Atēnas protestē par Ukrainas dronu

7. maijā zvejnieki pie Dukato raga Lefkadā, Grieķijas salā Jonijas jūrā, pamanīja sešus metrus garu melnu peldlīdzekli, kas dreifēja piekrastes alā. Tā dzinējs joprojām darbojās. Iekšpusē atrada līdz 300 kilogramiem sprāgstvielu, trīs triecienam pieslēgtus detonatorus un satelītsakaru iekārtas aptuveni 300 000 € vērtībā (Euronews, Newsit). Grieķijas jūras spēku sapieri to identificēja kā bezpilota virsūdens aparātu: peldošu spridzekli, kas paredzēts ietriekšanai kuģī. Krava tika neitralizēta kontrolētā sprādzienā. Sarežģītāk izrādījās noteikt, kam drons piederējis.

No „Magura” līdz „Kozak Mamaj”

Grieķijas militārie analītiķi sākumā dronu klasificēja kā Ukrainā ražotu „Magura V3” tipu, ko Ukraina izmantojusi Krievijas karakuģu nogremdēšanai Melnajā jūrā. 12. maijā aizsardzības ministrs Niks Dendijs ES kolēģiem Briselē sacīja, ka esot „pārliecināts, ka tas ir Ukrainas” drons. Nākamajā dienā UFORCE, vienīgais „Magura” ražotājs, to kategoriski noliedza: konstrukcija neatbilstot nevienam uzņēmuma produktam, bet V3 modelis „vienkārši neeksistējot”.

Apzīmējums turpināja mainīties. V3 kļuva par V5. 19. maijā Grieķijas amatpersonas nonāca pie „Kozak Mamaj”: cita kamikadzes tipa drona, kas tiek saistīts ar Ukrainas Drošības dienestu (SBU), nevis militāro izlūkdienestu (Focus.ua). UFORCE bija taisnība, ka drons nav viņu ražojums. Taču tas bija Ukrainas drons.

Palaists netālu, mērķis nav nosaukts

Grieķijas Nacionālās aizsardzības ģenerālštāba (GEETHA) un Nacionālā izlūkdienesta (EYP) kopīgajā ziņojumā, kas pabeigts 15. maijā, secināts, ka drons novirzījies no kursa navigācijas sistēmas kļūmes dēļ. Saskaņā ar Reuters tvertnēs esot bijis palicis daudz degvielas, tādēļ ilgs ceļš no attāla starta punkta ir maz ticams. Tas norāda uz palaišanu netālu, visticamāk, no atbalsta kuģa Jonijas vai Adrijas jūrā.

Ziņojumā mērķis nav nosaukts. Grieķijas izlūkdienests uzskata, ka drons bijis vērsts pret kuģi Krievijas „ēnu flotē”: novecojušu tankkuģu tīklā, kas pārvadā Krievijas naftu, apejot Rietumu sankcijas (Maritrace). Ukraina šādus kuģus ar sprāgstvielu droniem ir mērķējusi ūdeņos starp Melno jūru un Vidusjūras rietumu daļu. Lefkada atrodas tieši šajā maršrutā.

Atēnas protestē vienas

28. maijā neformālajā ES Ārlietu padomē Limasolā, Kiprā, kur ārlietu ministri slēgtā formātā apspriež sensitīvus jautājumus, ārlietu ministrs Jorgs Gerapetritis informēja ES augsto pārstāvi Kaju Kallasu un runāja ar Ukrainas kolēģi Andriju Sibihu. Atēnas tagad gatavo formālu diplomātisku demaršu: strukturētu protestu, kas rada juridisku ierakstu un diplomātiskajā skalā atrodas vienu pakāpi zem vēstnieka atsaukšanas (ProtoThema).

Neviena cita ES dalībvalsts Grieķiju publiski nav atbalstījusi. Starptautiskās jūras tiesības nedod saistošu mehānismu gadījumiem, kad draudzīgas valsts bruņots drons nejauši nonāk citas valsts ūdeņos. Tāpēc atbilde paliek divpusējās diplomātijas līmenī. Atēnām tas rada neērtu situāciju: Grieķijai jāprotestē pret valsti, kuru pārējā Eiropa turpina apgādāt ar ieročiem.

Problēma ir plašāka par vienu incidentu. ES nav mehānisma, kā rīkoties, ja sabiedrotas valsts ieroči nokļūst Eiropas ūdeņos ārpus paredzētā maršruta. Lefkadas drons varēja būt atsevišķa tehniska kļūme. Tas var arī liecināt, ka Ukrainas triecieni Krievijas „ēnu flotes” tankkuģiem arvien biežāk šķērso ES jūras telpu, bet dalībvalstīm, kuras par to nav iepriekš informētas, paliek jārisina sekas.