€4.2bn Ungārijai, ES prokuroru vēl nav

23. septembrī Eiropas Komisija ierosināja atcelt ierobežojumus aptuveni 4,2 mljrd. € ES finansējuma pieejai Ungārijai. Kā vienu no reformām, kas pamato šo soli, tā minēja Ungārijas pievienošanos ES Prokuratūrai (EPPO) (Eiropas Komisija, EUobserver). Taču Ungārijā pagaidām nestrādā neviens EPPO prokurors. Tās vadītāja Laura Kodruca Kēveši 29. septembrī televīzijai RTL sacīja, ka sagaida Budapeštas biroja atvēršanu līdz nākamajai vasarai. Tajā strādātu desmit prokurori (HVG).

Dalība spēkā, bet prokuroru vēl nav

ES Prokuratūra ir ES prokuratūra, kas izmeklē krāpšanu un korupciju saistībā ar ES līdzekļiem. Eiropas Komisijas lēmums jūlijā apstiprināja Ungārijas dalību, bet Tieslietu ministrija norāda, ka tā stājās spēkā 2. augustā (Eiropas Komisijas lēmums (ES) 2026/1701, Tieslietu ministrija).

Ar dalību vien nepietiek — prokuroriem jāstrādā arī uz vietas. EPPO strādā ar katrā valstī ieceltiem prokuroriem, kuri sāk lietas un nodod tās izskatīšanai nacionālajās tiesās. Lai viņi varētu sākt darbu Budapeštā, jāveic trīs soļi: parlamentam jāpieņem attiecīgie noteikumi, valdībai jāiesniedz sarindots kandidātu saraksts, un EPPO no tā jāieceļ prokurori (Regula (ES) 2017/1939).

Pirmais solis vēl nav sperts. Valdība plāno 2026. gadā iesniegt parlamentam paketi, ar ko grozītu trīs likumus (Index). 2027. gadā sekotu otra pakete, kas pārskatītu kriminālprocesa, datu aizsardzības un sadarbības noteikumus (Tieslietu ministrija). Pieejamā informācija neliecina, ka parlaments būtu pieņēmis kādu no šīm paketēm.

Tātad Kēveši minētais termiņš ir viņas prognoze, nevis likumā noteikts grafiks. Arī prokuroru skaits vēl nav izlemts. ES noteikumi paredz vismaz divus prokurorus katrā valstī, bet galīgo skaitu nosaka valdība un EPPO galvenā prokurore, tāpēc desmit ir priekšlikums (Regula (ES) 2017/1939). Kad birojs sāks darbu, EPPO varēs izmeklēt arī kopš 2021. gada jūnija izdarītus nodarījumus — tātad arī laikā, kad Viktora Orbāna valdība Ungāriju iestādei nepievienoja (444.hu).

Polijas piemērs rāda, cik ilgs var būt laiks starp pievienošanos un reālu darba sākšanu. Polija kļuva par EPPO dalībvalsti 2024. gada 1. jūnijā, bet tās birojs darbu sāka tikai 2025. gada 28. janvārī (Rzeczpospolita). Ungārijas likumdošanas process ir citāds, tāpēc Polijas pieredze ir piemērs, nevis prognoze.

Ko valdībām lūdz atzīt par paveiktu

Komisijas priekšlikums nenozīmētu, ka 4,2 mljrd. € Ungārijai pārskaitītu uzreiz (Eiropas Komisija). Tā ir kohēzijas nauda — ES budžeta daļa, kas finansē ceļus, ūdenssaimniecības sistēmas un citus projektus mazāk pārtikušos reģionos. Ierobežojumu atcelšana ļautu Ungārijai atkal rezervēt šo finansējumu projektiem. Izmaksas sekotu līdzi projektu izdevumiem.

Priekšlikums nāk pēc tam, kad Komisija slēdza tiesiskuma procedūru — mehānismu, ar kuru tā var iesaldēt ES naudu, ja nevar paļauties uz valdības spēju to pārvaldīt. Pēc procedūras slēgšanas citi nosacījumi Ungārijas finansējumam palika spēkā (To Brief). Pievienošanās EPPO ir viens no vairākiem pamatojumiem, nevis viss pamatojums.

Tagad par priekšlikumu jālemj dalībvalstu valdībām ES Padomē ar kvalificētu balsu vairākumu. Šajā sistēmā lielākām valstīm ir lielāks svars, un neviena valdība viena pati nevar uzlikt veto (EUobserver).

EPPO nozīme sniedzas tālāk par šo balsojumu. Kad Budapeštas birojs būs nokomplektēts, tā prokurori varēs kopā ar citu dalībvalstu kolēģiem izmeklēt lietas, kurās uzņēmumu darbība vai maksājumi skar vairākas valstis (Regula (ES) 2017/1939). Tāpēc ikvienai valdībai, kas iemaksā ES budžetā, ir interese, vai prokuroru amata vietas tiek aizpildītas. EPPO pilnvaras tomēr ir ierobežotas: tā izvēlas, kuras lietas sākt, tās izskata Ungārijas tiesas, bet noziegumi, kuros skarta tikai Ungārijas publiskā nauda, tās kompetencē neietilpst.

Pieejamie fakti ļauj izdarīt skaidru secinājumu: ES valdībām lūdz Ungārijas dalību EPPO uzskatīt par pabeigtu reformu, lai gan valstī vēl nav iecelts neviens prokurors. Pēc pašas Kēveši aplēsēm, Budapeštas birojs darbu sāks tikai līdz nākamajai vasarai (HVG). ES Padome vēl nav balsojusi, un dalībvalstis pirms finansējuma atbrīvošanas var prasīt pierādījumus par progresu. Pirmais apliecinājums būtu parlamenta pieņemtie prokuroru atlases noteikumi, kurus valdība solījusi iesniegt šogad (Index).