Beļģija pievienojas Nīderlandes raķešu darījumam

Beļģijas aizsardzības ministrs Teo Frankens parlamentam sacīja, ka valsts esot „pēdējā posmā”, lai apstiprinātu aptuveni 3,1 mljrd. € ieguldījumu pretgaisa aizsardzības sistēmās: 10 vidēja darbības rādiusa NASAMS palaišanas iekārtās un 20 īsa darbības rādiusa Skyranger vienībās (Forces Operations, Marketscreener). Beļģija neplāno rīkot pati savu iepirkumu. Tā grib pirkt caur jau noslēgtiem Nīderlandes līgumiem, un Frankens valdības apstiprinājumu vēlējās saņemt laikus, lai abas valstis NATO samitā Ankarā 7.–8. jūlijā varētu parakstīt divpusēju vienošanos (The Straits Times).

Šā risinājuma galvenais ieguvums ir ātrums. Ja darījums notiks, Beļģija jau nākamgad varētu nomāt pirmo sistēmu, bet sākotnējās operatīvās spējas plānotas 2027.–2029. gadā. Ja lēmums kavēsies, Frankens brīdināja, ka šāds termiņš vairs nebūs sasniedzams (Forces Operations).

Divu valstu īsceļš

Beļģija maksā. Nīderlande nodrošina iepirkuma kanālu. Nīderlande jau 2025. gada decembrī parakstīja līgumu ar Vācijas Rheinmetall par 22 īsa darbības rādiusa Skyranger sistēmām; piegādes paredzētas no 2028. gada (Army Recognition). Beļģija grib pieslēgties šai pasūtījumu plūsmai, nevis no nulles veidot atsevišķu konkursu. NASAMS, vidēja darbības rādiusa slānis, ko veido Norvēģijas Kongsberg ar ASV raķešu integrāciju, pievienotu otro līmeni. Kopā abas sistēmas aptver bezpilota lidaparātus, spārnotās raķetes un aviāciju dažādos augstumos.

Tas nav ES vadīts iepirkums. Publiski pieejamajos avotos šī pakete nav saistīta ne ar SAFE, jauno ES 150 mljrd. € aizsardzības aizdevumu mehānismu, ne ar PESCO, ES strukturēto aizsardzības sadarbības ietvaru, ne ar citu Briseles instrumentu (European Commission). Juridiski konstrukcija izskatās vienkārša: vienas valdības līguma mehānisms, otras valdības nauda un divpusēja vienošanās, kas to nostiprina. Beļģija izvairās no gadiem ilga atsevišķa konkursa. Nīderlande var sevi rādīt kā praktiskas aizsardzības integrācijas virzītāju.

Beļģija izvēlējās sistēmas, kurām var piekļūt ātri. Tas vājina Francijas argumentu, ka Eiropas pārapbruņošanai jānotiek caur saskaņotāku ES rūpniecības plānu, visticamāk balstītu Francijas MBDA-Thales ekosistēmā. Kā ziņoja Le Monde, Eiropa bruņojas izkliedēti, nevis vienotas aizsardzības rūpniecības koordinācijas ceļā (Le Monde). Beļģija nav vienīgā, kas pieejamību liek augstāk par lielu institucionālu arhitektūru. Igaunija kopā ar Latviju iepirka vidēja darbības rādiusa IRIS-T sistēmas, taču pirmā vienība Igaunijā nonāca tikai 2026. gada jūnijā, vairākus gadus pēc lēmuma (LRT). Mazas un vidējas Eiropas valstis slāņotu pretgaisa aizsardzību vienas pašas uzbūvēt nevar; pirkšana caur kaimiņvalsts līgumu ir praktiska atbilde.

Ko sabiedrība neredz

Risks sākas tur, kur beidzas publiskā pārredzamība. Divpusējās vienošanās teksts nav publicēts. Beļģijas līguma piešķiršana nav izziņota. Nav publiski zināms detalizēts izmaksu sadalījums starp pašām sistēmām, munīciju, sensoriem un uzturēšanu (Army Recognition).

Atsevišķi nav publiska dokumenta, kurā būtu noteikts, kas pārvalda programmatūras atjauninājumus, depo līmeņa remontu vai piegāžu prioritātes, ja Nīderlandes un Beļģijas vajadzības nonāk konfliktā. Beļģijas parlamenta dokumentu ceļš apstiprina izskatīšanu komisijā, bet ne pilnu iepirkuma piešķiršanu (La Chambre). Rheinmetall paplašina raķešu un sistēmu ražošanu Vācijā, jo Eiropas pieprasījums arvien vairāk koncentrējas ap tā platformām (Tagesschau). Ražotājs, kas kontrolē programmatūras un aparatūras standartu, uz desmitgadēm nosaka katra pircēja rīcības iespējas.

Pretgaisa aizsardzība nav vienreizējs pirkums. Tā ir gadu desmitiem ilga uzturēšanas sistēma ar modernizāciju, munīcijas krājumiem un servisa ķēdēm. Valsts, kas kontrolē līguma kanālu, un ražotājs, kas kontrolē tehnisko standartu, kopā nosaka, ko Beļģija ar savām sistēmām varēs un nevarēs darīt.

Ātruma dēļ Beļģija šo īsceļu var pamatot. Taču tā vēl nav sabiedrībai parādījusi, kurš kontrolēs līgumu pēc sistēmu piegādes.