Austrija mīkstina neitralitātes §320

Austrijas ekonomikas ministrs vēlas grozīt Kriminālkodeksa normu, kas soda privātus uzņēmumus par palīdzību karojošai pusei. Strīds nav par neitralitāti kā politisku simbolu. Tas ir par tās juridisko spēku vietās, kur tas kļūst taustāms: piegādes ķēdēs, banku pārskaitījumos un eksporta līgumos. Valsts, kas jau eksportē miljardiem eiro vērtu bruņojumu un divējāda lietojuma preces, grib mīkstināt vienu no normām, kas uzņēmumiem liek apdomāt, kam un ko tie piegādā.

Volfgangs Hatmansdorfers (ÖVP) šo ieceri skaidro kā „pelēko zonu” sakārtošanu, lai Austrijas uzņēmumi varētu izmantot Eiropas aizsardzības industrijas pieaugumu, nebaidoties no kriminālvajāšanas. Kā tiekot ziņots, aptuveni pirms mēneša viņš koalīcijas partneriem SPÖ un NEOS nosūtījis grozījumu projektu pēc vizītes „Rheinmetall” rūpnīcā Vīnē (Krone). SPÖ ministres Annas Šporeres vadītā Tieslietu ministrija iebilst, norādot, ka norma paredzēta, lai ierobežotu privātas darbības, kas apdraud neitralitāti, dodot labumu karojošām pusēm (trend). Liberālā koalīcijas partnere NEOS publisku pozīciju nav paudusi. Pats projekts nav publicēts.

Mērķis ir Austrijas Kriminālkodeksa §320 — norma, kas kriminalizē Austrijas teritorijā veiktas privātas darbības, ja tās atbalsta kādu kara pusi. Tā atrodas zem 1955. gada konstitucionālā neitralitātes likuma, kas Austrijai liedz pievienoties militārām aliansēm vai izvietot ārvalstu bāzes. §320 darbojas daudz praktiskākā līmenī: rēķinos, loģistikā un banku operācijās. Tas liek uzņēmumiem, bankām un eksportētājiem vērtēt, vai darījums faktiski neapbruņo karojošu pusi. Norma tiesās tiek pārbaudīta reti, un tieši tas ir daļa no tās iedarbības. Uzņēmumi izvairās no neskaidriem darījumiem, jo nevar zināt, vai prokuratūra neiejauksies. Ja pienākumu sašaurina, pazūd arī šis preventīvais spiediens.

Baterija dronā

Juridiska analīze labi parāda praktisko problēmu. Iedomāsimies Austrijas bateriju piegādātāju, kura produkts nonāk ārvalstu kaujas dronā. Ja juridiski nozīmīgā darbība notiek Austrijā, §320 varētu būt piemērojams. Ja baterija tiek iebūvēta ieročā ārvalstīs, saikne ar Austrijas teritoriju var izrādīties pārāk vāja kriminālvajāšanai (trend). Hatmansdorfers grib šo neskaidrību novērst. Kritiķi iebilst, ka neskaidrība pati par sevi pilda funkciju: tā liek visiem piegādes ķēdes dalībniekiem apstāties pirms preču nosūtīšanas.

Komerciālais spiediens ir konkrēts. Saskaņā ar Krone datiem Austrija pērn eksportēja gandrīz 4 mljrd. € vērtu ieroču un divējāda lietojuma preču. Lielākās plūsmas ārpus ES nonāca ASV (1,4 mljrd. €), Taivānā (190 milj. € divējāda lietojuma precēs), Dienvidkorejā (114 milj. €) un Ķīnā (87 milj. €). Austrija jau pārdod abām Taivānas šauruma pusēm. Šie skaitļi rāda, ka Austrijas neitralitāte komerciāli jau ir caurlaidīga. Juridiskais jautājums ir, vai §320 šim filtram jābūt stingrākam vai vājākam.

ES aizsardzības nauda rada spiedienu, nevis atļauju

Hatmansdorfera iniciatīvas laiks sakrīt ar Eiropas aizsardzības izdevumu kāpumu. ES SAFE instruments (Security Action for Europe) paredz līdz 150 mljrd. € aizdevumos kopīgiem aizsardzības iepirkumiem (Eiropas Komisija). Austrijas uzņēmumiem šī nauda signalizē par tirgus atvēršanos, lai gan Eiropas Reformu centrs norāda, ka plašāko Defence Readiness 2030 programmu joprojām ierobežo koordinācijas trūkumi un izejvielu deficīts.

ES iepirkumu finansējums neatceļ nacionālos likumus. Divējāda lietojuma precēm — produktiem, programmatūrai un tehnoloģijām, ko var izmantot gan civilām, gan militārām vajadzībām — joprojām vajadzīga eksporta atļauja saskaņā ar ES Regulu 2021/821. To vērtē pēc preces, galamērķa un gala lietotāja. SAFE var palielināt pieprasījumu pēc Austrijas komponentēm, bet §320 nosaka, kādu krimināltiesisku risku Austrijas uzņēmumi uzņemas, šo pieprasījumu apkalpojot.

Austrija nav vienīgā neitrālā valsts, kas pārbauda šādas robežas. Īrijā notiek debates, vai no tās Triple Lock mehānisma izņemt ANO Drošības padomes mandātu. Šis mehānisms lielākām ārvalstu militārām misijām prasa ANO, valdības un parlamenta apstiprinājumu (RTÉ, 2EU Brussels). Taču Īrijas debates ir par karavīru nosūtīšanu. Austrijas debates ir par uzņēmumu valžu lēmumiem. §320 ir vieta, kur neitralitāte saskaras ar rēķiniem, banku maksājumiem un piegādes ķēdēm.

Hatmansdorfera birojam sabiedrībai jāsniedz precīza atbilde: vai grozījumi tikai skaidro, kur teritoriāli piemērojams §320, vai arī sašaurina uzņēmumu un banku atbildību gadījumos, kad tie ir iesaistīti karojošu pušu piegādes ķēdēs? Pirmais būtu juridiska precizēšana. Otrais nozīmētu varas pārbīdi no krimināltiesiska ierobežojuma uz komerciālu ērtību. Šādu izvēli nedrīkst klusi atrisināt ar nepublicētu koalīcijas projektu.