Beļģija draud izstāties no fregatu projekta

Beļģijas aizsardzības ministrs Nīderlandei un kuģubūves uzņēmumam Damen devis laiku līdz oktobrim: vai nu kopīgā fregatu programma tiek sakārtota, vai Beļģija no tās izstājas. Viena kuģa izmaksas esot vairāk nekā dubultojušās līdz aptuveni 1,3 mljrd. € (RTBF), bet pirmā piegāde pārcelta uz 2033. gadu (Le Soir). Programmai bija jāparāda, ka nelielas NATO flotes, iepērkot kopā, var tērēt gudrāk. Tā tagad rāda citu problēmu: kas notiek, ja mazākajam partnerim nav reālas avārijas bremzes.

Kurš vada līgumu, kurš tikai maksā

Beļģijas un Nīderlandes jūras spēku sadarbībā pienākumi sadalīti pēc kuģu tipa. Beļģija vada mīnu meklētāju nomaiņu, Nīderlande — fregatu nomaiņu. Vadošā valsts pārvalda attiecības ar industriju, slēdz un vada līgumu, pieņem ikdienas lēmumus. Partneris maksā savu daļu un saņem kuģus, bet nesēž pie sarunu galda pretī kuģubūvētājam.

Šāda konstrukcija strādā, kamēr programma iet pēc plāna. Beļģijas vadītajā mīnu meklētāju projektā tāda lūzuma nav: kuģis Tournai gatavojas jūras izmēģinājumiem, bet vecākie kuģi jau tiek nodoti Bulgārijai (Army Recognition, Baird Maritime). Divpadsmit kuģi, kurus būvē Naval Group, virzās pēc grafika (Naval Group).

Nīderlandes vadītā fregatu daļa ir iestrēgusi. 2023. gada jūnijā Nīderlandes Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Damen par četrām pretzemūdeņu fregatēm — pa divām katras valsts flotei (Dutch Defence).

Kas nogāja greizi un cik tas maksā

NRC apraksta pamata projektēšanas problēmu. Plānotajā korpusā vairs neietilpst ieroči un sensori. Lielāks korpuss maina dzinējsistēmu, stabilitāti un izmaksas. Kuģis kļuva lielāks, un budžets auga līdzi.

Politiskā spriedze rodas no cenas. Ministrs Teo Frankens saka, ka izmaksas pieaugušas no aptuveni 600 milj. € par kuģi. Beļģijas mediji ziņo, ka summa 2022. gada cenās varētu sasniegt 1,8 mljrd. € (RTBF). Tie ir ministra apgalvojumi un mediju ziņas, nevis auditētas līguma vērtības. Tomēr pat zemākās aplēses nozīmē izmaksu dubultošanos.

Piegāde 2033. gadā nozīmē, ka Beļģijas novecojošās Leopold I un Louise-Marie fregates var tikt norakstītas bez aizvietotāja. Ap 2030. gadu Beļģijai var nebūt neviena kaujas gatava eskorta kuģa brīdī, kad NATO prasa Eiropas flotēm lielāku pretzemūdeņu kapacitāti Atlantijā un Ziemeļjūrā.

Tirgus nav tukšs, bet brīvas jaudas ir maz

Frankens saka, ka līdz oktobrim grib saņemt alternatīvus piedāvājumus no Francijas, Vācijas, Spānijas, Itālijas un Turcijas kuģubūvētavām. Francijas Naval Group sērijveidā ražo FDI fregates, taču tās Lorjānas rūpnīca ir noslogota līdz 2034. gadam (franceinfo). Spānijas Navantia nupat ielikusi ķīli trešajam F-110 klases kuģim, bet šīs fregates vēl tikai sāk nonākt Spānijas flotē (La Voz de Galicia). Eiropas fregatu būvētavām pasūtījumu grāmatas ir pilnas. Problēma nav konstrukciju trūkums, bet brīvu ražošanas laiku trūkums.

Pāriešana pie cita piegādātāja arī nav bez riska. Vācija nesen atcēla savu fregatu programmu, kurā Damen bija galvenais uzņēmējs, un pārorientējās uz konkurentu TKMS. Šī izstāšanās jau izraisījusi pārmetumus par prettiesisku līguma laušanu un iespējamas prasības miljardu apmērā (Zeit, NZZ). Aizsardzības līguma laušana nav tīrs starts no nulles. Tā pati var kļūt par vairāku gadu juridisku strīdu.

Slazds

Beļģijai ir trīs sliktas izvēles. Palikt ar Damen un uzņemties pārtēriņu kopā ar fregatu iztrūkumu. Izstāties un rēķināties ar līguma laušanas izmaksām, zaudētu laiku un jauna piegādātāja ražošanas rindu. Vai izmantot alternatīvos piedāvājumus tikai kā spiediena instrumentu, cerot, ka Nīderlande spēs piespiest Damen piegādāt kuģus.

Publiski nav parādīts, cik liela daļa atbildības gulstas uz Damen, cik liela — uz Nīderlandes programmas vadību, un cik liela — uz mainītām Beļģijas un Nīderlandes prasībām. Bez šāda sadalījuma oktobra izvēle daļēji jāizdara tumsā.

Mīnu meklētāju programma rāda, ka kopīgi iepirkumi var strādāt. Fregatu programma rāda nosacījumu: abiem partneriem jau sākumā jāzina, kurš var apturēt līgumu, kurš maksā par kavējumiem un kas notiek, ja vadošā valsts zaudē kontroli. Beļģija šīs atbildes nenodrošināja. Katrai Eiropas valdībai, kas tagad virza kopīgus aizsardzības iepirkumus, Frankena jautājums jāuzdod pirms parakstīšanas, nevis pēc tam.