Baltija apvieno elektrotīkla rezerves

Latvija, Lietuva un Igaunija 26. jūnijā ES Enerģētikas padomē plāno parakstīt kopīgu deklarāciju par avārijas elektroapgādes iekārtu savstarpēju izmantošanu. Runa ir par mobilajām apakšstacijām, pārnēsājamiem pārvades līniju balstiem un kritiskām rezerves daļām, kas tīklu operatoriem būtu vajadzīgas, lai pēc sabotāžas, kiberuzbrukuma vai iekārtu atteices ātri atjaunotu elektroapgādi (BalticWind). Pēc atslēgšanās no Krievijas BRELL sistēmas un sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu Baltijas valstīm ir ļoti praktisks jautājums: ja tiek iznīcināts augstsprieguma transformators, no kurienes nāk aizstājējs un cik ātri to var pieslēgt?

Atjaunošanas ātrums kā drošības politika

Steidzamība šeit nav teorētiska. Pēc desinhronizācijas Baltijas pārvades sistēmu operatoriem frekvences stabilitāte, jaudas balansēšana un tīkla atjaunošana jānodrošina Eiropas darbības ietvarā, ko koordinē ENTSO-E — Eiropas pārvades sistēmu operatoru sadarbības organizācija, nevis agrākajā padomju laika sinhronajā zonā (ENTSO-E). Tas nozīmē, ka baterijas un rezerves jaudas vairs nav papildu drošības slānis, bet tīkla darbības priekšnoteikums. Igaunijas Cirguliinas bateriju projekts paredz melnā starta spēju, proti, iespēju pēc pilnīga atslēguma no jauna palaist tīkla daļas. Lietuva savukārt virzās uz prasību tīklu operatoriem uzturēt ierīču, iekārtu un materiālu rezerves ātrākai tīkla atjaunošanai (ERR, LRT).

Hibrīddraudu vide šo laika faktoru padara vēl svarīgāku. Krievijas informācijas kampaņas pret Baltijas valstīm ir kļuvušas intensīvākas, bieži sasaistot dezinformāciju ar vietējām neapmierinātībām par infrastruktūru. Somijas Drošības un izlūkošanas dienests Supo mehānismu aprakstījis tieši: neskaidri incidenti rada bailes, propaganda piegādā skaidrojumu, bet īstais mērķis ir sabiedrības uzticēšanās valsts institūcijām (Yle). Polijas enerģētikas ministrs brīdinājis par kiberuzbrukumiem pārvades, sadales un vadības sistēmām, kam var būt ķēdes reakcijas efekts (Rzeczpospolita). Bojātas apakšstacijas nomaiņas ātrums nosaka, cik ilgs būs pārtraukums un kāds vēstījums aizpildīs šo laiku.

Politisks signāls, nevis saistošs instruments

Deklarācijai būs politisks svars, bet ne juridiski saistošs spēks. Saskaņā ar ES līgumiem izpildāmas saistības rada regulas, direktīvas un lēmumi; deklarācijas un ieteikumi to nedara (LESD 288. pants). ES Riska gatavības regula jau prasa plānot elektroenerģijas krīzes un sadarboties reģionālā līmenī. Taču kopīgas noliktavas, transporta loģistika un savietojamības standarti ir ieviešanas darbs, ko politisks paziņojums pats par sevi neaizstāj (Risk-Preparedness Regulation).

Deklarācijas vērtība būs tajā, ko tā ļaus uzbūvēt pēc tam. Baltijas un Polijas amatpersonas apspriedušas pastāvīgu līdzfinansēšanas mehānismu kopīgām rezervēm, kas pārsniegtu pašreizējo Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējuma paketi Baltijas enerģētikas infrastruktūrai (CINEA). ES Civilās aizsardzības mehānisms un rescEU rāda, kā var veidot kopīgas avārijas spējas, bet reģionam pagaidām nav elektroenerģijai īpaši paredzētas rezerves noliktavas (EU Civil Protection).

Tīkla fiziskā ģeogrāfija

Polija deklarāciju neparaksta, taču strukturāli tā ir centrā. LitPol Link un plānotais zemūdens kabelis Harmony Link savieno Baltijas tīklu ar pārējo kontinentālo Eiropu caur Polijas teritoriju. Suvalku koridors — vienīgais sauszemes ceļš starp Baltijas valstīm un pārējo NATO — padara šos savienojumus par šauru vietu. Bojājums tur varētu izolēt Baltijas tīklu no Eiropas rezerves tieši brīdī, kad tā būtu vajadzīga visvairāk.

Riska sadalījumu izjūt arī valstis ārpus vienošanās. Kad Igaunijas un Somijas starpsavienojums EstLink 2 tika apturēts remontam, mainījās elektroenerģijas cenas Lietuvā. Tas apstiprināja, ka Somijas un Baltijas infrastruktūras risks ir kopīgs arī tad, ja valstu rezerves politika atšķiras (LRT). Somijas tīkla operators Fingrid pasūtījis septiņus lielus transformatorus no Hitachi Energy, lai atbalstītu miljardiem eiro vērtus plānotos tīkla nostiprināšanas darbus (Hitachi Energy). Somija aparatūras problēmu risina ar iepirkumiem. Baltijas valstis mēģina to risināt ar koplietošanu.

Kurš transformatoru saņem pirmais?

Deklarācijas projekts nav publicēts. Publiski nav pieejams detalizēts iekārtu saraksts. Ministri nav atbildējuši, kā rezerves tiks sadalītas, ja vienlaicīgs incidents skars divas Baltijas valstis. Elektroenerģijas ārkārtas situācijas pārvalda pārvades sistēmu operatori pēc juridiski noteiktām krīzes procedūrām, nevis pēc politiskas labvēlības. Finansējums, savietojamība, noliktavu atrašanās vietas un nosūtīšanas protokoli joprojām nav atrisināti. Pārbaude pēc 26. jūnija būs konkrēta: vai Baltijas valstis izveidos lietojamu savstarpējās palīdzības rezervi, vai tikai nosauks ievainojamību, kurai vēl nav atrasts finansējums?