Berlīnes uzbrucējs bija notiesāts islāmists

Sestdienas vakarā vīrietis ar furgonu iebrauca cilvēku pūlī pie Berlīnes Praida pasākumiem Tīrgartenā un pēc tam uzbruka garāmgājējiem ar asmeni. Gāja bojā viena sieviete, 29 cilvēki tika ievainoti (DW, Al Jazeera). Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints notikušo nosauca par islāmistu teroraktu. Policija atcēla atlikušos Christopher Street Day pasākumus.

Citām Eiropas pilsētām, kur tajā pašā nedēļā notika Praida pasākumi, Berlīnes uzbrukums uzreiz kļuva par praktisku drošības jautājumu: vai tām bija vajadzīgā informācija par apdraudējumu un vai tās bija gatavas rīkoties?

Amsterdama reaģēja, Stokholma nogaidīja, Beļģija nemainīja kursu

Pirmā reaģēja Amsterdama. Tur jau norisinājās WorldPride, tāpēc Berlīnes notikumi bija tieši attiecināmi uz pilsētas drošības plāniem. Mēre Femke Halsema sasauca pilsētas drošības trijstūri — mēri, policijas priekšnieku un galveno prokuroru, kuri kopīgi lemj par sabiedriskās kārtības pasākumiem Amsterdamā — un paziņoja par papildu drošības soļiem (NRC). Pašvaldība neatklāja, kādi tie būs (NU.nl).

Stokholmas policija paziņoja, ka pirms Stockholm Pride esot tieši sazinājusies ar Vācijas kolēģiem, taču neredzot paaugstinātu risku un saikni ar Zviedriju (Sveriges Radio). Zviedrijas galvenā LGBTQI organizācija RFSL tam nepiekrita: tās ieskatā Praida pasākumu apdraudējuma aina pēdējos gados ir „skaidri pasliktinājusies” (TV4). Policijas vērtējums bija, ka operatīvas izmaiņas nav vajadzīgas. Daļa gājiena dalībnieku risku uztvēra citādi.

Dānijas Valsts policija, Rigspolitiet, apstiprināja, ka Vācijas policisti to informējuši un ka pie robežas izveidoti kontroles punkti (B.T.). Beļģijā nostrādāja formāls nacionālais filtrs. OCAM, federālā apdraudējuma analīzes iestāde, izvērtēja Berlīnes uzbrukumu un atstāja Beļģijas draudu līmeni 3 no 4. Iestāde norādīja, ka uzbrukums tiks ņemts vērā, vērtējot gaidāmos pasākumus, tostarp Antwerp Pride (DH). Spānija uzbrukumu nosodīja ar Ārlietu ministrijas paziņojumu, bet par operatīvām izmaiņām nepaziņoja (Infobae/EFE).

Dati kopīgi, lēmumi atsevišķi

Atšķirīgā reakcija nav sistēmas kļūme, bet tās uzbūve. ES līgumi paredz, ka nacionālā drošība ir katras dalībvalsts vienpersoniska atbildība (LES 4. panta 2. punkts). Eiropola Pretterorisma centrs var nodot informāciju par draudiem caur drošo SIENA ziņojumu tīklu, bet Šengenas Informācijas sistēmā var ievietot brīdinājumus par aizdomās turētām personām pāri robežām (Europol ECTC). Ne viena, ne otra sistēma nevar pavēlēt izvietot kaut vienu papildu policistu pie gājiena maršruta. Informācija pārvietojas pāri robežām. Lēmumi par izvietošanu paliek mēru, policijas vadītāju un nacionālo draudu analīzes iestāžu rokās.

Tieši tāpēc Vācijas atbildības jautājumi kļūst arī par Eiropas jautājumiem. Aizdomās turētais bija 21 gadu vecs Vācijas pilsonis, policijai zināms un saistīts ar islāmistu aprindām. 2026. gada maijā jauniešu tiesa viņu notiesāja par gatavošanos smagam vardarbīgam nodarījumam, kas apdraud valsti (LTO). Prokuratūra spriedumu bija pārsūdzējusi. Deradikalizācijas programma bija tikko sākusies. Svētdien Berlīnes Špandavas rajonā policija viņu nošāva pēc tam, kad viņš, kā tiek ziņots, esot meties virsū policistiem ar asmeni.

Kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka Vācija aizstāvēs brīvību un izvērtēs sekas (Euronews). Tieslietu ministre Štefānija Hūbiga lietu nodeva Generalbundesanwalt — Vācijas augstākajai federālajai prokuratūrai terorisma lietās. Tas izmeklēšanu pārcēla no parastas kriminālprocesa loģikas uz valsts drošības procesu. Ārpus Vācijas svarīgākais jautājums ir, vai izlūkošanas informācija par šo zināmo aizdomās turēto līdz sestdienai bija nonākusi pie Eiropas partneriem un, ja bija, vai kāds ārpus Vācijas uz tās pamata rīkojās.

Berlīne neiedarbināja vienotu Eiropas drošības reakciju, jo tādas sistēmas nav. Eiropas informācijas kanāli pēc sestdienas strādāja ātri, taču pilnvaras rīkoties ar saņemto informāciju palika vietējā līmenī — sadalītas starp desmitiem atsevišķu komandķēžu visā kontinentā.