ASV tehnoloģiju milži aizņemas Eiropā

Aptuveni 40 miljardi € obligācijās, ko emitējuši lielākie ASV tehnoloģiju uzņēmumi, pašlaik atrodas Eiropas investoru portfeļos. Tas ir apmēram 1 % no galvenajiem eirozonas korporatīvo obligāciju groziem, kuriem seko investori, un aptuveni 10 % no visām jaunajām eiro denominētajām uzņēmumu obligācijām, kas pārdotas šogad (ECB). Četri Eiropas Centrālās bankas analītiķi svētdien brīdināja: ja šī daļa turpinās augt, Eiropas uzņēmumiem, kas konkurē par to pašu naudu, aizņemšanās var kļūt dārgāka. Pagaidām tirgus nav salūzis. Taču aprakstītais mehānisms ir svarīgs.

Kāpēc aizņemties eiro, ja jātērē dolāri?

„Alphabet”, „Amazon”, „Meta”, „Microsoft” un „Oracle” lielāko daļu ieņēmumu gūst dolāros. Tomēr aizvien vairāk to obligāciju tiek pārdotas eiro. Iemesls ir procentlikmju starpība: ECB likmes ir zemākas nekā ASV Federālajai rezervju sistēmai. Uzņēmumi aizņemas eiro, pēc tam ar valūtas mijmaiņas darījumu pārvērš šo finansējumu dolāros. Gala izmaksas ir zemākas nekā tad, ja tie dolāros aizņemtos tieši ASV tirgū (Morningstar). Nauda pārsvarā nonāk datu centros, mākslīgā intelekta mikroshēmās un enerģētikas infrastruktūrā ASV teritorijā (ECB).

Temps aug strauji. ECB norāda, ka šo hipermēroga mākoņpakalpojumu uzņēmumu daļa tā dēvētajās „reverse Yankee” obligācijās, proti, dolāru uzņēmumu aizņēmumos eiro, no 2025. līdz 2026. gadam gandrīz dubultojusies (ECB). „Amazon” vien martā vienā darījumā pārdeva eiro obligācijas 14,5 miljardu € apmērā (Bloomberg). Kopējie ASV nefinanšu uzņēmumu jaunie aizņēmumi eiro 2026. gadā pārsniedza 60 miljardus € (Reuters). Šie 60 miljardi € ir gada laikā piesaistītā jaunā nauda; 40 miljardi € ir vēl neatmaksāto obligāciju atlikums. Abi rādītāji palielinās.

Trīs kanāli, pa kuriem Eiropas aizņēmējiem izmaksas var augt

ECB emuāra ieraksts, ko sagatavojušas Anna Dikeroja, Oana Furtuna, Imēna Rahmūni-Ruso un Lia Vasa Krusa, izceļ trīs mehānismus (ECB, Euractiv).

Piedāvājuma spiediens. Ja tirgū nonāk vairāk obligāciju, kas sacenšas par to pašu pircēju naudu, investori var prasīt augstāku ienesīgumu. Ienesīgums ir procentu atdeve, ko obligācija maksā investoram. Ja „Amazon” vai „Alphabet” obligācijām jāsola vairāk, līdzīga termiņa un kvalitātes aizņēmējiem bieži jāpielāgojas tam pašam cenu līmenim.

Investoru naudas pārdale. Pensiju fondiem un apdrošinātājiem ir vajadzīgas garāka termiņa obligācijas ar augstu kredītreitingu. Lielo tehnoloģiju uzņēmumu parāda vērtspapīri šim profilam atbilst. Kad eirozonas investori pēdējā gada laikā palielināja korporatīvo obligāciju iegādes, pieci hipermēroga uzņēmumi piesaistīja 15 % no šī pieauguma (EUobserver). Katrs eiro, kas aiziet „Amazon” obligācijai, vairs nav pieejams Eiropas uzņēmumam vai valsts emitentam.

Indeksu piespiesta pirkšana. Daudzi ieguldījumu fondi pasīvi seko obligāciju indeksiem un pērk to, kas indeksā iekļauts. Jo lielāks kļūst lielo tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvars, jo vairāk šo obligāciju fondiem jāiegādājas mehāniski. Pašlaik hipermēroga uzņēmumi veido apmēram 1,2 % no Eiropas investīciju kategorijas indeksa, kurā iekļautas obligācijas no uzņēmumiem, ko tirgus uzskata par pietiekami drošiem aizņēmējiem. Līdzīgā ASV indeksā to īpatsvars jau tuvojas 5 % (Marketscreener). Ja Eiropas tirgus virzīsies ASV modeļa virzienā, arī mehāniskā pārdale kļūs spēcīgāka.

Kas iegūst un kas zaudē

Ieguvēji vispirms ir paši tehnoloģiju uzņēmumi: tie saņem lētāku finansējumu. Iegūst arī bankas, kas organizē emisijas. „Santander” un BBVA palīdzēja izvietot lielu „Alphabet” eiro laidienu (Cinco Días). Eiropas pensiju fondiem šīs obligācijas arī ir pievilcīgas, jo tās dod pieeju garāka termiņa vērtspapīriem ar augstāku ienesīgumu nekā valdību obligācijām (EUobserver).

Pirmie iespējamie zaudētāji ir Eiropas uzņēmumi ar līdzīgu kredītkvalitāti un obligāciju termiņiem. Tie konkurē tajā pašā investoru lokā. Valstu parāds ir netiešāks konkurents, jo valdību obligācijām portfeļos ir cita funkcija. Tomēr Francija 2026. gadā plāno vidēja un ilga termiņa obligāciju emisijas 310 miljardu € apmērā (Agence France Trésor), savukārt Eiropas Komisijai apgrozībā ir aptuveni 660 miljardi € kopējā ES parāda (European Commission). Visi šie emitenti galu galā pretendē uz vietu to pašu lielo institucionālo investoru bilancēs. Ja lielo tehnoloģiju uzņēmumu obligāciju īpatsvars Eiropas indeksos pietuvosies ASV redzamajiem gandrīz 5 %, konkurence par šo vietu kļūs ciešāka.

Risks sākas brīdī, kad mainās mērogs

ECB vērtējums pagaidām ir piesardzīgs: „Eirozonā šāda pārnese līdz šim nav redzama” (ECB). „Goldman Sachs” prognozē, ka globālās investīcijas mākslīgajā intelektā pieaugs no 0,9 % no pasaules IKP 2026. gadā līdz 1,4 % 2028. gadā (Goldman Sachs). Ja kaut daļa šī pieauguma tiks finansēta ar eiro obligācijām, pašreizējais 1 % īpatsvars indeksos vairs nebūs mazs.

ECB faktiski uzdod jautājumu, uz kuru jāatbild Eiropas pensiju fondiem, uzraugiem un finanšu ministrijām: cik lielu daļu ASV mākslīgā intelekta infrastruktūras Eiropas uzkrājumiem būtu jāfinansē, pirms Eiropas uzņēmumi paši iegūst būtisku daļu no mākoņpakalpojumu ieņēmumiem, mikroshēmu piegāžu un cenu noteikšanas varas, ko šī tehnoloģija rada?