Baltija sargā gāzes mezglus

Gāzes krātuve pie Rīgas. Hidroelektrostacija uz Daugavas. Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Klaipēdas ostā. Tās nav militārās bāzes, tomēr Baltijas valdības pastiprina šo objektu aizsardzību, jo tie paši ostu, gāzes un dzelzceļa mezgli, kurus Krievija varētu mēģināt traucēt, ir arī maršruti, pa kuriem NATO vajadzētu pastiprināt austrumu flangu.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sacīja, ka izlūkdienestu informācija norādot uz iespējamām Krievijas „provokācijām vai uzbrukumiem” kritiskajai infrastruktūrai Baltijas valstīs vai Polijā (Euronews). Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka vairākas NATO valstis sniegušas informāciju par Krievijas mēģinājumiem veikt sabotāžu un hibrīdoperācijas (The Straits Times). Sabiedrība šo informāciju pārbaudīt nevar. Paši Baltijas drošības dienestu pārstāvji vienlaikus atzina, ka Krievijai neesot konkrēta plāna, zināma datuma vai redzamu militāru sagatavošanās pazīmju (LRT).

Brīdinājumi pārvēršas infrastruktūras aizsardzībā

Atbilde nebija tikai politiska retorika. Latvija pastiprināja drošību ap Daugavas hidroelektrostaciju un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (Polsat News). Abi prezidenti kopā apmeklēja Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli un vēroja jūras desantēšanas mācības (LRT). Dānija nosūtīja kājnieku rotu uz Kanādas vadīto NATO daudznacionālo brigādi Latvijā, kurā jau rotācijas kārtībā dienē karavīri no 13 sabiedroto valstīm (Nordic Defence Sector, Latvijas Aizsardzības ministrija).

Viena kājnieku rota Latvijas aizsardzības stāvokli pēc būtības nemaina. Tās nozīme ir politiska: Dānijas karogs brigādē signalizē, ka sabotāža pret Baltijas infrastruktūru skartu NATO 5. pantu, kas paredz kolektīvo aizsardzību. Tomēr publiskajā telpā nav parādījies ne rakstisks Latvijas pieprasījums, ne Dānijas parlamenta lēmums, ne atslepenota izlūkošanas informācija, kas šo izvietošanu sasaistītu ar konkrētu draudu. Valdības rīkojās esošo NATO mehānismu ietvaros, tātad parlamentiem nebija jāapstiprina, jāfinansē vai jāpārskata šis lēmums.

Tās pašas ostas vajadzīgas NATO karaspēka pārvietošanai

Drauds neaprobežojas ar Latviju, jo iespējamie mērķi vienlaikus ir NATO pastiprinājuma ceļi. Gāzes termināļi, prāmju savienojumi, elektroenerģijas kabeļi un dzelzceļa koridori, pret kuriem Krievija varētu vērsties, ir tā pati infrastruktūra, pa kuru sabiedroto spēkiem jāpārvieto karavīri un tehnika uz Baltijas valstīm. Šādu objektu traucēšana ne tikai skartu civiliedzīvotāju ikdienu. Tā varētu palēnināt vai bloķēt militāro atbildi, ko sola NATO 5. pants.

Šī pārklāšanās jau nosaka arī kaimiņvalstu reakciju. Igaunija tajā pašā dienā izsludināja brīdinājumus par dronu draudiem dienvidu apriņķos, kad Latvija norādīja uz gaisa telpas riskiem valsts austrumos (Yle). Polija to pašu izlūkošanas informāciju interpretēja kā draudu saviem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem, dzelzceļa savienojumiem un šaurajam Suvalku koridoram, kas Poliju savieno ar Lietuvu (Rzeczpospolita). Zviedrija gatavo Gotlandi kā novērošanas un loģistikas mezglu Baltijas jūras centrālajā daļā, jo sala jākontrolē, lai sabiedroto kustība uz austrumu krastu būtu iespējama (Dagens.se).

NATO komandķēde pielāgojās tam pašam risku lasījumam. 1. jūlijā 1. Vācijas un Nīderlandes korpuss pārņēma NATO sauszemes spēku taktisko vadību Latvijā un Igaunijā, aizstājot iepriekšējo kārtību (mil.lv). Šai nodošanai ir praktiska nozīme: tā nosaka, kurš koordinēs pastiprinājumu, ja brīdinājumi piepildīsies, un vai Suvalku koridors nonāks vienas štāba struktūras pārraudzībā vai tiks sadalīts starp divām.

Kas paliek slepens

Ziņojumos, kas balstīti AP informācijā, norādīts, ka izlūkdati neidentificē ne konkrētu iespējamo uzbrukumu vietu, ne laiku (AP via Newsmax). Le Figaro raksturoja brīdinājumu kā izlūkošanas informāciju par iespējamām „selektīvām kinētiskām operācijām” pret infrastruktūru (Le Figaro). NATO atbild ar rotējošām sabiedroto vienībām, nevis jaunām pastāvīgām bāzēm, pret draudu, kas ir ticams, bet publiski nav pierādīts. Sistēma darbojas bez likumdevēju balsojuma un bez publiskas pamatpierādījumu atklāšanas.

Baltijas un Dānijas parlamentiem saviem pilsoņiem jānošķir trīs lietas: kura šīs reakcijas daļa bija iepriekš plānota rutīnas rotācija, kura bija ārkārtas pastiprinājums jaunas izlūkošanas informācijas dēļ, un kāds slieksnis attaisno karavīru izvietošanu, balstoties uz pierādījumiem, kurus ārpus izpildvaras nav izvērtējusi neviena vēlēta institūcija.