ES piešķir 50 miljonus eiro Melnās jūras centram

2026. gada 28. oktobrī Francijas patruļlidmašīna pamanīja trīs jūras dronus, kas tuvojās konteinerkuģim Contship Jet ceļā uz Rumānijas ostu Konstancu, un brīdināja apkalpi (Mer et Marine). Visus 18 jūrniekus izglāba. Nākamajā dienā kuģis nogrima (Bulgārijas Jūras spēki).

2027. novembrī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena solīja 50 milj. €, lai paātrinātu ES atbalstīta Melnās jūras drošības centra izveidi. Tā uzdevums būtu palīdzēt šādus brīdinājumus ātrāk nogādāt līdz apkalpēm (Eiropas Komisija, BTA). Centram nebūtu pilnvaru dot rīkojumu apturēt dronu.

Ko dod brīdinājums

Droni trāpīja kuģim aptuveni 21 jūras jūdzi uz dienvidaustrumiem no Bulgārijas pilsētas Šablas, Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (Bulgārijas Jūras spēki). Šī jūras teritorija atrodas ārpus Bulgārijas teritoriālajiem ūdeņiem. Tur Bulgārijas bruņoto spēku tiesības rīkoties pret apdraudējumu ir daudz ierobežotākas.

Premjerministrs Rumens Radevs sacīja, ka lidmašīna par droniem brīdinājusi aptuveni pusstundu pirms trieciena. Bulgārijas iznīcinātāji bija gatavi reaģēt uz apdraudējumu teritoriālajos ūdeņos, taču droni tajos neielidoja. Radevs atsaucās uz juridiskiem ierobežojumiem, kas neļauj rīkoties tālāk jūrā (Bulgārijas valdība).

Francijas lidmašīna varēja novērot situāciju, nodot informāciju un palīdzēt koordinēt glābšanu. Tai nebija iespēju dronus apturēt (Mer et Marine). Jaunajam centram būtu jādarbojas šajā posmā starp uzbrukuma pamanīšanu un tā apturēšanu.

Brīdinājumu centrs, ko vēl veido

Eiropas Komisija pirmoreiz ierosināja šo centru 2025. gada maijā. Tas būtu civilais tīkls ar centriem Konstancā un Varnā, ko kopīgi vadītu Rumānija un Bulgārija ar ES atbalstu (ES stratēģija, ES īstenošanas ziņojums).

Centra darbinieki apkopotu dažādu sensoru un patruļu sniegto informāciju vienotā jūras kartē. Ja kaut kas izskatītos bīstams, viņi par to brīdinātu laikus. Centrs neveidotu jūras spēku komandvadību un nevarētu pārtvert dronus.

Fon der Leiena sacīja, ka centrs vēl jāiedarbina, taču nenosauca termiņu (Eiropas Komisija). Paziņojumā nebija norādīts, kam nauda tiks piešķirta un kā to sadalīs starp abām centra atrašanās vietām.

Nākamais solis ir noteikt centra juridisko statusu. Rumānijas politiķe Oana Coju norādīja, ka vēl jāizveido juridiskā struktūra un pārvaldes padome, jāieceļ koordinatori un jāvienojas par valstu iemaksām 2027. gadā (AGERPRES).

Kurš lemj par drona apturēšanu

Brīdinājumu var nodot jebkura valsts, kuras rīcībā ir sensors attiecīgajā apvidū, kā to parādīja Francija. Oktobrī Francija bija nosūtījusi lidmašīnu, lai palīdzētu stiprināt drošību Melnajā jūrā (Libération). Fon der Leienas paziņojumā nebija teikts, kā šo valstu patruļas nodos informāciju centram.

Lēmums pārtvert dronu vai atklāt uguni ir cits jautājums, un tas paliek valstu valdību ziņā. Oktobra debatēs Eiropas Parlamentā ES ārpolitikas vadītāja Kaja Kallasa sacīja, ka protokols, kas ļautu valdībām ātri apspriesties uzbrukuma laikā, joprojām esot tikai priekšlikums (Eiropas Parlamenta debates).

Fon der Leiena paziņoja arī par atsevišķiem 10 milj. € Rumānijas meklēšanas un glābšanas dienestam (AGERPRES). Šī nauda paredzēta jūrnieku izcelšanai no ūdens pēc trieciena, nevis uzbrukuma novēršanai.

Neveiksmes izmaksas skar daudz vairāk nekā abas valstis, kurās atradīsies centri. Contship Jet bija reģistrēts Libērijā un to pārvaldīja Grieķijas uzņēmums; apkalpē bija 14 filipīnieši un četri ukraiņi (Ethnos). Grieķijas premjerministrs Kirjakoss Micotakis sacīja, ka Grieķijas kuģu īpašnieki varot atgriezties Melnās jūras tirdzniecībā, ja tiktu nodrošināta droša kuģošana. Viņš minēja augstās kravu pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksas (Grieķijas premjerministra birojs).

Bukarestei un Sofijai divpusējā līgumā vēl jāvienojas par centra termiņiem (BTA). Līgums var noteikt, kas vadīs centrus un kā brīdinājums nonāks līdz kuģim. Tas pats par sevi nevar noteikt, kam ir tiesības apturēt dronu ārpus teritoriālajiem ūdeņiem — uz šo ierobežojumu Radevs norādīja 28. oktobrī.

Plānotais centrs varētu nodot brīdinājumu, kādu saņēma Contship Jet, taču tam nebūtu pilnvaru apturēt dronus, kas kuģi nogremdēja. To, vai nākamo dronu kāds pārtvers, lems valdības, kuru spēki patrulē Melnajā jūrā. Pagaidām neviena no tām nav pateikusi, kā rīkotos.