12 ES valstīm trūkst migrācijas infrastruktūras

Deviņas dienas. 12. jūnijā ES Migrācijas un patvēruma pakts kļūst saistošs visās 27 dalībvalstīs. Desmit regulas, gadiem ilgas sarunas un viens termiņš. Pakts pārveido patvēruma sistēmu no ierašanās brīža līdz izraidīšanai, pirmo reizi ieviešot vienotas procedūras un obligātu atbildības dalīšanu. Francija nav publicējusi nacionālos tiesību aktus, kas vajadzīgi tā piemērošanai. Spānija ieviesīs saīsinātus pārsūdzības termiņus bez pielāgota tiesu regulējuma. Itālijas īstenošanas plāns joprojām nav publiskots. Deviņas dalībvalstis nav testējušas Eurodac IT sistēmas, proti, kopīgo biometrisko datubāzi, no kuras ir atkarīga visa shēma (ETIAS.com). Likums stājas spēkā, bet mehānisms tā darbībai daudzviet vēl nav gatavs.

Septiņu dienu pārbaude, divpadsmit nedēļu lēmumi

Pakta pamatā ir ātrums pie robežas. Ikviens, kurš ierodas pie ES ārējās robežas, jāpārbauda septiņu dienu laikā, tostarp jāievāc biometriskie dati no sešu gadu vecuma (Eiropas Komisija). Pieteikuma iesniedzēji no valstīm, kuru pilsoņiem patvērums tiek piešķirts mazāk nekā 20 % gadījumu, nonāk paātrinātā robežprocedūrā: pirmajam lēmumam un pārsūdzībai jāiekļaujas 12 nedēļās. Šajā laikā viņi juridiski tiek uzskatīti par tādiem, kas nav ieceļojuši ES teritorijā (CGRS Belgium).

Jauns ir arī obligātās solidaritātes princips. Priekšējās līnijas valstis, piemēram, Itālija, Spānija, Grieķija un Kipra, var prasīt palīdzību citām ES valstīm. Tām jāreaģē, vai nu pārvietojot patvēruma meklētājus, vai maksājot aptuveni 20 000 € par katru personu, ko tās atsakās uzņemt, vai sūtot personālu un aprīkojumu. Pirmais solidaritātes fonds attiecas uz laiku no 2026. gada jūnija līdz decembrim: 21 000 pārvietošanu vai 420 milj. € (Francijas Senāts). Ungārija un Slovākija nav apsolījušas neko.

Eiropas Komisijas 8. maijā publicētajā gatavības ziņojumā secināts, ka tikai 15 no 27 dalībvalstīm ir izveidojušas pārbaudes infrastruktūru un nodrošinājušas personālu (Eiropas Komisija, ETIAS.com). Bezmaksas juridiskā palīdzība, ko pakts prasa nodrošināt, nebija pieejama sešās valstīs, tostarp Grieķijā un Itālijā; abas oficiāli atzītas par valstīm, kas saskaras ar īpaši lielu migrācijas spiedienu. Neatkarīgais pamattiesību uzraudzības mehānisms pie robežām nedarbojās Beļģijā, Ungārijā, Itālijā un Maltā (Eiropas Komisija).

Trīs valstis, trīs juridiski robi

Francijā valdība pilnībā apgāja parlamentu. Izmantojot konstitūcijas 38. pantu, kas izpildvarai ļauj ierobežotu laiku pieņemt normatīvus ar dekrētu, tā pārrakstīja aptuveni 40 % imigrācijas kodeksa. Pret to iebilda gan kreisie, gan labējie, lai gan atšķirīgu iemeslu dēļ; abas puses kritizēja arī pašu parlamenta apiešanu (Le Monde). Neviens ordonanss nav publicēts. Valdība ir pieļāvusi iespēju izdot cirkulāru, proti, administratīvu norādījumu ierēdņiem, nevis saistošu likumu, lai aizpildītu robu. Francijas Valsts padome, augstākā administratīvā tiesa, brīdināja par „juridiskas nedrošības” periodu, kurā nesaderīgi vecie un jaunie noteikumi pastāvētu līdzās bez skaidras piemērošanas kārtības (Conseil d'État).

Spānijā valsts advokāts 1. jūnijā apstiprināja, ka pārsūdzības termiņi tiks saīsināti no diviem mēnešiem līdz pat piecām dienām, lai gan nav nacionālā likuma, kas sakārtotu pāreju tiesās (EuropaPress). Polija panāca citu izņēmumu: vienu gadu tā būs atbrīvota no pārvietošanas pienākumiem, argumentējot, ka vairāk nekā miljona Ukrainas bēgļu uzņemšana un Šengenas austrumu robežas aizsardzība jau ir līdzvērtīga solidaritāte. Premjerministrs Donalds Tusks izņēmumu pasniedza kā atrisinātu jautājumu (VisaHQ). Tas beidzas decembrī.

Klāt nāk jauni atgriešanas noteikumi

1. jūnijā Eiropas Parlaments, ES tieši ievēlētā likumdevēja iestāde, un Padome, kas pārstāv dalībvalstu valdības, panāca provizorisku vienošanos par Atgriešanas regulu. Tā ļautu izraidīt cilvēkus uz „atgriešanas centriem” trešajās valstīs arī tad, ja izraidāmajai personai ar attiecīgo valsti nav iepriekšējas saiknes, pagarinātu administratīvo aizturēšanu līdz 24 mēnešiem un atņemtu automātiskas tiesības palikt valstī, kamēr tiek pārsūdzēts atgriešanas lēmums (Eiropas Parlaments, Euronews). ECRE, lielākais bēgļu tiesību aizstāvības tīkls Eiropā, to nosauca par „vienu no represīvākajiem un bīstamākajiem migrācijas instrumentiem jaunākajā ES vēsturē” (ECRE).

Pakts un Atgriešanas regula kopā veido sistēmu, kuras galvenais pieņēmums ir ātrums: septiņu dienu pārbaude, lēmumi 12 nedēļās, saīsināti pārsūdzības termiņi un paātrināta izraidīšana. Eiropas Komisijas paša gatavības ziņojums rāda, ka lielākajai daļai dalībvalstu līdz 12. jūnijam, visticamāk, nebūs ne pietiekamu tiesu resursu, ne juristu, ne robežinfrastruktūras, lai šādu sistēmu faktiski darbinātu.