Berlīne 2027. gadam aizņemas €203 miljardus

Vācijas 2027. gada budžeta projekts paredz 203 miljardus eiro jauna aizņēmuma trīs atsevišķos grozos: pamata federālajā budžetā, aizsardzības fondā un infrastruktūras fondā (Tagesschau, ZEIT). Vācija šo parādu var atļauties. Desmit gadu obligācijām tā aizņemas aptuveni par 2,98 %, kamēr Francijai par tādu pašu termiņu jāmaksā ap 3,68 % (Boursorama). Tāpēc galvenais jautājums nav Vācijas maksātspēja. Jautājums ir, kas tiek izspiests no budžeta, kad aizsardzība nonāk rindas priekšā, un vai pārējā Eiropa spēj turēt līdzi.

Trīs aizņēmuma grozi un sarūkošs vidus

Vācijas konstitūcijā ir Schuldenbremse jeb parāda bremze — fiskāls noteikums, kas pēc ekonomikas cikla ietekmes atskaitīšanas ierobežo parasto federālo aizņēmumu līdz nelielai IKP daļai. Berlīne šo noteikumu nav atcēlusi. Tā lielo naudu ir novirzījusi tam apkārt. Aizsardzības izdevumus virs 1 % no IKP tagad var finansēt ārpus limita, un divi īpašie fondi aizņemas atsevišķi no pamata budžeta (ZEIT, taz).

Sadalījums ir šāds: 118,7 miljardi eiro aizņēmuma pamata budžetā, 54,9 miljardi eiro no infrastruktūras fonda un 30 miljardi eiro no Bundesvēra fonda (ZEIT, Reuters).

Aizsardzības izdevumi vien sasniedz aptuveni 109,8 miljardus eiro. Pieskaitot palīdzību Ukrainai un ar drošību saistītās pozīcijas, summa pieaug līdz apmēram 130 miljardiem eiro (ZEIT). Šīs pozīcijas ir politiski aizsargātas. Par pārējo naudu jāsacenšas visām citām vajadzībām.

Finanšu ministrs Larss Klingbeils 21 miljarda eiro robu aizvēra ar vienprocentīgiem izdevumu samazinājumiem ministrijās, augstāku tabakas nodokli, jaunu plastmasas nodevu, mazākām subsīdijām sociālajai apdrošināšanai un līdzekļu izņemšanu no pirms 2019. gada veidotajām rezervēm (Deutschlandfunk). No rezervēm izmantoti 6,8 miljardi eiro, nākamajiem gadiem atstājot tikai 3,9 miljardus eiro (Süddeutsche Zeitung). Drošības spilvens gandrīz iztērēts.

Kas patiesībā maksā

Lielākā atsevišķā budžeta pozīcija ir federālās iemaksas pensiju sistēmā — aptuveni 132 miljardi eiro (Süddeutsche Zeitung). Pensijām neviena koalīcija klāt neķersies. Tāpēc samazinājumi skar grupas ar mazāku politisko svaru: mājsaimniecības, kas zaudē apkures atbalstu, attīstības palīdzības saņēmējus nabadzīgākās valstīs un ministrijas, kurām jāgriež subsīdijas. Vācijas oficiālā attīstības palīdzība jeb ODA, proti, valsts finansējums nabadzīgāku valstu atbalstam, līdz 2029. gadam virzās uz kritumu līdz 0,43 % no nacionālā ienākuma (DonorTracker).

Otrs maksājums ir procenti. Federālā parāda apkalpošanas izmaksas, pēc prognozēm, pieaugs no 41,9 miljardiem eiro 2027. gadā līdz 80,7 miljardiem eiro 2030. gadā (taz, Süddeutsche Zeitung). Katrs eiro, kas aiziet obligāciju turētājiem, nav pieejams dzelzceļa remontiem, skolām vai nodokļu samazināšanai nākotnē. BNP Paribas lēš, ka Vācijas parāds līdz 2030. gadam varētu sasniegt 71 % no IKP, bet desmit gadu obligāciju ienesīgums 2026. gada beigās — aptuveni 3,3 % (BNP Paribas). Vācijas valsts uzturēšana kļūst pastāvīgi dārgāka.

Eiropas plaisa, ko tas atver

Vācijas aizņemšanās priekšrocība pret Franciju — aptuveni 0,7 procentpunktu starpība obligāciju ienesīgumā — nozīmē, ka tas pats aizsardzības eiro Parīzei izmaksā jūtami dārgāk. Valstis ar lētāku aizņēmumu kaujas gatavību var nopirkt ātrāk. Valstīm ar augstāku ienesīgumu jāaizņemas dārgāk, dziļāk jāgriež citur vai jāgaida kopīgs ES finansējums, kas var nepienākt laikus. Itālijai ir apstiprināta ES SAFE aizdevuma līnija aizsardzības iepirkumiem līdz 14,9 miljardiem eiro, taču vienošanās ar Eiropas Komisiju vēl nav parakstīta (Quotidiano Nazionale). Robēra Šūmana fonds brīdinājis, ka aizsardzība, kas balstīta tikai nevienlīdzīgās nacionālajās bilancēs, riskē sadalīt Eiropu valstīs, kuras var bruņoties, un valstīs, kuras to nevar (Fondation Robert Schuman).

Austrumu flangam svarīgi ir, vai Vācijas nauda pārtop faktiskās spējās. Bundesvērs Lietuvā mācībās piedalījās ar 2 900 karavīriem, tankiem un kaujas helikopteriem (Bundeswehr). Taču Berlīne daļu ieroču joprojām plāno pirkt Amerikas Savienotajās Valstīs, un tas ierobežo ieguvumu Eiropas piegādes ķēdēm (RMF24).

Šis budžets padara Vācijas pārbruņošanos finansējamu. Tas vēl nepierāda, ka Vācija būvē Eiropas aizsardzības jaudu, nevis pērk pati savu drošību laikā, kad kaimiņi sāk atpalikt.