Beļģija prasa sankcijas par uzbrukumu pie Taybeh

17. oktobrī Eiropas diplomāti pievienojās palestīniešu olīvu lasītājiem Taybehas apkārtnē, okupētajā Rietumkrastā, lai atturētu kolonistus no uzbrukumiem. Maskoti vīrieši diplomātu acu priekšā uzbruka Francijas mēram (AP, Guardian). Beļģija tagad prasa ES sankcijas pret atbildīgajiem. Francija un Polija, kuru diplomāti arī bija klāt, mudina Izraēlu pašai izmeklēt uzbrukumu un sodīt vainīgos.

Liecinieki varēja fiksēt uzbrukumu, bet nespēja pasargāt

Diplomāti bija ieradušies, lai viņu klātbūtne būtu pamanāma. Beļģijas ģenerālkonsule Jeruzalemē Anika Van Kalstere raidorganizācijai VRT stāstīja, ka ārvalstu viesi dodas līdzi olīvu lasītājiem, cerot ar savu klātbūtni atturēt uzbrucējus. Viņa sacīja, ka maskoti vīrieši atbraukuši ar bagijiem un nogāzuši mēru zemē (VRT).

Mērs Bernārs Bodū ieradās, jo viņa pilsētai Aulnoye-Aymeries ir saites ar Taybeh. Viņš aģentūrai Reuters sacīja, ka viņam esot situši ar dzelzs stieņiem vai rungām, taču slimnīcā viņš nenonācis (Reuters). AP vēstīja, ka uzbrucēji izsituši logu arī 78 gadus vecā mēra izmantotajai Beļģijas konsulāta automašīnai (AP).

Ir arī pierādījums, kas nav atkarīgs no valdību sniegtās informācijas: Guardian žurnālists nofilmējis mirkļus tieši pirms uzbrukuma un tūlīt pēc tā (Guardian).

Lauksaimniekiem sekas paliek arī pēc viesu aizbraukšanas. ANO Humānās palīdzības koordinācijas birojs ziņoja, ka 2025. gada oktobrī un novembrī notikuši 178 ar ražas novākšanu saistīti kolonistu uzbrukumi, kuros cilvēki cietuši vai nodarīti postījumi (OCHA). Ģimene, ko ražas novākšanas laikā padzen no birzs, var zaudēt attiecīgā gada ražu. Sabojāti koki samazina arī turpmāko gadu ražu.

Izraēlas armija nosodīja „smago uzbrukumu”, ko, pēc tās teiktā, pastrādājuši Izraēlas nekārtībnieki. Armija piebilda, ka karavīru notikuma vietā neesot bijis un vizīte neesot bijusi ar to saskaņota (Times of Israel). Premjerministra Benjamina Netanjahu birojs pauda citu nostāju: secinājumus izdarīt vēl esot pāragri, un pret kolonistiem notiekot nomelnošanas kampaņa (Times of Israel). Biroja paustā piesardzība nesaskan ar armijas raksturojumu, kurā uzbrucēji nosaukti par Izraēlas nekārtībniekiem.

Beļģija vēršas pie Briseles, Francija un Polija — pie Izraēlas

Beļģijas ārlietu ministrs Maksims Prevō vardarbību saistīja ar Izraēlas apmetņu politiku. Viņš sacīja, ka Beļģija turpināšot mudināt ES noteikt sankcijas pret uzbrukuma veicējiem un viņu atbalstītājiem (Prevō vietnē X). Viņš nenosauca iespējamos sankciju mērķus un neiesniedza oficiālu priekšlikumu.

Francija prasīja uzbrucējus aizturēt un saukt pie kriminālatbildības, kā arī aizsargāt civiliedzīvotājus un diplomātiskās pārstāvniecības. Tā neprasīja jaunas ES sankcijas (Francijas Ārlietu ministrija). Polija paziņoja, ka tās diplomāti nav cietuši un, pēc sākotnējām ziņām, uzbrucēji neesot vērsušies pret viņiem individuāli. Varšava pieprasīja Izraēlai steidzamus paskaidrojumus un vainīgo saukšanu pie atbildības (Notes from Poland).

Beļģijas iecerei vajadzīgs visu pārējo ES valdību atbalsts. ES cilvēktiesību sankciju režīma ietvaros sarakstā iekļauto personu un organizāciju aktīvus iesaldē, bet cilvēkiem aizliedz ieceļot ES. Lai kādu iekļautu sarakstā, lēmums jāpieņem vienbalsīgi, tāpēc jebkura dalībvalsts to var bloķēt (ES Padome).

Šādu vienošanos ES valdības jau panākušas. 2026. gada 28. maijā sarakstā iekļāva trīs personas un četras organizācijas, kas saistītas ar vardarbīgiem kolonistu priekšposteņiem (ES Padome).

Divi atsevišķi ceļi, kā panākt atbildību

Francija un Polija dod priekšroku Izraēlas tiesu ceļam. Izraēlas policija sākusi kriminālizmeklēšanu, taču līdz 18. oktobrim nebija ziņots par aizturēšanām (Reuters). Cilvēktiesību organizācija Yesh Din secinājusi, ka 93,6 % tās uzraudzīto izmeklēšanas lietu no 2005. līdz 2025. gadam noslēgtas bez apsūdzības izvirzīšanas (Yesh Din). Šie dati neļauj paredzēt, kā beigsies konkrētā lieta. Tie rāda, ka Yesh Din uzraudzītajās lietās apsūdzība izvirzīta reti.

Abi ceļi nav savstarpēji atkarīgi. ES sankcijas radītu izmaksas arī tad, ja Izraēlas tiesa lietu nekad neizskatītu, savukārt kriminālvajāšanai nav vajadzīgs balsojums Briselē. Pagaidām neviens no šiem ceļiem nav novedis līdz sodam. Diplomātu liecības un filmētais materiāls dokumentē uzbrukumu, taču Beļģija nav nosaukusi sankcijām ierosināmos cilvēkus, un pēdējā ziņojuma brīdī Izraēla vēl nebija paziņojusi par aizturēšanām.