Beļģija tēmē uz „vienreizējo aģentu”

Šāds profils ir veidots tā, lai pazustu. Cilvēks ar vaļīgām saitēm ar ārvalsts varu tiek savervēts vienam uzdevumam, par plašāku operāciju uzzina ļoti maz un tiek atmests brīdī, kad kaut kas noiet greizi. Izlūkdienestu vidē šādu personu dēvē par „vienreizlietojamu aģentu”.

Beļģijas prokuratūra nesen aizturēja 46 gadus vecu vīrieti aizdomās par valsts noslēpumu nodošanu. Beļģijas mediji lietu aprakstījuši kā valstī pirmo wegwerpagent jeb vienreizlietojamā aģenta izmeklēšanu. Publiski zināms maz: nav apsūdzības raksta, nav nosaukts kurators, nav identificēts konkrēts noslēpums. Tomēr aizturēšana ir nozīmīga ne tik daudz Beļģijas lietas dēļ, cik tāpēc, ka iekļaujas plašākā Eiropas modelī.

Rupjāka metode pēc diplomātu izraidīšanas

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Eiropas valdības izraidīja simtiem Krievijas diplomātu, kurus turēja aizdomās par darbu izlūkdienestu labā. Klasiskā spiegošana balstījās uz virsniekiem diplomātiskā aizsegā: viņi varēja vervēt avotus, vienlaikus izmantojot imunitātes aizsardzību. Kad šādu virsnieku Eiropā kļuva mazāk, Maskavai radās praktiska problēma.

Bijušās izlūkdienestu amatpersonas apraksta aizvietojošo modeli kā rupjāku un riskantāku: attālināta vadība caur šifrētām lietotnēm, vervēšana sociālajos tīklos un izpildītāji, kurus izmanto vienu reizi un pēc tam pamet (Telegraph). Beļģijas izlūkdienesti arvien biežāk izmanto īpašas novērošanas metodes, jo spiegošanas un organizētās noziedzības robežas kļūst neskaidrākas (Belga).

Eiropas drošības dienesti šo maiņu redz. Pierādīt to tiesā ir grūtāk. Katra valsts lietas izmeklē un apsūdzības ceļ pēc saviem noteikumiem, ar saviem pierādījumu standartiem. Vienreizlietojamie aģenti tiek izvēlēti tieši tāpēc, lai aiz viņiem paliktu pēc iespējas mazāk pēdu. Šī plaisa starp izlūkošanas dienestu redzētu modeli un tiesā pierādāmu lietu ļauj metodei turpināt darboties.

Polija parāda, kā tas strādā

Spēcīgākais publiski redzamais piemērs ir Polija. Pagājušajā nedēļā Polijas Iekšējās drošības aģentūra ABW aizturēja vienpadsmit cilvēkus, kurus tur aizdomās par demonstrāciju dalībnieku vervēšanu un apmaksu Ukrainas bēgļu kopienā (Rzeczpospolita, Interia). Aprakstītā metode atbilst plašākam modelim: vietējie starpnieki izmanto politiski jutīgas tēmas neliela mēroga traucējumiem, atstājot ierobežotu pierādījumu ceļu.

Polijas lietu kopums ir plašāks. Trīs pilsoņiem izvirzītas apsūdzības spiegošanā; prokuratūra apgalvo, ka viņi strādājuši Krievijas izlūkdienestu labā un veikuši NATO izvietojumu izlūkošanu. ABW izmeklējusi arī iespējamu pārrobežu sabotāžu, kas koordinēta ar Eurojust starpniecību. Eurojust ir ES aģentūra, kas sasaista dalībvalstu prokuratūras pārrobežu lietās. Krievijas komandķēde tiesā vēl nav pierādīta. Tomēr vienā valstī sakrājušos apsūdzību spektru ir grūti norakstīt kā atsevišķus gadījumus.

Vācija parāda, kādi ir mērķi. 2024. gada aprīlī aizturēti divi vācu un krievu izcelsmes aizdomās turētie, kurus apsūdzēja par ASV militāro objektu un transporta infrastruktūras izlūkošanu iespējamai sabotāžai (Reuters). Vācijas drošības dienestu ziņojumos aprakstīta militāro transportu novērošana, ko veikuši zema līmeņa palīgi, nevis apmācīti virsnieki (Tagesschau). Igaunijas drošības dienesti brīdina par vervēšanu caur „Telegram” un operācijām, kas veidotas tā, lai izmeklētājiem būtu grūti pierādīt, kurš devis rīkojumu (KAPO).

Kas vispār var saukt pie atbildības

Vienreizlietojamo aģentu metode šķērso robežas. Institūcijas, kurām uz to jāreaģē, lielākoties paliek nacionālas. Drošības dienesti izmeklē. Prokuratūrām jāsavāc pierādījumi, kas iztur tiesas pārbaudi. Eiropols koordinē policijas darbu starp valstīm, bet pats apsūdzības neceļ. Eiropas Komisija nesen ierosināja stiprināt gan Eiropolu, gan Eurojust, lai labāk reaģētu uz pārrobežu draudiem no naidīgām valstīm (European Commission). NATO palīdz sabiedrotajiem stiprināt noturību ar pret-hibrīddraudu komandām, taču kriminālvajāšanā nepiedalās (NATO).

Polijai ir prokuratūras līmeņa apsūdzības. Vācijā notiek formālas izmeklēšanas. Beļģijā pagaidām ir viens aizturētais. Lai šos gadījumus savienotu vienā tiesā izmantojamā ainā, Eiropai vajadzīga pārrobežu sadarbība, kas vēl tikai tiek būvēta.

Beļģijā aizturētais, visticamāk, ātri pazudīs no ziņu plūsmas. Vienreizlietojami aģenti tieši tam ir paredzēti. Kamēr plaisa starp izlūkdienestu pamanītu modeli un tiesā pierādāmu lietu nekļūs šaurāka, šai metodei saglabāsies priekšrocība.