Beļģijā aiztur SHAPE praktikanti

Beļģijas pirmstiesas palāta 28. jūlijā nolēma paturēt apcietinājumā Kanādas pilsoni, kamēr prokuratūra izmeklē aizdomas par spiegošanu saistībā ar viņas praksi NATO militārās vadības štābā (Winnipeg Free Press, Reuters via Internazionale). Slēgtajā sēdē jauni publiski pierādījumi nav izskanējuši. Taču lieta NATO liek atbildēt uz neērtāku jautājumu: kāda kontrole darbojas pēc tam, kad pārbaudīta persona jau nonākusi sistēmas iekšpusē?

Kur viņa strādāja un kāpēc tas ir svarīgi

Aizdomās turētā, kas publiski identificēta tikai kā ķīniešu izcelsmes Kanādas pilsone, bija praktikante SHAPE — Eiropas sabiedroto spēku augstākajā štābā pie Monsas Beļģijā. Tā ir vieta, kur NATO politiskie lēmumi tiek pārvērsti militāros plānos visai aliansei (Brussels Times, AP via ABC).

Kā To Brief ziņoja, kad aizturēšana kļuva publiska 25. jūlijā, pirmie viņas rīcību pamanīja SHAPE drošības dienesti. Tie informēja Beļģijas militāro izlūkdienestu, bet pēc tam lietu pārņēma federālā prokuratūra, jo spiegošana Beļģijā ir federāla kompetence. Šī secība ir svarīga: trauksme radās iekšienē, nevis pēc tam, kad ārvalstīs būtu parādījušies nopludināti dokumenti.

SHAPE pārstāvis pulkvedis Martins O’Donels sacīja, ka neesot „nekādu pazīmju”, ka būtu ietekmēta operacionālā gatavība, vadības un kontroles kārtība vai pašreizējie uzdevumi (Stars and Stripes, Handelsblatt). Formulējums ir šaurs. Tas nozīmē, ka nav konstatēts operacionāls kaitējums, nevis to, ka spiegošanas mēģinājuma nebūtu bijis.

Plaisa starp caurlaidi un ēku

Neērtākā daļa ir tajā, ko aizdomās turētā esot darījusi pēc piekļuves iegūšanas. Beļģijas laikraksts De Standaard, atsaucoties uz federālās prokuratūras pārstāvi Annu Lukovjaku, ziņo, ka praktikante esot meklējusi informāciju IT sistēmās un skatījusi lietas, kas neietilpa viņas darba uzdevumos (De Standaard). FAZ raksta, ka viņa esot izrādījusi „pārmērīgu ziņkāri” un iegājusi zonās, kur viņai nebija atļaujas (FAZ).

Ja šī informācija apstiprināsies, problēma nebūs bijusi pie ieejas vārtiem. NATO prakses noteikumi paredz, ka kandidātam jābūt dalībvalsts pilsonim un jāsaņem drošības pielaide, kuras kārtošana var ilgt sešus līdz astoņus mēnešus un ko veic kandidāta mītnes valsts (NATO). Ievainojamība sākas pēc tam: ko jaunākais darbinieks ar caurlaidi, darba kontu un fizisku piekļuvi gaiteņiem var sasniegt ikdienas darbā.

Prokuratūra nav nosaukusi valsti, kuras labā iespējamā spiegošana varētu būt notikusi. Vairāki mediji piemin aizdomās turētās ķīniešu izcelsmi, taču Euronews Hungary pamatoti norāda: biogrāfiska izcelsme nav pierādījums piesaistei konkrētai valstij (Euronews Hungary). Beļģijas prokuratūra spiegošanas aizdomas sasaistījusi arī ar atsevišķu organizētās noziedzības epizodi, bet nav paskaidrojusi, kādu grupu tā saskata lietā. Publiski nav pierādījumu, vai informācija tikusi kopēta, nodota tālāk vai bijusi operacionāli noderīga (Global News).

32 valstu uzticēšanās ķēde

Lieta izgaismo vienkāršu alianses drošības vājumu. Viena sabiedrotā valsts pārbauda cilvēku. NATO viņu pieņem darbā. Daudznacionāls štābs piešķir piekļuvi konkrētiem uzdevumiem. Beļģijai kā uzņemošajai valstij jānodrošina kriminālprocess, ja aizdomas rodas tās teritorijā. Katrs posms balstās uz pārējo darbu, un cilvēku skaits, kas iziet cauri sabiedroto štābiem, pieaug ar katru jaunu dalībvalsti, līgumu un prakses programmu.

Eiropas mediju reakcija līdz šim bijusi piesardzīga, ne paniska. Vācijas izdevumi pārpublicēja SHAPE mierinošo pozīciju un vienlaikus atzīmēja neatbildēto jautājumu par iespējamu Ķīnas saikni. Nīderlandes un Lietuvas mediji ziņoja par Beļģijas faktiem, bet nerāmēja lietu kā tūlītēju nacionālās drošības krīzi (De Telegraaf, Delfi). Šī mērenība pati par sevi ir zīmīga: sabiedroto galvaspilsētas saprot lietas nopietnību, bet gaida pierādījumus, pirms izdara secinājumus.

Beļģijas prokuratūrai jāpierāda noziegums. NATO un Kanādai sabiedrotajiem jau tagad jāsniedz šaurāka, bet praktiski svarīga atbilde: cik tālu sniedzās viņas piekļuve un vai pārbaudīti arī citi cilvēki ar līdzīgām tiesībām.