Melnās jūras uzbrukumi atstāj kuģus bez eskorta

Kad 16. oktobrī Rumānijas glābēji atsāka meklēšanu, septiņi tankkuģa Wine Trader jūrnieki joprojām nebija atrasti (Reuters). Kopš oktobra sākuma pie Rumānijas un Bulgārijas krastiem nogremdēti vai aizdegušies vairāki tirdzniecības kuģi. Abas valstis ir ES un NATO dalībvalstis. Pierādījumi par to, kas skāris katru kuģi, atšķiras. Ne NATO, ne ES nav paziņojusi par plānu kuģu satiksmes aizsardzībai.

Bulgārija ziņojusi par triecieniem, Rumānijā apstākļi nav skaidri

Pirmais kuģis nogrima 5. oktobrī pie Rumānijas krastiem. Tas veda kukurūzas kravu. Rumānijas Iekšlietu ministrija reģistrēja divus bojāgājušos un 11 izglābtos, taču negadījuma cēloni nenoskaidroja (Rumānijas Iekšlietu ministrija).

Bulgārijas ziņojumi ir konkrētāki: valdība nosaukusi izmantoto ieroci. Sofija 6. oktobrī paziņoja, ka diviem tirdzniecības kuģiem tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā trāpījuši gaisa un jūras droni. Šī zona atrodas aiz teritoriālajiem ūdeņiem; valstij tajā ir tiesības izmantot jūras resursus, bet tā nekontrolē kuģu satiksmi (BTA). Viens no kuģiem nogrima.

13. oktobrī Bulgārijas transporta ministrija reģistrēja vēl divus triecienus (Bulgārijas transporta ministrija). Viens no kuģiem, HS Dignity, nogrima. Piecus jūrniekus izglāba, bet vēl 11 jūrnieki esot pazuduši, ziņoja AFP (AFP).

Rumānijas gadījumos aina ir neskaidrāka. Oktobra vidū pie Sulinas ostas aizdegās divi tankkuģi — Yara J un Wine Trader. Rumānijas Jūras administrācijas pirmajā paziņojumā bija teikts, ka Wine Trader izcēlies ugunsgrēks un izglābti pieci no 12 apkalpes locekļiem. Ugunsgrēka cēlonis nebija norādīts (Rumānijas Jūras administrācija, citē AGERPRES).

Prezidents Nikušors Dans paziņoja, ka abus tankkuģus skāruši droni. Taču Rumānijas valdības pārstāvji viņu pilnībā neatbalstīja. Pagaidu aizsardzības ministrs Radu Miruca sacīja, ka militārie radari neesot fiksējuši dronu, kas lidojis Yara J virzienā (AGERPRES).

Krievijas vainošana vēl nav pierādījums

Rumānijas ārlietu ministre Oana Coiu uzskata, ka Krievija ir pilnībā atbildīga par Melnās jūras pārvēršanu bīstamā vietā. Tas ir politisks vērtējums par to, kurš radījis risku, un šādu apgalvojumu pamatot ir vieglāk. Pierādīt, kas palaidis katru dronu, ir grūtāk. Valdības to līdz šim nav izdarījušas.

Bulgārijas premjerministrs Rumens Radevs sacīja, ka Krievija no uzbrukumiem gūst labumu, taču Sofijai neesot pārliecinošu pierādījumu, lai nosauktu uzbrucēju (BTA). Arī Dans 16. oktobrī teica, ka vēl esot pāragri pierādīt Krievijas saistību ar uzbrukumiem (DC News). Līdz šim tiešāko saikni ar Krieviju minējis viens anonīms NATO militārais avots. Reuters tas sacīja, ka droni, kas trāpīja Sulinas tankkuģiem, esot nākuši no Krievijas (Reuters).

Arī sabiedrotie ir piesardzīgi. Francija 15. oktobrī nosodīja uzbrukumus, vienlaikus norādot, ka nav piedēvējusi to sēriju Maskavai (Francijas Ārlietu ministrija). Bulgārija lūgusi ES un NATO tehnisko palīdzību dronu izcelsmes izsekošanai.

Kas varētu aizsargāt kuģus

Dans un Radevs 15. oktobrī tikās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti (To Brief). Rite norādīja uz pretdronu aizsardzības sistēmām, kas jau izvietotas NATO austrumu flangā. Par patruļām vai tirdzniecības kuģu eskortēšanu viņš nepaziņoja (NATO).

Lai alianse sāktu operāciju, par to jāvienojas dalībvalstu valdībām. Dalībvalstu vēstniekiem paredzēts apspriest situāciju Melnajā jūrā (Radio Romania International). Bulgārija pieprasījusi NATO kaujas lidmašīnas un pretdronu sistēmas.

ES līderi 16. oktobrī pieprasīja nodrošināt drošu ceļu visiem tirdzniecības kuģiem (Eiropadome). Viņi nosodīja uzbrukumus pie Bulgārijas un Rumānijas, nenosaucot to veicējus. Atsevišķi ES līderi Krieviju vainoja plašākā kampaņā pret Ukrainas ostām. Jūras misiju viņi neizveidoja.

Rumānijai pašlaik ir piedāvājums. Dans saka, ka Francijas tehniskā komanda esot piedāvājusi palīdzību, bet Rumānijas ES finansētās pretgaisa aizsardzības sistēmas būšot pieejamas pēc 1,5 līdz 2,5 gadiem (Radio România Actualități). Piedāvāta palīdzība vēl nenozīmē, ka jūrā patrulē kuģis vai darbojas radars.

Fakti ļauj izdarīt konkrētu secinājumu. Bulgārija ziņojusi, ka droni tieši trāpījuši četriem kuģiem (BTA, Bulgārijas transporta ministrija). Rumānijas tankkuģu ugunsgrēku cēlonis ir mazāk skaidrs. Ne NATO, ne ES nav paziņojusi par operāciju kuģu aizsardzībai. Kamēr sabiedroto valstu valdības nepieņems lēmumu, kuģu apkalpēm, kas dodas uz Ukrainas ostām un Donavu, ar šo risku jātiek galā pašām.