Bercy eksperti prasa 2027. gada budžeta iesaldēšanu

Četri Francijas Finanšu ministrijas jeb Bercy izraudzīti ekonomisti iesaka 2027. gadā ieviest „balto gadu”: uz vienu gadu nomināli iesaldēt lielu daļu publisko izdevumu, apturot automātiskos pieaugumus, kas iestrādāti Francijas budžetā (Le Figaro). Presē nopludinātās ziņas par ekspertu misijas secinājumiem rāda, ka līdz 2032. gadam būtu jāatrod 126 mljrd. € ietaupījumu, lai deficīts nevirzītos uz 7 % no IKP (Upday). Pats ziņojums nav publicēts, tāpēc šie skaitļi jālasa kā nopludinātas aplēses. Tomēr priekšlikums pats par sevi pasaka galveno: ar izaugsmi un nodokļiem Francijai vairs nepietiek.

Tie paši eiro, augstākas cenas, mazāk pakalpojumu

Nomināls iesaldējums nozīmē, ka slimnīcas, skolas un pensiju programmas nākamgad saņemtu tikpat eiro, cik šogad. Ja cenas pat mēreni pieaug, katrs iesaldētais eiro nopērk mazāk. Samazinājumu izdara inflācija, nevis atsevišķs balsojums par katru izdevumu pozīciju.

Tieši tāds ir mehānisms. Francijas tēriņu problēma nav viena pārmērīgi dārga programma. Tā ir izdevumu sistēma, kurā daļa tēriņu aug automātiski: pensijas tiek indeksētas pēc cenām, veselības aprūpes izmaksas kāpj līdz ar sabiedrības novecošanu, sociālie pabalsti palielinās pēc formulām. Iesaldējums vēršas pret šīm formulām. Valdībai nav jāizstrādā atsevišķs samazinājums katrai budžeta rindai; tā ļauj inflācijai samazināt reālos izdevumus plašā frontē.

Skaitļi ir nepatīkami. Francijas valsts parāds 2024. gadā bija aptuveni 113 % no IKP, gandrīz divreiz virs ES 60 % atsauces vērtības (BNP Paribas Economic Research). Procentu maksājumi vien 2026. gadā tiek prognozēti 77,4 mljrd. € apmērā, jau kļūstot par lielāko atsevišķo Francijas budžeta pozīciju (Boursorama).

Pat vairāku gadu izdevumu samazināšanas gadījumā parāds līdz 2030. gadam varētu tikai stabilizēties ap 120 % no IKP (BNP Paribas Economic Research). Tam būtu vajadzīgs tas, ko ekonomisti sauc par primāro pārpalikumu: ieņēmumi mīnus izdevumi pirms procentu maksājumiem. Francijai tas būtu jāpanāk aptuveni 0,8 % no IKP apmērā. Pēdējo reizi Francijai tas izdevās no 1998. līdz 2001. gadam.

Investori uz brīdi pret Franciju izturējās kā pret Itāliju

Tirgi negaida, kamēr beigsies politiskās debates. 14. jūlijā Francijas 10 gadu valdības obligāciju ienesīgums bija aptuveni 3,88 %, bet līdzvērtīgu Vācijas obligāciju ienesīgums — ap 3,12 % (Idéal Investisseur, Financial Times). Aptuveni 76 bāzes punktu starpību, proti, 0,76 procentpunktus, nevar skaidrot tikai ar bažām par budžetu. Nozīme ir arī tirgus likviditātei un gaidām par ECB procentlikmēm. Tomēr Francijas deficīta trajektorija un politiskā sadrumstalotība ir galvenie faktori.

Asāks signāls parādījās dažas dienas iepriekš. Ap 9.–10. jūliju izmaksas Francijas valdības parāda apdrošināšanai pret saistību neizpildi uz brīdi pārsniedza Itālijas līmeni (QuiFinanza, MarketScreener). Tas bija īss tirgus moments, nevis nostiprināts spriedums. Taču tas aizskāra senu eirozonas pieņēmumu: Francija aizņemas kā kodola ekonomika, Itālija — kā perifērijas valsts. Dažās tirdzniecības sesijās šī hierarhija apgriezās.

Kurš nesīs iesaldējuma izmaksas

Francija jau atrodas ES pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā — formālā procesā, ko sāk, ja valsts deficīts vai parāds pārkāpj ES fiskālos noteikumus (Eiropas Komisija). Dažādās galvaspilsētās iesaldējumu lasa caur savām bažām. Vācijas FAZ Franciju nosauca par Eiropas „riska pacientu”, saistot šo diagnozi ar politisko sadrumstalotību un augošu parādu (FAZ). Beļģijai šis modelis ir pazīstams: tās koalīcijai līdz 2029. gadam esot jātiek galā ar 7,7 mljrd. € iztrūkumu (info.fr, 21news.be).

Dziļākais jautājums ir par to, vai ES reformētais fiskālais ietvars spēj izturēt brīdi, kad pārbaudāmā valsts ir Francija. Jaunais ietvars stingrus gada mērķus aizstāja ar parāda samazināšanas plāniem, ko katrai valstij sarunā atsevišķi. Ja iesaldējums ticami samazinās deficītu, aizņemšanās izmaksas kritīsies un ietvars nostiprināsies. Ja ne, procentu starpība pieaugs, procentu maksājumi uzkrāsies, un Francijai budžeta izvēles būs jāpieņem zem spēcīgāka tirgus spiediena.

Ekspertu misija, kā tiekot ziņots, apspriedusi iespēju no iesaldējuma izslēgt minimālās vecuma pensijas (Upday). Tas parāda centrālo spriedzi: politiski iesaldējums darbojas tikai tad, ja daļa izdevumu tiek aizsargāta. Taču katrs izņēmums pārnes slogu uz atlikušajām pozīcijām — pašvaldību pakalpojumiem, sabiedriskā sektora algām, slimnīcu budžetiem un investīcijām. Pirmā īstā budžeta cīņa būs par to, kurai iesaldētajai rindai ļaus atkust.