Vācijas robežkontrole izsmeļ policiju

Pārvietojamās tualetes Sigmarscellā. Tas pats aprīkojums vienā kontrolpunktā pēc otra gar Vācijas robežām. Policisti pāriet no protesta akciju uzraudzības uz robežmaiņām un pēc tam uz futbola spēļu apsardzi bez īstas atelpas. Pasākums, ko Berlīne 2024. gada septembrī ieviesa kā pagaidu drošības risinājumu, ir kļuvis par gandrīz pastāvīgu operāciju (Tagesschau). Bundestāga ieceltais federālās policijas uzraugs brīdina, ka šādi turpināt nevar.

14 000 policistu, mazāk migrantu

Uli Grēčs, Bundestāga neatkarīgais federālās policijas pilnvarotais, šonedēļ publicēja 2026. gada ziņojumu. Viņa secinājums: Vācijas kontrole pie iekšējām robežām rada federālajai policijai „ārkārtēju slodzi” un nav ilgtermiņā uzturama (RP Online).

Aptuveni 14 000 policistu strādā pie robežām. Tas nozīmē virsstundas un mazāk policistu dzelzceļa stacijās, lidostās un lielos pasākumos (Spiegel). Cieš arī apmācība un gatavība krīzēm, jo instruktori un specializētās vienības tiek pārceltas uz kontrolpunktu maiņām (Süddeutsche Zeitung). Bādreihenhallē pie Austrijas robežas 20 līdz 25 mobilās novērošanas vienības policisti pastāvīgi atrodas vienā robežšķērsošanas vietā. Tāpēc viņi nav pieejami nažu aizlieguma kontrolei Minhenes vai Nirnbergas stacijās (RP Online).

Pamatojums kļūst vājāks. 2026. gada pirmajā pusgadā neatbilstīgo ieceļošanas gadījumu skaits saruka līdz nedaudz mazāk nekā 25 000, aptuveni par 22 % mazāk nekā gadu iepriekš. Tomēr Vācija tajos pašos kontrolpunktos saglabāja to pašu policistu skaitu (Spiegel, Tagesschau).

Tiesa iebilst, kontrole turpinās

Minhenes Administratīvā tiesa trīs lietās atzina robežpārbaudes pie Austrijas robežas par prettiesiskām, norādot, ka to ilgums un uzbūve var neatbilst Šengenas Robežu kodeksam, ES noteikumiem, kas nodrošina pārvietošanos bez pasu kontroles pie iekšējām robežām (Finanznachrichten/dpa-AFX). Tiesa tomēr atteicās aizliegt turpmākas pārbaudes. Praktiski tas nozīmē: cilvēkiem vispirms jāpacieš kontrole un tikai pēc tam jāstrīdas tiesā.

Iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints slodzi atzina. Taču jebkādu pagarinājumu pēc septembra viņš sasaistīja ar trim kritērijiem: migrācijas tendencēm, ārējo robežu aizsardzību un ES jaunajiem patvēruma noteikumiem, kas stājās spēkā 12. jūnijā (n-tv). Loģika ir šāda: ja neatbilstīgas ieceļošanas gadījumu kļūst mazāk un citas ES valstis pēc patvēruma sistēmas reformas uzņemas lielāku daļu slodzes, Vācija var atkāpties no kontrolpunktu režīma. Taču nevienam no šiem kritērijiem nav publiska sliekšņa, pēc kura varētu pateikt, ka nosacījums ir izpildīts.

Eiropas Komisija aicināja Vāciju un vēl astoņas valstis pakāpeniski izbeigt kontroli pie iekšējām robežām un pāriet uz mobilām, riskā balstītām pārbaudēm (The Brussels Times). Komisijas ietekme šeit apzināti ir ierobežota: saskaņā ar Šengenas noteikumiem dalībvalsts vispirms rīkojas un tikai pēc tam informē Briseli. Komisija var vērtēt, izdarīt politisku spiedienu un galējā gadījumā vērsties tiesā. Tā nevar vienkārši apturēt kontroli (Verfassungsblog).

Kaimiņi maksā cenu, ko grūti aprēķināt

Polijas Robežsardze gada laikā pārbaudīja 3,84 miljonus cilvēku uz robežām ar Vāciju un Lietuvu, lielāko daļu tieši Vācijas posmā (RMF24). Luksemburgas ekonomika balstās uz aptuveni 230 000 pārrobežu darba ņēmēju, kuri ik dienu brauc no Francijas, Beļģijas un Vācijas. Kontrole un transporta traucējumi skar jau tā pārslogotu svārstmigrācijas tīklu; daļa strādājošo savu situāciju raksturo kā „sagrābšanu par ķīlniekiem” (RTL Infos, Vosges Matin).

Neviena kaimiņvalsts nav publiskojusi precīzu izmaksu aprēķinu. Un neviena nav īpaši spēcīgā pozīcijā, lai sūdzētos. Francija savas Šengenas kontroles nepārtraukti uztur kopš 2015. gada teroraktiem, bet Polija kontroles uz robežas ar Vāciju pagarināja līdz oktobrim. Jo vairāk valstu izmanto izņēmumu, jo grūtāk kādai no tām pārliecinoši apgalvot, ka tieši Vācijas modelis pārkāpj noteikumus.

Grēča ziņojums iezīmē arī tiesību problēmu. Viņa birojs sāka pārbaudes 33 lietās par rasu profilēšanu un reģistrēja kopējo iesniegumu skaita pieaugumu par 58 % salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu (Süddeutsche Zeitung, Zeit). Policisti izdeg. Ceļotāji nevar atteikties no pārbaudēm, kuras tiesa atsevišķās lietās jau atzinusi par prettiesiskām. Abas puses maksā cenu par „pagaidu” kontroli, kas kļuvusi par ikdienu.

Vācija ir normalizējusi izņēmumu no vienas no ES pamatbrīvībām, nepiedāvājot pierādījumus, kas pamatotu šādas operācijas mērogu. Policijas pilnvarotais, tiesas, Eiropas Komisija un Vācijas kaimiņi nonāk pie viena secinājuma: operācijas izmaksas pārsniedz tās rezultātus. Atbilde jāsniedz Dobrintam. Pagaidām viņš piedāvā septembra termiņu un trīs nosacījumus, kuru izpildi sabiedrība nevar pārbaudīt.