100% tarifi skar Ungāriju un Slovākiju

ASV Senāts 7. augustā ar 86 balsīm pret 11 pieņēma Krievijas un Irānas sankciju likumprojektu, kas ļautu noteikt līdz 100 % muitas precēm no piecām lielākajām Krievijas naftas un gāzes pircējvalstīm. Eiropas medijos balsojums vietām tika aprakstīts tā, it kā pasākums jau būtu spēkā. Tā nav. Likumprojektam vēl jāsaņem Pārstāvju palātas atbalsts, bet palāta ir pārtraukumā līdz septembrim. Pēc tam vajadzīgs prezidenta paraksts. Kamēr abi soļi nav notikuši, nevienai valstij šīs muitas netiek piemērotas.

Tomēr drauda konstrukcija jau tagad ir svarīga, jo tā tieši izgaismo ES dalībvalstis, kuras vislēnāk sarauj enerģētikas saites ar Krieviju.

Likumprojekts valstis sarindo un pēc tam apliek ar muitām

Likumprojektā valstis nav nosauktas. Tas izveido sarindošanas mehānismu: prezidentam būtu tiesības noteikt līdz 100 % muitas importam no tām piecām valstīm, kuras iepriekšējo divpadsmit mēnešu laikā visvairāk pirkušas Krievijas jēlnaftu vai dabasgāzi (Congress.gov). Saraksts tiktu atjaunināts ik pēc 180 dienām. Atsevišķa norma ļautu noteikt līdz 500 % muitas precēm, kas importētas tieši no Krievijas.

No gāzes saraksta valstis varētu izvairīties, ja tās importē mazāk nekā 15 % no Krievijas kopējā gāzes eksporta un aktīvi mazina šo atkarību. Prezidentam saglabātos arī tiesības piemērot izņēmumus, ja muitas nonāktu pretrunā ASV nacionālajām interesēm (CBS). Tātad Kongress Baltajam namam dotu instrumentu, nevis automātisku pavēli. Konkrētos tarifu līmeņus noteiktu administrācija, nevis pats likuma teksts.

Ungārija un Slovākija ir riska zonā

ES iekšienē visvairāk apdraudētas ir valstis, kas joprojām saņem Krievijas jēlnaftu pa Družbas cauruļvadu, padomju laikā izbūvēto līniju no Krievijas caur Baltkrieviju uz Centrāleiropu. Kad Brisele 2022. gadā aizliedza Krievijas naftas piegādes pa jūru, tā atstāja izņēmumus cauruļvadu piegādēm. Ungārija un Slovākija ir divas dalībvalstis, kas šos izņēmumus joprojām izmanto. Eiropas Komisija norāda, ka strādā ar abām valdībām pie piegāžu dažādošanas, taču neviena nav nosaukusi konkrētu atteikšanās datumu.

Ungārija varētu nonākt pirmajā piecniekā. Taču likumprojekts uzdod citu jautājumu nekā tas, par kuru parasti diskutē Ungārijā. Izšķiroša nav Krievijas enerģijas daļa Ungārijas patēriņā. Izšķiroša ir Ungārijas daļa Krievijas kopējā gāzes eksportā, un tie ir ļoti atšķirīgi rādītāji. Gāzes izņēmums šajā daļā Budapeštu varētu pasargāt.

Slovākijas risks ir vienkāršāks. Slovnaft pārstrādes rūpnīca joprojām apstrādā Družbas naftu, Gazprom paliek lielākais gāzes piegādātājs Slovākijai, un valdībai nav aizstāšanas grafika.

Beļģijas gadījums ir šaurāks. Jūlijā visa sašķidrinātā dabasgāze jeb LNG, kas ieradās Beļģijā bija no Krievijas. Taču lielākā daļa šīs gāzes caur Zēbriges termināli tiek reeksportēta, nevis patērēta Beļģijā. Ja ASV sarindošanā tiks skaitītas izkrautās kravas, nevis galapatēriņš, Beļģijas eksportētāji varētu saskarties ar muitām par enerģiju, ko valsts pati nav sadedzinājusi. Šis risks būs atkarīgs no tā, kā administrācija definēs „pircēju”.

Enerģētikas lēmumu pieņem Ungārija, tirdzniecības sekas jārisina Briselei

Tirdzniecības politika saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību ir ekskluzīva ES kompetence. Tas nozīmē, ka tikai Brisele var ES vārdā risināt tirdzniecības sarunas vai atbildēt ar pretpasākumiem. Ungārija un Slovākija nevar noslēgt atsevišķu vienošanos ar Vašingtonu. Ja ASV muitas skars Ungārijas vai Slovākijas eksportu, atbilde būs jāuzņemas Briselei, aizstāvot valstis, kuru atkarību no Krievijas enerģijas liela daļa bloka uzskata par kopēju risku.

Senāta likumprojekts darbojas kā ārējs spiediens uz problēmu, kuru Briselei nav izdevies atrisināt pa dalībvalstīm. Komisija līdz šim noturējusi iebildējus ar izņēmumiem un grafikiem. Vašingtona piedāvā rupjāku stimulu: turpiniet pirkt Krievijas enerģiju, un maksās jūsu eksportētāji.

Šis spiediens jau ir reāls. Ungārijas un Slovākijas uzņēmumiem, kas eksportē uz ASV automobiļus, iekārtas vai ķīmijas produkciju, tagad jāplāno cita riska vide. Cenu līgumi, piegāžu termiņi un muitas izmaksas mainās brīdī, kad 100 % tarifs kļūst ticams, pat ja tas vēl nav ieviests. ES pašu sankciju instrumenti šādu komerciālu nenoteiktību neradīja.

Vai Pārstāvju palāta likumprojektu pieņems, vēl nav zināms. Taču sarindošanas mehānisms, kas tiktu atjaunināts ik pēc sešiem mēnešiem, nozīmē, ka Budapeštai un Bratislavai jautājums vairs nav tikai politisks. Tas jau ir arī komerciāls.