14 ēnu tankkuģi, 418 stundas

Kaut kur pie Bulgārijas un Rumānijas krastiem turpina kursēt tankkuģi, kas iekļauti Krievijas „ēnu flotes” uzskaitē. Tie ienāk, iziet un dodas tālāk. No 2026. gada janvāra līdz augustam vismaz 14 šādi kuģi divu ES dalībvalstu ūdeņos kopā pavadījuši 418 stundas, liecina „Greenpeace Bulgaria” izmeklēšana, kurā izmantoti „Lloyd’s List Intelligence” kuģu izsekošanas dati (Greenpeace Bulgaria, Fakti). Neviens netika apturēts. Nevienā netika veikta pārbaude. Neviens netika aizturēts.

No malas tas izskatās pēc sankciju kontroles izgāšanās. Taču juridiski aina ir sarežģītāka. ES var iekļaut kuģus sankciju sarakstos, bet piekrastes valstīm joprojām vajag konkrētu tiesisku pamatu, lai kuģi apturētu.

Kāpēc atrašanās ūdeņos pati par sevi nav pamats aizturēšanai

Minētie 14 kuģi atrodami „Lloyd’s List” ēnu flotes datubāzē, kurā tankkuģi tiek atzīmēti par maldinošu praksi saistībā ar sankcionētām naftas kravām (Greenpeace Bulgaria). Taču publiskotajos datos nav redzama katra kuģa kustības vēsture, kravu maršruti, apdrošināšanas statuss vai pierādījumi, ka kāds no 14 kuģiem Bulgārijas vai Rumānijas ūdeņos būtu ienācis ostā, pārkrāvis kravu vai radījis piesārņojumu.

Starptautiskajās jūras tiesībās darbojas nevainīgas caurbraukšanas princips: saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju kuģiem ir tiesības šķērsot citas valsts teritoriālos ūdeņus bez iejaukšanās, ja tie neapdraud piekrastes valsts mieru, kārtību vai drošību (UNCLOS). Sankciju saraksts pats par sevi šo tiesību neatceļ. Tankkuģim, kas šķērso Melno jūru bez apstāšanās un kravas pārkraušanas, juridiski ir tādas pašas caurbraukšanas tiesības kā jebkuram citam kuģim. Kā secinājis Berlīnes SWP, iekļaušana sarakstā rada politisku spiedienu, bet nedod universālas tiesības kuģi konfiscēt (SWP Berlin).

„Greenpeace” kampaņas redzamākais simbols ir „Kairos” — pamests, sankcionēts tankkuģis pie Burgasas. Aktīvisti nokrāsoja tā korpusu pēc tam, kad satelītattēlos tuvumā bija redzamas eļļas plankumiem līdzīgas pēdas (Greenpeace Bulgaria Kairos, Cherno More). Bulgārijas jūras iestādes paziņoja, ka vēlākās pārbaudēs aktīvs piesārņojums nav konstatēts. Strīds par šo gadījumu nav slēgts.

Kur kontrole darbojas un kur tā apstājas

Rumānijas reakcija labi parāda plaisu starp formālu kontroli un faktisku uzraudzību. Rumānijas Jūras administrācija paziņoja, ka pēc iekļaušanas sankciju sarakstā neviena sankcionēta kuģa ienākšana Rumānijas ostās nav notikusi (DottoTV, Radio Constanta). Tas atbild uz vienu jautājumu — par piekļuvi ostām. Tas neatbild uz jautājumu, kas notiek Rumānijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, proti, plašākos jūras ūdeņos, kur valstij ir tiesības uz resursiem un piesārņojuma kontroli, bet nav pilnas teritoriālās varas.

„ProTV” ziņoja, ka Rumānijas Krasta apsardze kopš 2022. gada maija saņēmusi vairāk nekā 1 200 paziņojumu par kravas pārkraušanu no kuģa uz kuģi. Krasta apsardze norādīja, ka pārbaudes neesot bijušas vajadzīgas, jo kuģi bija iesnieguši paziņojumus atbilstoši piesārņojuma novēršanas noteikumiem (Stirile ProTV). Citiem vārdiem, paziņošana tika uztverta kā atbilstība prasībām.

Dānija rāda, kā izskatās kontrole, ja valsts izmanto pilnvaras vietās, kur tās tiešām ir iedarbīgas — ostās, enkurvietās un šaurumos. Atrodoties pie Baltijas jūras caurbraukšanas mezgla, Kopenhāgena 2025. gadā reģistrēja 292 ēnu flotes tankkuģu braucienus caur Dānijas ūdeņiem (gCaptain). Dānijas iestādes Skāgenas enkurvietā pārbaudīja 79 tankkuģus un četrus aizturēja (Sofart). Dānija arī ieviesa apdrošināšanas sertifikātu pārbaudes piekrautiem tankkuģiem, kas izbrauc no Lielā Belta, un informāciju par trūkstošiem dokumentiem nodeva sankciju darbam (Folketinget). Kontrole kļūst iedarbīga tur, kur kuģis apstājas vai izmanto šauru caurbrauktuvi. Atklātā jūrā tas vienkārši dodas tālāk.

Pakalpojumu sviras, kas sankcijas varētu padarīt iedarbīgākas

Dziļākais ierobežojums nav Bulgārijas vai Rumānijas piekrastē, bet Atēnās un Valletā. Ar Grieķiju saistīti kuģu operatori trīs gados no Krievijas jēlnaftas tirdzniecības nopelnījuši vismaz 3,8 mljrd. ASV dolāru, liecina „Financial Times” analīze (Fortune Greece). Kad ES 21. sankciju pakete mēģināja ierobežot jūras pakalpojumus — apdrošināšanu, starpniecību, kuģu pārvaldību un finansēšanu —, Grieķija bloķēja vienošanos, līdz panāca izņēmumus Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumiem (Naftemporiki, News247). ES sankcijām vajadzīga vienprātība Padomē, kur jāpiekrīt visu 27 dalībvalstu ārlietu ministriem. Viena valsts var aizturēt visu paketi. Grieķija šo iespēju izmantoja.

ES pakāpeniski papildina sankciju sarakstus ar jauniem kuģiem. 21. pakete dalībvalstīm deva jaunas tiesības konfiscēt kravu no aizturētiem ēnu flotes kuģiem (Skuld, Gard). Tomēr Eiropas jūras pakalpojumu nogriešanai ir cena: kravas var pāriet uz vecākiem kuģiem, neskaidrākiem karogiem un ārpus Rietumiem strādājošiem apdrošinātājiem, padarot floti grūtāk izsekojamu un riskantāku no drošības viedokļa (Brookings).

Četrpadsmit tankkuģi un 418 stundas parāda problēmu, kurai ES ir izveidojusi sankciju noteikumus, bet praktisko slogu atstājusi piekrastes valstīm. Bulgārijai un Rumānijai jānes vides risks, ko rada novecojuši un nepietiekami apdrošināti kuģi to ūdeņu tuvumā. Grieķijas rokās ir pakalpojumu sviras, kas varētu samazināt ēnu flotes ekonomisko izdevīgumu. Uzraudzība pati par sevi vēl nav kontrole. Kamēr Sofija un Bukareste neieviesīs rīkus, kuru efektivitāti parādījusi Dānija — enkurvietu pārbaudes, apdrošināšanas dokumentu kontroli un skaidrus piesārņojuma pārbaudes sliekšņus —, tās turpinās skaitīt stundas, bet tankkuģi turpinās braukt tālāk.