. Federālā Vides ministrija sevi raksturo kā „impulsu devēju”, nevis aizsardzības sistēmas operatoru (BMUKN). Bundestāgā joprojām notiek debates par to, kam jāmaksā par obligātiem pašvaldību karstuma plāniem un slimnīcu dzesēšanu (tagesschau). Intensīvās terapijas ārsti norādīja, ka federālajām zemēm jāfinansē slimnīcu aizsardzība pret karstumu, nevis tā jāuztver kā izvēles komforts (BR). Pats strīds ir pierādījums: nav skaidrs, kam pieder pienākums pārvērst brīdinājumu aizsardzībā.

Itālijā viena un tā pati plaisa parādījās divos veidos. Lombardija augsta riska dienās aizliedza darbu ārā karstākajās stundās, aizpildot vakuumu, kuru, pēc arodbiedrību teiktā, Roma slēdza pārāk lēni (PuntoSicuro). Turīnā četrās dienās bija vismaz 16 elektroapgādes pārtraukumi, jo vietējais pieprasījums pēc elektrības strauji pieauga; Milānā bez strāvas palika vairāki rajoni (Renewable Matter, Il Fatto Quotidiano). Nacionālā elektroapgāde izturēja. Vietējie sadales tīkli neizturēja.

Spānijai ir Eiropā attīstītākā nāves gadījumu uzskaites sistēma. MoMo lēsa, ka no 21. līdz 24. jūnijam karstums bijis saistīts ar 212 nāves gadījumiem (EFE). Taču nacionālā enerģētikas aģentūra atteicās subsidēt četru Pinto pašvaldības skolu dzesēšanu, jo pašvaldība nevarēja pierādīt, ka skolēni atbilst administratīvajai „neaizsargātas grupas” definīcijai (The Objective). Pašvaldība gribēja atdzesēt skolas. Subsīdiju noteikumi pateica, ka bērni nekvalificējas.

Nīderlande pirmo reizi izsludināja sarkano kodu karstuma dēļ, KNMI augstāko meteoroloģisko brīdinājumu (KNMI, GGD Leefomgeving). Valstī nav nacionāla noteikuma par skolu slēgšanu karstumā un nav maksimālās temperatūras klasēs. Sākumskolu pārvalžu asociācija brīdināja, ka aptuveni astoņās no desmit skolām iekštelpu klimats nav pietiekams (ANP/PO-Raad). Brīdinājums bija pirmais šāda līmeņa brīdinājums. Skolu infrastruktūras problēma nebija jauna.

Ko neviens neuzskaita

ES nav obligāta kopīga rādītāju sistēma, kas salīdzinātu dzesēšanas centru pieejamību, skolu rīcības protokolus karstuma laikā, aprūpes namu gatavību vai ar karstumu saistītus elektrotīklu traucējumus. Valstis nevar salīdzināt pēc pielāgošanās spējas, jo salīdzināšanai vajadzīgo datu nav.

Eiropa spēj prognozēt karstumu vairākas dienas iepriekš. Tā spēj saskaitīt mirušos pēc notikuma. Tai joprojām nav mehānisma, kas pa vidu nodrošinātu, ka aprūpes nams Maincā, bērnudārzs Boloņā vai skola Pinto ir pietiekami vēsa, lai cilvēki paliktu dzīvi.