PVN strīds bremzē Beļģijas €10 miljardu budžetu

Beļģijas vadošie ministri sestdienas pēcpusdienā sāka sarunas, bet vakarā tās noslēdza bez vienošanās. Galvenais strīds bija par to, vai pircējiem jāmaksā lielāks PVN (De Standaard, RTBF). Premjerministrs Barts De Vēvers vēlas līdz 2029. gadam uzlabot valsts finanses par aptuveni 10 miljardiem eiro (Business AM). Koalīcijas partneri piekrīt šāda apmēra mērķim, bet strīdas par to, kam jāsedz izmaksas — pircējiem, strādājošajiem vai sabiedrisko pakalpojumu lietotājiem. Līdz 15. oktobrim Beļģijai Eiropas Komisijai jāiesniedz budžeta plāna projekts (Belgian Chamber).

PVN pie kases finansētu zemākus darbaspēka nodokļus

PVN ir nodoklis, ko pieskaita preces vai pakalpojuma cenai. Kā tiekot ziņots, De Vēvers vēloties celt standarta likmi, kas attiecas uz lielāko daļu preču un pakalpojumu, no 21 % līdz 22 %. Viņš arī piedāvājot abas samazinātās likmes — 6 % un 12 % — apvienot vienā 9 % likmē, bet augļiem un dārzeņiem, iespējams, piemērot nulles likmi (Brussels Times, RTL Info). Valdība vēl nav publicējusi, kuras preces ietilptu katrā likmju grupā, tāpēc to saraksts vēl var mainīties.

Vienkāršs aprēķins parāda, kā likmes maiņa varētu ietekmēt cenas. De Morgen aplūkotā piemērā prece, kas ar 6 % PVN maksā 100 €, pie 9 % likmes maksātu aptuveni 102,83 €, bet pie nulles likmes — 94,34 € (De Morgen). Šie aprēķini pieņem, ka veikali visas nodokļa izmaiņas pilnībā iekļauj cenā, taču tā ne vienmēr notiek. Pie tāda paša pieņēmuma preces, kam pašlaik piemēro vidējo likmi, kļūtu nedaudz lētākas, bet preces ar standarta likmi — nedaudz dārgākas.

De Vēvers gribētu PVN ieņēmumus izmantot, lai ātrāk samazinātu darbaspēka nodokļus, pieņemot, ka lētāks darbaspēks mudinās uzņēmumus pieņemt darbā vairāk cilvēku (Brussels Times). Tāpēc tas, vai mājsaimniecība iegūtu vai zaudētu, būtu atkarīgs gan no tās pirkumiem, gan no nodokļu samazinājuma, ko tā saņemtu. Plānā vēl nav pateikts, kam šis samazinājums pienāktos. Summa, ko varētu novirzīt nodokļu samazināšanai, jau sarukusi no aptuveni 4,5 miljardiem līdz 2,5 miljardiem eiro, jo pievienoti izņēmumi un kompensējoši pasākumi (De Standaard).

Arodbiedrības CSC pasūtītā aplēse liecina, ka vidēji strādājošajam reforma izmaksātu 348 € gadā (CSC). Šis skaitlis balstīts arodbiedrības scenārijā, nevis saskaņotā reformu paketē.

Alternatīvas pārliek izmaksas citur

Koalīcijas frankofonā liberālā partija MR iebilst pret to, ka daļu no nepieciešamās summas iekasētu pie kases. Tās priekšsēdētājs Žoržs Luī Bušē apgalvo, ka nodokļu celšana kaitē strādājošajiem un vidusslānim. Viņš atsaucas uz koalīcijas noteikumu, ka jauni nodokļi drīkst veidot ne vairāk kā devīto daļu no kopējās budžeta korekcijas — proti, no tēriņu samazinājuma un papildu ieņēmumu kopsummas (MR).

MR piedāvā citu aprēķinu, kā sasniegt 10 miljardu eiro mērķi: 4 miljardus no pasākumiem, par kuriem jau esot pieņemti lēmumi, 1,5 miljardus no izaugsmes un 4,5 miljardus no tēriņu samazināšanas (MR). Izaugsmes iekļaušana nozīmē pieņēmumu, ka lielāka ekonomika pie pašreizējām nodokļu likmēm radīs vairāk ieņēmumu. Tā ir prognoze, nevis jau pieejama nauda. MR nav nosaukusi, kurus izdevumus samazinātu, tāpēc vēl nav zināms, kam šis plāns radītu zaudējumus.

Arī izdevumu samazināšana sastopas ar pretestību. Koalīcijas partneri Les Engagés un flāmu sociāldemokrāti Vooruit iebilst pret aptuveni 2 miljardu eiro ietaupījumu veselības aprūpē (RTL). Ziņās nav paskaidrots, kā šie ietaupījumi tiktu panākti. Atkarībā no izvēlētā risinājuma pacientiem varētu pieaugt izmaksas, pagarināties gaidīšanas laiks vai samazināties pakalpojumu pieejamība.

Kāpēc ES seko Beļģijas budžetam

Eurostat dati rāda, ka Beļģijas budžeta deficīts 2025. gadā bija 5,2 % no IKP — starpības starp valsts tēriņiem un ieņēmumiem —, bet valsts parāds sasniedza 107,9 % (Eurostat). ES noteiktais deficīta atsauces līmenis ir 3 %. Dalībvalstis Padomē Beļģijai devušas laiku līdz 2029. gadam, lai novērstu pārmērīgu deficītu, kā to vērtē ES (Padomes ieteikums).

Arī pagājušajā gadā Beļģija nokavēja oktobra termiņu: 2026. gada budžeta plānu tā iesniedza 2026. gada 14. janvārī (Eurogroup). ES noteikumi par plāna novēlotu iesniegšanu neparedz automātisku sodanaudu (Regula 473/2013).

Novēlota iesniegšana ir mazākā problēma. Beļģijas deficīts krietni pārsniedz ES atsauces līmeni, un koalīcija piekrīt, ka tas jāsamazina. Taču tā nav vienojusies, kā korekcijas slogu sadalīt starp pircējiem pie kases, strādājošajiem, kas gaida nodokļu samazinājumu, un pacientiem. Kamēr nebūs zināms, kurām precēm piemēros katru PVN likmi, nevarēs pateikt, cik šis variants izmaksātu konkrētai mājsaimniecībai.