Berlīnes nodokļu plāns apdraud reģionus

Vācijas valdības koalīcija vienojusies par nodokļu samazinājumu un investīciju stimulu paketi Eiropas lielākajai ekonomikai. Pilnas fiskālās detaļas vēl nav zināmas, taču ieceres uzbūvei jau tagad ir nozīme ārpus Vācijas. Tūkstošiem rūpnīcu Čehijā, Slovākijā, Polijā un Austrijā piegādā detaļas un iekārtas Vācijas ražotājiem. Vai šie piegādātāji saņems vairāk pasūtījumu vai zaudēs nākotnes investīcijas, būs atkarīgs no tā, kam Berlīne naudu novirzīs.

Kāpēc Centrāleiropas rūpnīcas skatās uz Berlīni

Čehijas rūpnīcām tas ir būtiski, jo to bizness iet caur Vācijas montāžas līnijām. Automobiļu nozare viena pati veido aptuveni 10 % no Čehijas IKP un ap ceturtdaļu eksporta. „Škoda Auto” dod ap 5 % no IKP un 9 % no eksporta, liecina Čehijas ekonomikas analīze (Newstream). Līdzīgi piegādātāju tīkli ar Vācijas ražošanu saista arī Slovākiju, Poliju un Austriju.

Ja Vācijas stimuli mudinās ražotājus vairāk investēt un palielināt ražošanu, šie piegādātāju tīkli kļūs noslogotāki. Taču laikā, kad investīciju ir maz, rūpnīcas sacenšas par katru jaunu modeli un katru ražotnes modernizāciju (Seznam Zprávy). Ja Berlīnes pakete īpaši atalgos investīcijas Vācijas teritorijā, nākamie projekti var aiziet prom no Centrāleiropas rūpnīcām, nevis plūst caur kopīgām piegādes ķēdēm.

Šis risks nav teorētisks. Ziņas, ka „Porsche” esot apsvēris „Cayenne” ražošanas pārcelšanu no Bratislavas uz Leipcigu, labi parāda reģiona bažas, pat ja tās pašas par sevi nepierāda, ka šādu pārvietošanu izraisītu tieši Vācijas pakete (Denník N). Ekonomiskais tests būs vienkāršs: kur nonāks ieguvumi — visā ES piegādātāju tīklā vai galvenokārt pašā Vācijā.

Stimuls, ko atļauties var tikai Vācija

Pakete izgaismo arī atšķirību starp valstīm, kuras var tērēt, un tām, kurām manevra telpas ir maz. „BNP Paribas” prognozē, ka Vācijas valsts parāds bāzes scenārijā, kurā iekļauti arī lieli investīciju plāni, pieaugs no 62,1 % no IKP 2024. gadā līdz vairāk nekā 69 % 2030. gadā (BNP Paribas). Pat šādā līmenī Vācijas parāds būtu zemāks nekā Francijai, Itālijai vai Spānijai.

Tas nozīmē, ka Vācija var samazināt nodokļus un vairāk aizņemties, nezaudējot lētu piekļuvi finanšu tirgiem. Valstis ar lielāku parādu to nevar vienkārši atkārtot. Investori un ES budžeta uzraugi tās sāk vērtēt stingrāk daudz agrāk. Francija saskaras ar to, ko Le Monde raksturoja kā dziļus budžeta ierobežojumus. Vieni un tie paši ES fiskālie noteikumi — ietvars, kas ierobežo valdību deficītu un parādu — formāli attiecas uz visiem, taču valstīm ar vājāku sākuma pozīciju tie spiež daudz stiprāk.

Ja Vācijas tēriņi dos reālu izaugsmi, tas stiprinās argumentu, ka produktīvas investīcijas fiskālajos noteikumos jānošķir no ikdienas izdevumiem. Ja izaugsme nesekos, katra fiskāli saspiesta valdība iegūs precedentu prasīt vaļīgākus ierobežojumus. Le Figaro šo kritiku formulēja asāk, brīdinot, ka slikti mērķēti publiskie tēriņi var paātrināt Vācijas lejupslīdi, nevis to apturēt.

Ko vēl nezinām

Galvenais jautājums ir, vai pakete palielinās Vācijas spēju ražot vairāk vai vienkārši nopirks mieru koalīcijā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi atstāj vairāk naudas mājsaimniecībām, taču mājsaimniecību tēriņi automātiski nerada pasūtījumus Čehijas auto piegādātājiem. Izšķirošā ķēde iet caur uzņēmumu stimuliem: vai tie mudinās Vācijas firmas investēt vairāk, un vai šīs investīcijas ies caur pārrobežu piegādes ķēdēm.

Raksta tapšanas brīdī vēl nebija publiski zināms, kas tieši saņems nodokļu samazinājumus un kas par tiem maksās. Kuras ienākumu grupas iegūs, vai pensiju solījumi pārliks izmaksas uz jaunākiem strādājošajiem, vai kompromisi veselības apdrošināšanā palielinās darbinieku iemaksas — tie ir skaitļi, kas noteiks ieguvējus pašā Vācijā.

Prāgai, Bratislavai un Varšavai svarīgākā robežšķirtne būs atbilstības noteikumos. Ja stimuli attieksies uz ražošanu visos ES piegādātāju tīklos, Vācijas pakete reģionam būs pieprasījuma palielinājums. Ja tie atalgos ražošanu Vācijā, tā kļūs par investīciju aizplūšanu. To parādīs sīkā druka.