729 Krievijas šāviņi pārbauda NATO robežu

Krievija 1.–2. jūnija naktī uz Ukrainu raidīja 73 raķetes un 656 dronus, vienā no lielākajiem vienas nakts triecieniem kopš kara sākuma (UNN, Chronicle.lu/Reuters). Kijivā, Dņipro un Harkivā nogalināti vismaz 11 cilvēki, vairāk nekā 100 ievainoti. Polija pacēla gaisā iznīcinātājus, aktivizēja sauszemes pretgaisa aizsardzību un slēdza pierobežas gaisa telpu. Četras dienas iepriekš Krievijas drons bija trāpījis daudzdzīvokļu namam Galacā, Rumānijā, ievainojot divus civiliedzīvotājus. Tās bija pirmās šāda veida civilās traumas NATO teritorijā. Alianse redzēja gandrīz visu. Iesaistīties tā varēja gandrīz nekur.

Redzēt visu, nešaut gandrīz nemaz

Polijas Operacionālā pavēlniecība apstiprināja, ka iznīcinātāju operācija beidzās 03:35 un Polijas gaisa telpa netika pārkāpta. Pavēlniecība īpaši minēja NATO Gaisa spēku pavēlniecības, Francijas un Nīderlandes atbalstu (Fakt.pl). Tā bija jau sestā Polijas aizsardzības aktivizācija 12 mēnešu laikā. Reakcija kļuvusi ātrāka un sabiedroto iesaiste plašāka. Tas, kas 2024. gadā izskatījās pēc krīzes epizodes, kļūst par rutīnu.

Galacas incidents 29. maijā parādīja robežu, kuru neatrisina labāka novērošana. Rumānija sekoja dronam visas četras minūtes, kamēr tas atradās Rumānijas teritorijā. Gaisā bija F-16 ar atļauju lietot ieročus. Pārtveršana tomēr neizdevās. Šaušana virs apdzīvotas vietas radīja risku civiliedzīvotājiem. Miera laika tiesiskais režīms neļāva šaut Ukrainas gaisa telpā. Sauszemes pretdronu sistēmām nebija atļaujas darbībai pilsētvidē (Mediafax). Aizsardzības ministrs Radu Miruca sacīja, ka sistēmas esot „izstrādātas pirms 2023. gada, pirms plaša mēroga dronu kara”.

Rumānijas ārlietu ministre Oana Coju publiski norādīja, ka Galacas trieciens „iekļaujas kategorijā”, kas pamatotu NATO līguma 4. panta izmantošanu. Tas ir mehānisms, ar kuru dalībvalsts var pieprasīt alianses konsultācijas, ja jūtas apdraudēta. Rumānija tomēr 4. pantu neiedarbināja. Saskaņā ar Euronews.ro avotiem prezidenta administrācijas tuvumā Vašingtona esot ieteikusi to nedarīt, pretī piedāvājot spēju nodošanu. Rumānija izraidīja Krievijas vēstnieku un lika 30 dienu laikā slēgt Krievijas konsulātu Konstancā.

Politiskā plaisa

Trieciens notika brīdī, kad aliansē jau ir domstarpības par reakciju uz Krievijas uzbrukumiem NATO robežu tuvumā. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas prezidenti 21. maijā kopīgā paziņojumā prasīja NATO austrumu flangā pāriet no gaisa telpas patrulēšanas, kas nozīmē novērošanu un identificēšanu, uz gaisa aizsardzību, kurā ir pilnvaras mērķus iznīcināt (Aerotime). Igaunijas ārlietu ministre Kaja Cahkna brīdināja, ka „katra plaisa, katra vājināta reakcija kļūst par uzaicinājumu nākamajam triecienam”.

Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs pauda solidaritāti ar Rumāniju, bet vienlaikus piedāvāja Ukrainai īpašu asociācijas statusu ES. Tas ir politisks žests, nevis risinājums pārtveršanas robam austrumu flangā. Slovākijas premjerministrs Roberts Fico virzījās pretējā virzienā, aicinot uz „tūlītēju ES un Krievijas dialogu” (Noviny.sk, Novinky.cz). Viņa paša ārlietu ministrs Jurajs Blanārs triecienus nosodīja asāk. Slovākijas prezidents aicināja stiprināt NATO flangu, nepievienojoties Fico prasībai pēc dialoga.

Maskavas rāmis, NATO termiņš

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka karš esot iegājis „pilnīgi citā paradigmā”, atsaucoties uz Ukrainas drona triecienu 22. maijā profesionālajai koledžai okupētajā Starobeļskā, kurā, pēc Krievijas teiktā, nogalināts 21 cilvēks (Devdiscourse/Reuters, RIA Novosti). ANO Drošības padome norāda, ka šo bojāgājušo skaitu nevar pārbaudīt, jo Krievija liedz piekļuvi okupētajām teritorijām. Peskovs piebilda, ka karš „varētu beigties līdz dienas beigām”, ja Ukraina izvestu spēkus no reģioniem, uz kuriem Krievija pretendē.

„Jaunā paradigma” iederas Kremļa ierastajā modelī: konkrētam incidentam tiek piesaistīta eskalējoša valoda, lai pamatotu jau sagatavotas operācijas. Līdzīga secība bija redzama pēc Kerčas tilta spridzināšanas 2022. gadā un pēc Ukrainas ATACMS izmantošanas 2024. gadā.

Rumānija 29. maijā parakstīja 5,6 mljrd. € vērtus līgumus SAFE programmā, kas ir ES finansēts aizsardzības iepirkumu instruments, tostarp par pretdronu sistēmām (Digi24). Piegādes sāksies 2027. gadā. NATO samitā Ankarā 7.–8. jūlijā jāizlemj, vai Baltijas valstu prasība pēc formālas gaisa aizsardzības pozīcijas kļūs par alianses politiku. Līdz tam austrumu flangs paliek starp novērošanu un iesaisti, un katrs drona incidents bez kolektīvas atbildes paceļ latiņu nākamajam.