€750 miljardu parāds sašaurina ES prioritātes

ES grib stiprināt aizsardzību, atbalstīt Ukrainu un vienlaikus atmaksāt pandēmijas laikā uzņemto parādu. Budžeta rāmis, no kura tas viss jāfinansē, pēc apjoma ir tuvs tam, kas tika pieņemts vēl pirms šīs prioritātes kļuva aktuālas. Tāpēc strīds nav par to, vai naudu vajadzēs pārdalīt, bet par to, kurš finansējums tiks samazināts.

Daudzgadu finanšu shēma jeb DFS — ES septiņu gadu izdevumu griesti, par kuriem vienprātīgi vienojas visas dalībvalstis — nosaka, cik daudz Brisele drīkst tērēt (EUR-Lex). Pašreizējā shēma 2021.–2027. gadam 2018. gada cenās ir aptuveni 1,074 trlj. € (Eiropas Komisija).

Nākamajam budžeta ciklam būs problēma, kādas iepriekš nebija. Pandēmijas laikā ES caur ārkārtas atveseļošanas fondu NextGenerationEU aizņēmās aptuveni 750 mljrd. € (ES Padome). Pamatsummas atmaksa sākas 2028. gadā. Šī nauda no budžeta jāatņem pirms jaunu programmu finansēšanas, tāpēc nākamajai DFS vienlaikus jāsedz aizsardzība, Ukrainas atbalsts un konkurētspējas izdevumi, kā arī jāapkalpo parāds, kura nebija, kad tika noteikti pašreizējie griesti.

Kur atrodas nauda

Divas senas politikas jomas aizņem lielāko daļu budžeta. Kohēzijas politika — reģionālās investīcijas, kuru mērķis ir mazināt atšķirības starp bagātākām un nabadzīgākām Eiropas daļām — veido 426,7 mljrd. €. Lauksaimniecībai paredzēti vēl 401 mljrd. €. Kopā tās ir aptuveni divas trešdaļas no visa budžeta. Drošībai un aizsardzībai atvēlēti 14,9 mljrd. €, ap 1,2 % (EUR-Lex).

Uz šīs struktūras tagad gulstas jaunas prasības. Ukrainai 2024.–2027. gadam ir apstiprināts 50 mljrd. € ES instruments, bet par tā turpinājumu vienošanās vēl nav (Eiropas Komisija). ES Stratēģiskajā programmā konkurētspēja, aizsardzība, Ukrainas atbalsts un drošība nosaukti par pamatprioritātēm (Eiropadome). Eiropas Parlaments jau nobalsojis prasīt gandrīz 200 mljrd. € vairāk, nekā nākamajam ciklam piedāvājusi Komisija (Euronews).

Četras iespējas, četras bloķējošas koalīcijas

Budžeta robu var aizvērt tikai četros veidos: pacelt izdevumu griestus, vienoties par jauniem ES līmeņa ieņēmumiem, samazināt esošās programmas vai aizņemties vēlreiz. Katram variantam pretī stāv sava bloķējošā koalīcija.

Nīderlande sarunas skaidri rāda caur neto maksātāja prizmu. Tās iemaksas ES budžetā galvenokārt balstās uz nacionālo kopienākumu — maksājumu proporcionāli valsts ienākumiem, kas pieaug, ja citi ES ieņēmumi nepietiek (Rijksoverheid, Eiropas Komisija). Vācija parasti ieņem līdzīgu pozīciju. Abas valstis uzstāj, ka jauni izdevumi vispirms jāatrod esošo griestu ietvaros, nevis jāprasa lielākas iemaksas.

Polija atrodas pretējā pusē. Varšava aizsardzībai tērē vienu no lielākajām IKP daļām NATO ietvaros (NATO), taču vienlaikus ir ļoti atkarīga no kohēzijas un lauksaimniecības maksājumiem. Šī kombinācija darbojas tikai tad, ja budžets aug. 16 dalībvalstu grupa, tostarp Itālija, Polija un Rumānija, iebildusi pret Komisijas projektu un prasa stingrāk aizsargāt kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu (EUNews).

Francijai Kopējā lauksaimniecības politika — lauksaimnieku subsīdijas un lauku atbalsts — ir politiska sarkanā līnija (Eiropas Komisija). Parīzei vajadzīgs vai nu lielāks budžets, vai jauni ieņēmumi. Pretējā gadījumā tās pašas prioritātes nonāk savstarpējā konfliktā.

Rumānija parāda risku, ko kopējie skaitļi paslēpj. Ja nauda no formulās balstītām kohēzijas dotācijām — kuras reģioni saņem pēc ienākumu līmeņa — tiek pārbīdīta uz fondiem, kuros uzvar labākie projekti, valstīm ar vājākām institūcijām finansējums būs nevis jāsaņem pēc vajadzības, bet jāizcīna konkursā (Cohesion Data). Budžets formāli varētu augt, bet nabadzīgākas valstis tik un tā paliktu sliktākā pozīcijā.

Ieņēmumi, kuru vēl nav

Komisija ir piedāvājusi jaunus „pašu resursus” — ieņēmumu plūsmas, kas tieši nonāktu ES budžetā. To vidū ir ieņēmumi no emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas, ES oglekļa tirgus, Oglekļa ievedkorekcijas mehānisma — maksājuma par oglekļietilpīgu importu — un statistiskas nodevas no uzņēmumu peļņas (Eiropas Komisija). Neviens no tiem vēl nav ieviests. Emisijas kvotu un oglekļa robežmaksājuma ieņēmumi varētu gulties uz importētājiem un patērētājiem, atverot jaunu strīdu par to, kurš maksā. Ja ieņēmumi būs mazāki par gaidīto, galīgais drošības spilvens joprojām būs dalībvalstu iemaksas (EUR-Lex).

Budžets, kas noteiks ES tēriņus nākamajiem septiņiem gadiem, tiek sarunāts brīdī, kad katra dalībvalsts sargā savas pozīcijas. Neatbildētais jautājums ir vienkāršs: vai kāda valdība nosauks programmu, kuru pati ir gatava zaudēt.