Bruņota apsardze pie Latvijas gāzes krātuves

Bruņota apsardze tagad patrulē pie hidroelektrostacijas aizsprosta augšpus Rīgas un pie Inčukalna pazemes krātuves, kur Latvija glabā dabasgāzi. Valdība pastiprinājusi drošību abos objektos pēc izlūkdienestu brīdinājumiem par iespējamu Krievijas apdraudējumu. Ministru prezidents Andris Kulbergs aģentūrai Reuters sacījis, ka lūdzis NATO papildu pretgaisa aizsardzības līdzekļus un sabiedroto karavīrus enerģētikas infrastruktūras tuvumā (UNN, Devdiscourse).

Uzbrukums nav noticis. Taču Latvijas rīcība izgaismo jautājumu, uz kuru lielākā daļa Eiropas valdību joprojām nav devušas praktisku atbildi: ja izlūkdienesti brīdina, ka civils enerģētikas objekts var kļūt par mērķi, kurš vada tā aizsardzību, kurš par to maksā un cik ātri militārs atbalsts var nonākt līdz privātam operatoram?

Drauds, ko Baltijā uztver burtiski

NATO attur. ES raksta noteikumus. Elektrostaciju, gāzes krātuvju un kabeļu ikdienas aizsardzība paliek valstu valdību un uzņēmumu ziņā. Latvija šo pienākumu tagad traktē kā operatīvu uzdevumu: objektos izvietota apsardze, un sabiedrotajiem lūgts pastiprinājums.

Līdzīgus brīdinājumus dzirdējusi arī Lietuva. Prezidents Gitans Nausēda atsaucies uz izlūkinformāciju par iespējamu Krievijas sabotāžu pret Baltijas un Polijas infrastruktūru, lai gan publiski nav nosaukts ne konkrēts mērķis, ne datums (Demócrata, Anews). Lietuvas atbilde apvienoja administratīvus lēmumus un fizisku klātbūtni: valdības komisija vērtēja elektroapgādes noturību, bet Sabiedriskās drošības dienests pārņēma vairāku enerģētikas objektu apsardzi (Obzor). Aizsardzības ministrs piebildis, ka pie robežas nav redzama Krievijas karaspēka koncentrācija. Runa ir par sabotāžu vai noliedzamiem traucējumiem, nevis iebrukumu.

Latvijas izlūkdienesti atsevišķi brīdinājuši, ka Krievija gatavojot provokācijas, lai parādītu, ka atbalstam Ukrainai esot iekšpolitiska cena (Fox News). Maskava apsūdzējusi visas trīs Baltijas valstis palīdzībā Ukrainai uzbrukt Krievijas naftas termināļiem; visas trīs šos apgalvojumus noraidīja kā dezinformāciju (Euronews).

Dānija īsā laikā nosūtīja līdz 170 karavīriem uz NATO brigādi Latvijā (Berlingske). Dāņu karavīri stiprina NATO atturēšanu. Viņi nestāv sardzē pie Latvijas gāzes krātuvēm.

Likumi ir, praktiskās ķēdes klibo

ES šai jomai ir izveidojusi noteikumu sistēmu. Kritisko subjektu noturības direktīva, fiziskās aizsardzības regulējums, prasa dalībvalstīm noteikt kritiski svarīgus enerģētikas uzņēmumus un uzlikt tiem riska novērtēšanas un incidentu ziņošanas pienākumus (EUR-Lex). Dānijai līdz 17. jūlijam bija jānosaka, kuri uzņēmumi saskaņā ar šo direktīvu uzskatāmi par sabiedriski kritiskiem; pēc tam tiem desmit mēnešu laikā jāizstrādā riska analīzes un gatavības plāni (BT, KPMG). Desmit mēnešu plānošana nozīmē pieņēmumu, ka apdraudējums gaidīs.

Vācija rāda, kāpēc likums pats par sevi vēl nav aizsardzība. Tās NIS2 versija, ES kiberdrošības direktīvas ieviešana, paredz reģistrācijas termiņus un sodus. Taču maziem ūdensapgādes un enerģētikas operatoriem trūkst kapacitātes prasības izpildīt, un informācijas aprite starp iestādēm un uzņēmumiem, kas uztur sistēmas, joprojām ir lēna (BR).

Somija novelk asāko robežu. Tur, kur pilnvaru ķēde ir skaidra, piemēram, robežas slēgšanas gadījumā, valsts rīkojas ātri (Finlex). Tur, kur infrastruktūra ir privāta, zemūdens vai izkliedēta, valsts koordinē, bet labošana paliek operatoru rokās. Pēc tam, kad 2023. gadā iespējama enkura vilkšana pārrāva Balticconnector gāzesvadu, remonts ilga mēnešus. Ziemeļvalstu analīze par šo incidentu secināja, ka reģionā joprojām trūkst kopīgu fiziskās aizsardzības standartu un ārkārtas remonta mehānismu (shattered.io).

NATO ģenerālsekretāra vietniece jūlijā Eiropas Parlamentā norādīja, ka atbilde uz sabotāžu, kiberuzbrukumiem vai noliedzamiem traucējumiem joprojām ir politisko līderu izvēle, nevis automātisks 5. panta iedarbināšanas mehānisms. 5. pants ir NATO solījums, ka uzbrukumu vienai sabiedrotajai valstij var uzskatīt par uzbrukumu visām (NATO). Tajā pašā mēnesī ES pieņēma līdz šim plašāko kibersankciju paketi pret Krieviju (Estonian MFA). Sankcijas soda. Tās neaizsargā aizsprostu.

Latvija ir izvietojusi apsardzi, lūgusi NATO pretgaisa aizsardzību un publiski nosaukusi draudu. Liela daļa Eiropas kritiskās enerģētikas infrastruktūras joprojām balstās uz atbilstības grafikiem un procedūrām. Praktiskais jautājums paliek neatbildēts: kurš vada objekta aizsardzību brīdinājuma brīdī, kurš finansē fizisko drošību privātās iekārtās un cik ātri militārs atbalsts nonāk pie civilā operatora, ja tas ir apdraudēts. Valdībām un operatoriem uz to jāatbild pirms incidenta, nevis pēc tā.