Gravelines reaktorus aptur medūzas

Jūras ūdens filtros sakrājās tonnām medūzu. Sūkņiem kritās plūsma. Dzesēšanas sistēma vairs nestrādāja vajadzīgajā režīmā. Pa vienam no tīkla atslēdzās visi seši Gravelines atomelektrostacijas reaktori (EDF, France 24). Līdz 27. augustam divi energobloki darbojās ar samazinātu jaudu, divi bija apturēti medūzu dēļ, viens nestrādāja tehniskas kļūmes dēļ, bet vēl viens jau atradās plānotā apkopē. Neviens bloks stacijā pie Denkerkas nestrādāja normālā režīmā.

Gravelines stacijā ir seši 900 MW reaktori, kopā aptuveni 5,4 GW jaudas. Mierīgā dienā ar to pietiktu vidēja lieluma Eiropas valsts elektroapgādei (EDF, El Debate). Šis bija jau trešais medūzu izraisītais traucējums divpadsmit mēnešu laikā. Radioaktīvās sistēmas netika skartas. EDF paziņoja, ka ietekmes uz drošību vai vidi neesot bijis (Le Figaro). Taču no tīkla, kas savienots ar Beļģiju, Apvienoto Karalisti un tālākiem tirgiem, pazuda vairāki gigavati lētas un stabilas elektroenerģijas.

Filtra problēma ar tirgus cenu

Gravelines izmanto jūras ūdeni stacijas turbīnu daļas dzesēšanai, kur tvaiks tiek pārvērsts elektrībā. Medūzas sakrājās priekšsietos un rotējošajos cilindriskajos filtros sūkņu stacijā, nosprostojot ūdens plūsmu, kas vajadzīga siltuma novadīšanai (France 3 Hauts-de-France). Kad plūsma krītas, operatoriem jāsamazina jauda vai bloks jāaptur pilnībā. Reaktora kodols paliek drošs. Elektrība pazūd.

Pēc medūzu epizodes 2025. gada augustā, kad Gravelines stacija tika apturēta gandrīz uz 48 stundām, EDF uzstādīja kameras ūdens ņemšanas kanālos un sāka sadarboties ar zvejas kuģiem, lai medūzu barus pamanītu tālāk no krasta (EDF, France 3 Hauts-de-France). Šoreiz aizsardzības pasākumi netika galā.

Tālāk jautājums ir par izmaksām. Eiropas savienotajā elektroenerģijas tirgū ražotāji un pircēji nākamās dienas izsolēs tirgo elektrību pa stundām. Ja no sistēmas izkrīt lēta kodolenerģija, iztrūkumu aizpilda dārgāka gāzes elektrostaciju vai importēta elektrība, un biržas cena kāpj arī valstīs, ko savieno zemūdens un sauszemes kabeļi. Cenu trieciens izplatās tik tālu, cik ļauj brīvā starpsavienojumu jauda; tas vājinās tur, kur kabeļi kļūst pilni.

Šajā konkrētajā gadījumā tūlītējs un nepārprotams biržas cenas lēciens nebija redzams. Francijas nākamās dienas vidējā cena 27. augustā bija 157 €/MWh, Beļģijā — 162 €/MWh, tikai nedaudz virs iepriekšējās dienas līmeņa (Selectra). Taču Bloomberg ziņoja, ka traucējums palīdzējis pacelt Francijas mēneša nākotnes līgumus, proti, elektrību, kas tiek nopirkta tagad piegādei nākamajā mēnesī, līdz augstākajam līmenim kopš 2025. gada janvāra (Bloomberg). Tirgotāji cenā ierēķina ne tikai atsevišķu incidentu, bet atkārtojošos modeli.

Plašāka augusta aina ir sliktāka

12. augustā vides apstākļu dēļ nestrādāja 20,4 % EDF kodolenerģijas flotes: karstums, zems upju ūdens līmenis, medūzas. Tika skarti trīspadsmit no Francijas 57 reaktoriem (France 24). Šis plašākais jaudas trūkums tirgu jau kustināja skaidri: nākamās dienas elektrības cena Francijā pieauga par 21,8 %, Vācijā — par 22,8 %, jo karstuma ierobežota Francijas kodolenerģija sakrita ar vāju vēja izstrādi Vācijā (Euronext/Reuters). Eiropas Komisija paziņoja, ka elektroenerģijas sistēma saglabājās stabila (European Commission). Stabilitāte nenozīmē zemu cenu.

Zaudējumi sadalās pa slāņiem. Vispirms EDF zaudē ieņēmumus no neražotās elektrības. Piegādātājiem, kas klientiem apsolījuši fiksētas cenas, aizvietojošā elektrība jāpērk par tirgus cenu. Rūpnieciskajiem patērētājiem ar mainīgas cenas līgumiem rēķini aug uzreiz. Valdības daļu trieciena uzņemas tad, ja mazumtirdzniecības cenas ierobežo regulēti tarifi vai subsīdijas. Otrā pusē ieguvēji ir gāzes elektrostacijas un elastīgi ražotāji: tie pārdod elektrību par augstāku tirgus noslēguma cenu, ko radījis kodoljaudas iztrūkums.

Tāda pati problēmu klase šovasar parādījās pie Donavas, kur sausuma dēļ Ungārijas Pakšas atomelektrostacijai bija jāsamazina jauda. Ungārijas valdība norādīja, ka aizvietojošās elektrības izmaksas, pērkot enerģiju no dārgākiem avotiem, Pakšas dzesēšanas ūdens zuduma gadījumā sasniegtu vismaz 50 miljardus forintu mēnesī (Hungarian Government, MVM Paks). Cēlonis ir cits, rezultāts tas pats: no sistēmas pazūd stabila bāzes jauda, un rēķins nonāk pie patērētājiem un valsts budžetiem savienotā elektroenerģijas tīklā.

Gravelines gadījums rāda, ka Eiropas kodolenerģijas risks vairs nav tikai jautājums par reaktoru drošību. Arvien svarīgāk kļūst, vai dzesēšanas sistēmas karstākās un bioloģiski mainīgākās vasarās spēj uzturēt lētu elektrības ražošanu. EDF, tīklu operatori un enerģētikas ministrijas nav publiskojušas sliekšņus un ārkārtas rīcības noteikumus, kas tirgiem un kaimiņvalstīm ļautu gatavoties nākamajam šādam gadījumam. Šoreiz nepārprotama cenu lēciena nebija. Taču modelis jau parādās nākotnes cenu līknē.