AKTOR ieiet Grieķijas gāzes terminālī

AKTOR Group 9. jūlijā parakstīja pamatvienošanos par 50 % līdzdalības iegādi uzņēmumā Dioriga Gas no Motor Oil. Dioriga Gas attīsta peldošu sašķidrinātās dabasgāzes termināli Grieķijas Korintas līcī (Protothema). Darījums pagaidām ir sākotnējs: vienošanās aptver pamatnosacījumus, bet vēl jānoslēdz galīgie līgumi, jāsaņem uzņēmumu valžu apstiprinājumi un regulatoru atļaujas. Tomēr tas rāda, ka divas lielas Grieķijas industriālās grupas ir gatavas ieguldīt naudu pieņēmumā, ka Dienvidaustrumeiropai vajadzīgs vēl viens gāzes importa ceļš. Atklāts paliek jautājums, vai reģiona pircēji šo pieņēmumu apstiprinās ar līgumiem.

Koridoram nauda ir. Terminālim — vēl ne.

Dioriga projekts ir FSRU — peldoša uzglabāšanas un regazifikācijas iekārta. Praktiski tas ir kuģa izmēra terminālis, kurā LNG tankkuģi izkrauj sašķidrinātu gāzi; pēc tam tā tiek uzsildīta, pārvērsta atpakaļ par parastu dabasgāzi un ievadīta cauruļvados. Motor Oil apgalvo, ka Dioriga rīcībā ir vajadzīgās atļaujas un izpētes materiāli (Enikos). Neatkarīgs apstiprinājums par būvdarbu sākuma datumu vai saistošiem klientu rezervējumiem publiski nav parādījies.

Projekta komerciālā loģika balstās uz Vertikālo koridoru — dienvidu–ziemeļu gāzes maršrutu, ko ES savā CESEC jeb Centrālās un Dienvidaustrumeiropas enerģētikas savienojamības ietvarā uzskata par piegāžu dažādošanas prioritāti (European Commission). Gāze Grieķijā nonāk ar kuģi, tiek regazificēta un caur starpsavienojumiem virzīta uz ziemeļiem — Bulgārijas, Rumānijas, Moldovas un Ukrainas virzienā.

Šim maršrutam tagad ir reāli finanšu signāli. Pirmajās ilgtermiņa jaudas izsolēs Grieķijas un Bulgārijas robežpunktā Sidirokastro pircēji rezervēja vairāk nekā 45 % no pieejamās jaudas 2026./2027. gāzes gadam un vēl četriem gadiem pēc tam (Protothema English). Jaudas rezervējumi ir svarīgi tāpēc, ka uzņēmumi maksā par vietu cauruļvadā tikai tad, ja sagaida, ka pa šo maršrutu tiešām pārvadās gāzi. Metlen rezervēja apmēram 20 GWh dienā, bet DEPA Commercial un Atlantic SEE LNG Trade kopā — aptuveni 13 GWh dienā.

Atlantic SEE, kopuzņēmums, kurā AKTOR pieder 60 %, atsevišķi rezervēja 4,7 TWh gadā koridora jaudas ASV LNG pārvadei reģionā līdz 2030. gadam (To Vima). Uzņēmums joprojām mēģina memorandus ar Bulgāriju, Rumāniju un Ukrainu pārvērst saistošos 20 gadu līgumos (Parapolitika).

Šie rezervējumi pierāda pieprasījumu pēc maršruta, nevis pēc Dioriga termināļa. Esošie Grieķijas ieejas punkti jau saskaras ar pieprasījumu, kas pārsniedz pieejamo jaudu. Turklāt koridors kļuva komerciāli interesants tikai pēc tam, kad operatori samazināja tranzīta maksu pilnam Grieķijas–Ukrainas maršrutam no aptuveni 9,39 €/MWh līdz mazāk nekā 6 €/MWh (Euro2Day, Știripesurse). Šīs izmaksas sedz pārvadātāji, kas tās iekļauj gala cenā pircējiem. Fakts, ka pirms saistību uzņemšanās bija vajadzīgs gandrīz 40 % tarifu samazinājums, rāda, cik šaura ir projekta ekonomiskā telpa.

Horvātija un Rumānija jau cīnās par tiem pašiem pircējiem

Dioriga ienāk tirgū, kur alternatīvas jau strādā. Horvātijas Krkas LNG terminālis darbojas kopš 2021. gada un ir paplašināts līdz 6,1 mljrd. kubikmetru gadā (Poslovni). Rumānijas Melnās jūras atradne Neptun Deep, kas vienādās daļās pieder OMV Petrom un Romgaz, pirmo gāzi sagaida 2027. gadā; publiski minētais stabilas ieguves līmenis ir ap 8 mljrd. kubikmetru gadā (HotNews). Abi virzieni mērķē uz daļu no tiem pašiem sauszemes pircējiem, kurus vēlas sasniegt Grieķija.

Kas iegūst, kas maksā

Ja Dioriga strādās komerciāli, ieguvēji būs Motor Oil un AKTOR, Grieķijas tranzīta infrastruktūra pelnīs no maksām, bet pircēji Bulgārijā, Rumānijā un Rietumbalkānos iegūs papildu sarunu instrumentu pret esošajiem piegādātājiem.

Ja projekts komerciāli neattaisnosies, pirmo triecienu saņems akcionāri. Taču risks ar to nebeidzas. Bulgārija jau zina, kā nepietiekami izmantota gāzes infrastruktūra var nonākt uz publiskā rēķina. Botas–Bulgargaz vienošanās paredzējusi fiksētus jaudas maksājumus 500 000 € dienā neatkarīgi no faktiskā izmantojuma, līdz abas puses līgumu iesaldēja uz 15 mēnešiem (3e-news, BTA). Ja termināļos vai cauruļvados iestrādāti „take-or-pay” nosacījumi, proti, pircējam jāmaksā arī tad, ja gāzi neizmanto, zaudējumus bieži pārņem valdības caur regulētajiem tarifiem. Gala rēķinu sedz patērētāji.

Ungārija un Slovākija, kas atrodas tālāk lejup pa iespējamo piegādes ķēdi, pagaidām rāda vājāko pievilkšanos. Nav publisku pierādījumu, ka šo valstu tīklu operatori vai gāzes tirgotāji būtu apņēmušies izmantot Grieķijas maršrutu. To ierastās piegādes nāk caur TurkStream, un Grieķijas LNG tām būs nozīmīgs tikai tad, ja piegādātā cena būs zemāka (Denník E).

AKTOR un Motor Oil darījums ir likme uz to, ka Dienvidaustrumeiropas enerģētikas problēma pārbīdās no jautājuma, kur atrast gāzi, uz jautājumu, kā izbūvēt maršrutus, kurus uzņēmumi spēj izmantot par konkurētspējīgu cenu. Koridoram jau ir rezervējumi un tarifu dinamika. Tam vēl nav pierādījuma, ka reģionam papildus jau uzbūvētajai un plānotajai infrastruktūrai vajag tieši šo termināli un tieši šajā vietā.