Baltijas prezidenti prasa NATO notriekšanas pilnvaras

Krievijas militārā lidmašīna 27.05.2026. ielidoja Somijas gaisa telpā pie Porkkalas. Somijas Aizsardzības ministrija skaidroja, ka lidmašīna esot izvairījusies no negaisa, tomēr incidents iekļaujas plašākā tendencē: NATO gaisa telpas pārkāpumu skaits gada laikā gandrīz trīskāršojies. Trīs dienas iepriekš Rumānijas F-16 notrieca dronu virs Igaunijas — pirmo reizi NATO iznīcinātājs Baltijas gaisa telpā iznīcināja bezpilota lidaparātu. Vēl dienu pirms tam NATO ārlietu ministri sanāksmi Zviedrijas Helsingborgā beidza bez neviena operatīva lēmuma par šo krīzi.

Ko patiesībā nozīmē „pretgaisa aizsardzība”

Kopš 2004. gada NATO Baltijā īsteno gaisa telpas patrulēšanas misiju. Tā ir miera laika rotācija, kurā sabiedroto iznīcinātāji identificē un pavada nezināmus lidaparātus pie Igaunijas, Latvijas un Lietuvas — valstīm, kurām pašām nav iznīcinātāju. Pašreizējā rotācijā Šauļos Lietuvā izvietoti Francijas „Rafale” un Rumānijas F-16, bet Emari bāzē Igaunijā — Portugāles F-16.

21.05.2026. trīs Baltijas valstu prezidenti kopīgi pieprasīja šo kārtību mainīt: patrulēšanu aizstāt ar pilnvērtīgu pretgaisa aizsardzības misiju (Aerotime). Atšķirība nav semantiska. Pašreizējā sistēmā pilotam pirms rīcības jāapstiprina nezināms lidaparāts vizuāli. Pretgaisa aizsardzības misija ļautu iepriekš noteikt apdraudējuma zonas, kur militārā komandķēde var dot atļauju mērķi neitralizēt, katru reizi negaidot politisku lēmumu. Mazi droni, kuru GPS signāls tiek maldināts, var šķērsot robežu un nokrist, pirms pilots pabeidz pašreizējo identifikācijas procedūru.

Steidzamību rāda skaitļi. Apstiprināto Krievijas gaisa telpas pārkāpumu skaits NATO teritorijā pieauga no 6 pārkāpumiem 2024. gadā līdz 18 pārkāpumiem 2025. gadā. 2025. gada septembrī trīs MiG-31 iznīcinātāji ar izslēgtiem transponderiem ielidoja 9–10 km Igaunijas suverēnajā teritorijā. Igaunija pēc tam iedarbināja NATO 4. pantu — formālu konsultāciju mehānismu, kas ir vienu soli zemāk par kolektīvās aizsardzības 5. pantu (NATO Ziemeļatlantijas padome).

Kas vada dronus?

Helsingborgas sanāksmei bija jāsagatavo lēmumi NATO jūlija samitam Ankarā. Tā vietā sanāksme parādīja plaisu jau pamatjautājumā: vai Krievija apzināti novirza Ukrainas dronus sabiedroto teritorijā?

NATO ģenerālsekretārs Marks Rite pārkāpumus skaidroja ar „traucēšanu” un „citiem traucējumiem” — formulējumu, kas atstāj vietu nejaušai novirzei. Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna sacīja pretējo: „Krievija virza šos dronus uz NATO teritoriju” (Euromaidan Press, Pravda.com.ua). Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena dažas dienas vēlāk Viļņā šos incidentus nosauca par „Krievijas apzinātu stratēģiju”. „Reuters” analīze piedāvāja vēl trešo versiju: Ukraina apzināti lidinot dronus tuvu robežai kā aizsardzības līdzekli, rēķinoties, ka Krievija nešaus NATO gaisa telpā (Reuters).

Ja NATO formāli secinātu, ka Krievija ar elektronisko karadarbību novirza munīciju sabiedroto teritorijā, aliansei būtu jāatbild uz 5. panta jautājumiem, kuriem tā nav politiski sagatavojusies. ASV valsts sekretārs Marko Rubio apstiprināja sanāksmes ierobežoto ambīciju: „Šodien nav konkrēta pieprasījuma... Es nedomāju, ka ir bijušas stingras apņemšanās vai stingri pieprasījumi”.

Frontes valstis negaida

Kamēr NATO vilcinās, atsevišķas sabiedrotās rīkojas pašas. Latvija izvietoja mobilas dronu pārtveršanas vienības pie robežas ar Krieviju (Defense News). Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka valsts notrieks dronus „neatkarīgi no raķešu izmaksām”. Piecas Ziemeļvalstis 06.05.2026. parakstīja pārskatītu aizsardzības sadarbības vienošanos, pirmo reizi kopš 2009. gada formāli nostiprinot pārrobežu militāro pārvietošanos un kopīgus dronu iepirkumus (NORDEFCO). Fon der Leiena Baltijas valstīm piedāvāja „vienotu dronu brīdināšanas sistēmu”, taču šis priekšlikums virzīts caur ES, nevis NATO.

NATO nav paskaidrojusi, vai Rumānijas F-16 veiktais drona notriekums nozīmē izmaiņas iesaistes noteikumos vai bija vienreizēja atļauja. Nākamais lēmumu logs būs NATO samits Ankarā jūlijā. Lai Baltijas gaisa patrulēšanu pārveidotu par pretgaisa aizsardzības misiju, vajadzīga visu 32 sabiedroto piekrišana. Neviena valdība publiski nav iebildusi pret šādu soli. Tomēr nopietnākā pretestība var būt nevis politiska, bet institucionāla: Vācijas konstitucionālā kārtība prasa valdības apstiprinājumu, pirms armija var notriekt lidaparātu. Berlīnei tāpēc ir grūti piekrist pastāvīgām iepriekšējām pilnvarām, kas komandieriem ļautu rīkoties uzreiz — tieši tādām pilnvarām, bez kurām pretgaisa aizsardzības misija zaudē jēgu.