11 valstis prasa ierobežot 478,000 Krievijas vīzu

Kamēr Krievijas raķetes trāpa Ukrainas pilsētām, Krievijas tūristi turpina braukt uz Francijas Rivjēru un Spānijas piekrasti. Vienpadsmit ES valstis 3. jūnijā nosūtīja kopīgu vēstuli Eiropas Komisijai, prasot saistošus ierobežojumus Šengenas vīzām Krievijas pilsoņiem. Vēstule izgaismo sankciju režīma robu, kuru Briselei nav vienkārši aizvērt.

Skaitļi, kas izraisīja dusmas

Šengenas zonas valstis 2025. gadā Krievijas pilsoņiem izsniedza 477 878 tūristu vīzas — par gandrīz 40 % vairāk nekā 2023. gadā, pirmajā pilnajā kara gadā (EUobserver, GP). Aptuveni trīs ceturtdaļas no šīm vīzām izsniedza trīs valstis: Francija — ap 156 500, Itālija — 161 000, Spānija — 123 000 (Euronews, Quotidiano.net).

Vēstuli parakstīja Zviedrija, Dānija, Somija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Čehija, Nīderlande, Islande un Norvēģija. Tajā par „dziļi satraucošu” nosaukta situācija, kurā Krievijas tūristi atpūšas Eiropā, kamēr „raķetes un droni turpina trāpīt civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai Ukrainā” (Euractiv). Zviedrijas migrācijas ministrs Johans Forsels formulēja to tieši: Krieviem, „kas atbalsta Krievijas pilna mēroga iebrukumu, nevajadzētu varēt braukt uz Eiropu atpūsties pludmalēs vai sēdēt omulīgās āra kafejnīcās, dzerot sarkanvīnu” (GP).

Sistēma, kas sadala atbildību

Problēma ir pašā sistēmā. Katra ES valsts pati lemj, kam tās konsulāti izsniedz vīzas. Taču, tiklīdz Krievijas tūristam ir derīga Francijas Šengenas vīza, viņš likumīgi var pārvietoties pa 29 valstīm.

Igaunija 2022. gada augustā ar nacionālo robežtiesību normām aizliedza Krievijas pilsoņu ieceļošanu (Riigi Teataja) un liedz viņiem šķērsot robežu neatkarīgi no tā, kura valsts vīzu izsniegusi. Līdzīgi rīkojusies Polija. Tie ir vienpusēji risinājumi, nevis ES līmeņa mehānisms.

Vienīgais esošais kopīgais instruments ir Vīzu kodeksa 25.a pants. Tas ļauj Padomei, kur dalībvalstu valdības balso par ES tiesību aktiem, apturēt vīzu atvieglojumus kādai valstij. Taču šis pants paredzēts gadījumiem, kad valsts atsakās uzņemt atpakaļ savus pilsoņus, kas ES uzturas nelikumīgi. Tas nav instruments karam vai drošības riskiem. Vienīgajā reizē, kad tas izmantots, pret Etiopiju 2024. gadā, jautājums bija tikai par sadarbību personu atpakaļuzņemšanā (Brussels Times). Turklāt tā aktivizēšanai vajadzīga vienprātība, tātad Francija, Itālija vai Spānija katra atsevišķi var to bloķēt.

Klusais vidus un Vidusjūras valstu pretestība

Vāciju parakstītāju vidū nav, lai gan 2025. gadā tā izsniedza mazāk nekā 24 000 Krievijas vīzu — par 90 % mazāk nekā pirms kara. Berlīnes arguments, kas izklāstīts IPG Journal, ir tāds: vispārējs aizliegums būtu „dāvana Kremlim”, jo barotu propagandas naratīvu, ka „Rietumi vēršas nevis pret karu, bet pret Krievijas tautu” (IPG Journal). To pašu brīdinājumu izteikusi Jūlija Navaļnaja, mirušā opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija atraitne (Le Monde).

Francija, Itālija un Spānija uz vēstuli formāli neatbildēja. Saskaņā ar Le Monde Parīzei šis jautājums esot neērts: diplomātiskie avoti norādījuši, ka esošās sankcijas jau liedz ieceļošanu personām sankciju sarakstos un ka studentus vai opozīcijas pārstāvjus nevajadzētu sodīt (Le Monde). Itālijas pozīciju vājinājusi arī bijušā vēstnieka aizturēšana: viņu apsūdz par Šengenas vīzu pārdošanu Krievijas pilsoņiem par summām līdz 16 000 € gabalā (Difesa Online).

Solījums uz nākamo gadu

Eiropas Komisijas atbilde, ko 5. jūnijā sniedza preses sekretārs Markuss Lammerts, bija solījums par „mērķētiem ierobežojošiem vīzu pasākumiem” Vīzu kodeksa pārskatīšanā, kas gaidāma 2027. gadā. Komisija nesniedza konkrētu tvērumu vai pieņemšanas grafiku (Euronews).

Pat ja Komisija priekšlikumu iesniegs laikā, tam vēl būs jāiziet sarunas ar Eiropas Parlamentu, kur deputātiem ir līdzvērtīgas tiesības tekstu grozīt vai noraidīt. Francija un Itālija var vājināt pasākumu katrā šā procesa posmā.

Vienpadsmit valstu koalīcija grib saistošus noteikumus līdz nākamajai vasarai. Komisija piedāvā solījumu nākamajam gadam. Starp šiem termiņiem ir vēl viena tūrisma sezona un vēl aptuveni pusmiljons vīzu, ko ES austrumu flangs uzskata par morālu un drošības izgāšanos, bet Vidusjūras piekraste — par ieņēmumiem. ES ar vienu roku ievieš sankcijas pret Krieviju, ar otru turpina spiest zīmogus tūristu vīzās. Kamēr nemainīsies Vīzu kodekss, šai pretrunai nav kopīga risinājuma.