Baltija protestē pret deportāciju safabricējumu

Baltijas informācijas telpā atkal parādās viens un tas pats safabricētais apgalvojums: Latvija, Igaunija un Lietuva gatavojoties masveidā izraidīt krievvalodīgos iedzīvotājus. Tas nav taisnība. Fakts, ka šis vēstījums atgriežas pirms Latvijas rudens vēlēšanām un Igaunijas 2027. gada pavasara vēlēšanām, nav nejaušs. Publiski pieejamie fakti skaidri pierāda kampaņas esamību, bet mazāk skaidri parāda, kas tieši to vada.

Sena apsūdzība, vēlēšanu laiks

Maskava jau sen apsūdz Baltijas valstu valdības krievvalodīgo vajāšanā. Mainījies ir iepakojums: pazīstami motīvi tagad tiek salikti kopā un pastiprināti brīžos, kad tuvojas vēlēšanas. Visas trīs valdības apgalvojumus noraidīja. Baltijas valstu diplomāti Krievijas Ārlietu ministrijā iesniedza kopīgu demaršu — formālu diplomātisku protestu —, apsūdzot Maskavu nepārtrauktā izdomājumu izplatīšanā (Lrytas). Igaunijas Ārlietu ministrija to nosauca par „plašu dezinformācijas kampaņu” un oficiāli izteica Maskavai pārmetumus (ERR English). Lietuvas Valsts drošības departaments raksturoja propagandu, kuras mērķis ir šķelt sabiedrību pēc etniskās piederības un diskreditēt visas trīs valstis kā Ukrainas atbalstītājas (Lrytas/ELTA).

Igaunijas militārās izlūkošanas vadītājs Antss Kiviselgs sacīja, ka kampaņas mērķis ir radīt bailes no eskalācijas un vājināt Rietumu atbalstu Ukrainai (ERR). Latvijas mediji fiksēja tos pašus apgalvojumus par izraidīšanu arī vietējā informācijas telpā (Puaro). Drošības eksperts Mēliss Oidsalu vērtēja, ka aktivitātes pieaugums „varētu būt saistīts” ar tuvojošām vēlēšanām. Šī piesardzība ir būtiska. Publiski avoti apstiprina, ka kampaņa pastāv, un apraksta tās saturu. Tie nesniedz tīkla analīzi vai platformu datus, kas pierādītu centralizēti vadītu vēlēšanu operāciju.

Kaimiņi jūtas ievainojami

Polija, Somija un Vācija to neuztver kā tikai Baltijas mediju problēmu. Katra valsts šo dezinformācijas vilni lasa caur savu ievainojamību. Polijas aizsardzības ministra vietnieks brīdināja par Krievijas sabotāžu un kiberuzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai (Rzeczpospolita). Somijas ārlietu ministre nosodīja Krievijas kampaņu Baltijā līdztekus jauniem infrastruktūras aizsardzības likumiem (Yle). Vācija, kas Lietuvā izvieto pastāvīgu kaujas brigādi, Baltijas politisko stabilitāti vērtē arī kā militāru jautājumu. Ja informatīvais karš apgrūtina austrumu flanga izvietojuma skaidrošanu vācu vēlētājiem, Maskava no tā iegūst (FAZ).

Eiropa var nosaukt problēmu. Apturēt to var tikai prokurori

ES un NATO instrumenti pret informācijas karu vēlēšanu laikā pēc uzbūves ir sadalīti. EUvsDisinfo, ES vienība dezinformācijas atpazīšanai, var fiksēt melīgus vēstījumus, bet nevar izņemt saturu vai saukt tīklu dalībniekus pie kriminālatbildības. Digitālo pakalpojumu akts — ES regulējums lielajām platformām — prasa platformām vērtēt vēlēšanu riskus (European Commission). Tomēr publiskajā telpā nav datu, kurās platformās izplatīts izraidīšanas vēstījums un vai pret kādu saturu vispār rīkojās.

Tīklus, kas stāv aiz satura, var izjaukt tikai nacionālās institūcijas. Jūnijā Latvijas Valsts drošības dienests lūdza prokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret četriem cilvēkiem par spiegošanu Krievijas labā prokremliskā grupējuma „Baltijas antifašisti” interesēs (VDD). Igaunijas Drošības policija KAPO paralēli veic pretizlūkošanas darbu. Brisele šādas lietas nevar sagatavot nevienā no abiem gadījumiem.

Trūkstošā balss

Šā stāsta centrā ir grupa, kuras balss publiskajos datos gandrīz neparādās: Latvijas un Igaunijas krievvalodīgie iedzīvotāji. Maskava apgalvo, ka runā viņu vārdā. Baltijas valdības šos apgalvojumus noraida. Pieejamajos pierādījumos nav parādījušies sistemātiski šo kopienu aptauju dati.

Viena safabricēta ziņa, visticamāk, nepārliecina daudzus. Taču, ja Maskava atkārtoti stāsta kopienai, ka tā esot apdraudēta, neuzticība krājas, un daļa vēlētāju var pārstāt piedalīties politiskajā procesā. Baltijas valdības melus ir atmaskojušas. Tās vēl nav pietiekami parādījušas vēlētājiem mehānismu, kas šos melus nes tālāk. KAPO un VDD pirms vēlēšanām savām sabiedrībām jāsniedz caurskatāmības ziņojums: kas zināms par operācijas uzbūvi, ko dara platformas un kam iedzīvotājiem jāpievērš uzmanība.