80 smagie spēkrati pārbauda Lietuvas ceļus

Naktī uz 26. jūliju aptuveni 80 smagie riteņu un kāpurķēžu transportlīdzekļi no Vācijas vadītās NATO kaujas grupas šķērsoja Poliju un pa autoceļiem iebrauca Lietuvā. Mācību jēga bija pārbaudīt, kas notiek, ja dzelzceļš, jūras un gaisa transports ir pieejams tikai daļēji (LRT). Tehnika pārvietojās naktī, lai mazinātu sadursmes risku ar civilo satiksmi (Inbox.lv). Lietuvas iestādes autovadītājus Kalvarijas–Kazlu Rūdas posmā brīdināja rēķināties ar intensīvāku militārās tehnikas kustību pa publiskiem ceļiem (LRT).

Mācības uzdeva ļoti praktisku jautājumu: vai NATO austrumu flangs spēj pa sauszemi pārvietot smagos spēkus no Vācijas uz Lietuvu, ja vienlaikus nedarbojas ērtākie transporta veidi? No atbildes ir atkarama atturēšanas ticamība. Publiski pieejamā informācija pagaidām neļauj droši secināt, ka atbilde ir jā.

Berlīnes brigāde un koridors, kas to uztur

Vācija šajā izvietojumā ir ieguldījusi nopietnu politisko kapitālu. 45. tanku brigāde ir Berlīnes pastāvīgā smagā brigāde Lietuvā, kuras plānotais apjoms ir 4 800 karavīru un 200 civilie darbinieki; tās kodolu veido tanku un mehanizētās kājnieku vienības (ZDFheute, Bundeswehr). Spēks ir daudznacionāls: Nīderlande dod aptuveni 250 karavīru, daļa no kuriem piedalās Ruklas bāzes mācību infrastruktūras atjaunošanā (Nīderlandes Aizsardzības ministrija).

Priekšējā līnijā izvietota brigāde ir vērtīga tikai tik lielā mērā, cik darbojas sistēma, kas to apgādā. Šāda svara nakts konvojs neizbēgami pārbauda kolonnu intervālus, tiltu nestspēju, degvielas uzpildes punktus un remonta ķēdes. Vācijas pašas Operāciju plāns Vācija raksturo valsti kā tranzīta un atbalsta zonu, kur militārā pārvietošanās ir atkarīga no civilās transporta infrastruktūras darbspējas (oplan.de). ZDF ziņo, ka brigādes paplašināšanu kavē personāla trūkums; līdz ar to mērķis būt gatavai līdz 2027. gadam joprojām ir politiska apņemšanās, nevis pierādīta kaujas gatavība (ZDFheute).

Trīs pudeles kakli Polijā

Izšķirošā tranzīta valsts ir Polija. Baltijas valstīm ir tikai viens sauszemes savienojums ar pārējo NATO teritoriju: maršruts caur Polijas ziemeļaustrumiem gar Suvalku koridoru. Bundesvēra sapieri iesaistās Polijas Austrumu vairoga programmā — robežas nocietināšanas pasākumos pret sabotāžu un militāru spiedienu austrumu pierobežā — un strādā tajā pašā reģionā (Fakt, Onet/DW). Nocietinājumi var palēnināt pretinieku, bet tie nepalielina ceļu caurlaidību un nepadara tiltus izturīgākus. Šī atšķirība ir būtiska, jo ierobežojumi krājas viens aiz otra.

Pirmais ierobežojums ir ceļi. Ja dzelzceļš nav izmantojams, visa slodze pāriet uz autoceļiem, bet tiltu svara ierobežojumi, satiksmes regulēšana un joslu caurlaidība nav bezgalīga. Otrais ir degviela. Apgāde pati par sevi ir aizsardzības jautājums; Polija cenšas panākt NATO cauruļvadu infrastruktūras pagarināšanu austrumu virzienā. Trešais ir atļaujas un eskorti. Robežšķērsošanas procedūrām, policijas pavadībai un prioritāriem pārvietošanās logiem vajadzīga civilmilitāra koordinācija ES militārās mobilitātes ietvarā — tā ir bloka programma juridisko un infrastruktūras šķēršļu mazināšanai karaspēka pārvietošanai pāri robežām, un tā joprojām tiek vienkāršota (ES Padome).

Miljardi iztērēti, gatavība nav pierādīta

Militāro vajadzību nosaka NATO. To, vai maršruts praksē ir izmantojams, nosaka ES un valstu transporta sistēmas. Ceļi, dzelzceļi, ostas un muitas noteikumi ir dalībvalstu, nevis sabiedroto komandstruktūru pārziņā. Eiropas Komisija norāda, ka militārajai mobilitātei no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta — ES transporta infrastruktūras finansēšanas programmas — atbalstīti 95 divējāda lietojuma projekti aptuveni 1,7 mljrd. € vērtībā (Eiropas Komisija). Tā ir reāla nauda reāliem uzlabojumiem.

Taču Eiropas Revīzijas palāta 2025. gadā brīdināja, ka programma cieš no sadrumstalotas pārvaldības un ES nevar pierādīt, ka finansētie projekti atbilst steidzamākajām militārajām vajadzībām (Eiropas Revīzijas palāta). Lietuvas mācības šo plaisu parādīja mazā mērogā. Eiropa iegulda miljardus koridoros, kuru darbspēju no sākuma līdz galam publiski pārbaudīt nav iespējams. Publiskajā telpā nav pieejamas ne maršrutu kartes, ne tiltu nestspējas dati, ne degvielas plūsmas jaudas, ne izvēršanas punktu kapacitāte.

NATO ir devusi solījumu par austrumu flanga aizsardzību. Vācija ir apņēmusies Lietuvā izvietot pastāvīgu brigādi. Tagad ES un dalībvalstīm jāparāda, ka ceļš no Grāfenvēras līdz Ruklai spēj šo brigādi izturēt.