Austrija pasargā vecos krājumus no zaļmaldināšanas prasībām

No šodienas kafijas iepakojums ar norādi „klimatneitrāls”, kas balstīta uz ražotāja iegādātām emisiju kompensācijām, pārkāpj ES patērētāju tiesību normas. Direktīvu (ES) 2024/825 sāk piemērot 2026. gada 27. septembrī (EUR-Lex). Aizliegums attiecas arī uz Austriju. Taču precēm, kas līdz šim datumam jau laistas tirgū, Austrija uz trim gadiem, līdz 2029. gada septembrim, liegusi celt civiltiesiskas prasības par galveno jauno noteikumu pārkāpumiem (Austrijas Federālais likumu vēstnesis).

Ko aizliegums aptver

Direktīva nosaka, kā produktus tirgo, nevis to, kas ir to sastāvā. Tā attiecas uz iepakojumu, preču izvietojumu veikalu plauktos un produktu lapām internetā (Eiropas Komisijas skaidrojums). Tagad pilnībā aizliegti apgalvojumi, ka produkta emisijas ir neitrālas vai samazinātas, jo ražotājs tās kompensējis (EUR-Lex).

Noteikumus pieņem ES, bet to ievērošanu uzrauga katras dalībvalsts iestādes un tiesas. Eiropas Komisijas skaidrojumā norādīts, ka tie attiecas arī uz precēm, kas jau atrodas tirdzniecībā. Tirgotājiem jālabo uz tām izvietotie apgalvojumi; vajadzības gadījumā var izmantot uzlīmes vai paziņojumus līdzās precēm (Eiropas Komisijas skaidrojums).

Vairogs pret prasībām, nevis pret noteikumiem

Austrijas izņēmums ir atkarīgs no tā, kad prece „laista tirgū” — proti, kad tā pirmoreiz nodota izplatīšanai vai pārdošanai. Tas nav atkarīgs no iepakojuma apdrukas datuma vai brīža, kad prece nonākusi veikala plauktā (Austrijas Federālais likumu vēstnesis). Ja prece piegādes ķēdē nonākusi pirms šodienas, līdz 2029. gadam par to nevarēs celt civiltiesisku prasību, balstoties uz jaunajiem noteikumiem.

Paši noteikumi joprojām ir spēkā, un iepriekšējie apgalvojumi nekļūst patiesi. Austrijā joprojām darbojas arī agrākais maldinošas reklāmas aizliegums (WKO skaidrojums). Saskaņā ar Austrijas negodīgas konkurences likumu šādās lietās prasības parasti ceļ konkurenti un patērētāju organizācijas, nevis atsevišķi pircēji. Tieši šiem prasītājiem tiek atņemts galvenais instruments.

Wirtschaftskammer (WKO), Austrijas Tirdzniecības kamera un redzamākā izņēmuma aizstāve, min praktisku pamatojumu. Tā norāda, ka tirgošanai derīgu preču izņemšana no plauktiem vai apdrukāta iepakojuma iznīcināšana maksājot naudu un radot atkritumus (WKO skaidrojums).

ES uzraugi daļēji ņēma vērā šo argumentu. 2026. gada 30. jūnijā valstu patērētāju aizsardzības iestāžu tīkls vienojās, ka uzraugi katrā gadījumā atsevišķi var dot uzņēmumiem papildu laiku, ja veco krājumu labošana rada reālas grūtības (CPC tīkla kopīgais skaidrojums). Tajā pašā dokumentā teikts, ka vecie krājumi nevienu neatbrīvo no noteikumu ievērošanas.

Šī atšķirība ir strīda būtība. Uzraugi pieļāva rīcības brīvību: katra prece jāvērtē atsevišķi, un uzraugs lemj, cik stingri prasīt noteikumu ievērošanu. Austrija noteica izņēmumu — likums uz noteiktu laiku liedz tiesību aizsardzību visai preču kategorijai. Uzraugu rīcības brīvība nenozīmē atbalstu vispārējam prasību celšanas aizliegumam.

Kritiķi uzskata, ka Austrija šo robežu ir pārkāpusi. Greenpeace pasūtīja ES tiesību zinātniekam Francam Leidenmīleram juridisku atzinumu. Tā autors esot secinājis, ka direktīva šādu izņēmumu nepieļauj, un jautājis, kā tirgotāji pierādīs, kad preces laistas tirgū (Greenpeace juridiskais atzinums). Foodwatch uzskata, ka maldinošos apgalvojumus varot labot ar uzlīmēm, preces neiznīcinot (Foodwatch). Greenpeace un vides tiesību organizācija ÖKOBÜRO kopš tā laika ir iesniegušas sūdzību Eiropas Komisijai (Greenpeace sūdzība).

Kaimiņvalstīs vērtē katru gadījumu atsevišķi

Citas valstis saskārās ar to pašu problēmu — jau saražotām precēm —, taču nenoteica fiksētu izņēmumu. Dānijas patērētāju ombuds 4. septembrī paziņoja, ka noteikumi esot attiecināmi arī uz iepakojumu, kas ražots pirms to piemērošanas sākuma (Forbrugerombudsmanden). Nīderlandes regulators ACM norāda, ka atsevišķās lietās varot ņemt vērā agrāk saražotas preces. Vispārēju pārejas periodu tas nav noteicis (ACM).

Visās ES valstīs tagad aizliegti apgalvojumi par klimatneitralitāti, kas balstīti emisiju kompensēšanā. Lielākajā daļā valstu uzraugi paši lemj, cik stingri noteikumus piemērot agrāk saražotām precēm. Austrija gājusi tālāk un uz trim gadiem liedz konkurējošajiem uzņēmumiem un patērētāju organizācijām, kas parasti varētu tiesā apstrīdēt šādus apgalvojumus, celt prasības par attiecīgajām precēm (Austrijas Federālais likumu vēstnesis).

ES uzraugu dokuments paredz katra gadījuma atsevišķu izvērtēšanu. Tas neparedz likumā noteiktu aizliegumu celt prasības (CPC tīkla kopīgais skaidrojums). Vēl nav izlemts, vai Austrijas noteiktais ierobežojums pārkāpj direktīvu. Komisija var to apstrīdēt, atbildot uz sūdzību un, ja konstatēs pārkāpumu, sākot pārkāpuma procedūru — formālu procesu, kura mērķis ir panākt, lai dalībvalsts ievērotu ES tiesības. Ja Austrija pretosies, lēmumu pieņems Eiropas Savienības Tiesa. Nākamais solis ir Komisijas atbilde uz Greenpeace un ÖKOBÜRO sūdzību.