Melnās jūras platforma dubultos Rumānijas gāzi

Rumānijas piekrastē, 120 metru dziļumā Melnajā jūrā, uzstādīta ieguves platforma, kas ir augstāka par lielāko daļu Eiropas debesskrāpju. „Neptun Alpha” sver 16 500 tonnu, ir 225 metrus augsta un paredzēta darbam lielākoties bez pastāvīgas apkalpes (OMV, Trend). Projekta operatori — OMV Petrom un ar Rumānijas valsti saistītais Romgaz — norāda, ka 160 km garais cauruļvads līdz krastam ir pabeigts un pirmo gāzi plānots iegūt 2027. gadā (The Diplomat, Agerpres).

Pilnā jaudā atradne varētu dot aptuveni 8 mljrd. kubikmetru gāzes gadā. Tas gandrīz dubultotu Rumānijas pašreizējo ieguvi, kas ir ap 9–10 mljrd. kubikmetru gadā (GTAI, Enerdata). Atgūstamās rezerves tiek lēstas ap 100 mljrd. kubikmetru, bet 4 mljrd. € projekta izmaksas abi operatori sedz vienādās daļās (OMV). Ar to pietiek, lai pārbīdītu gāzes piegāžu līdzsvaru Dienvidaustrumeiropā. Ar to nepietiek, lai mainītu cenu veidošanos visā ES tirgū.

Tirgotāji rezervē cauruļvadus, pirms gāze sāk plūst

Skaidrākais komerciālās intereses signāls redzams pie Ungārijas robežas. Čanādpalotas starpsavienojumā, pa kuru Rumānijas gāze nonāk Ungārijā, visa atlikusī cauruļvada jauda līdz 2032. gadam jau ir rezervēta. Līdz 2036. gadam rezervēti vēl 30–40 % jaudas (Portfolio). Jūlijā gāzes plūsmas no Rumānijas uz Ungāriju sasniedza rekordu — 7,7 milj. kubikmetru dienā (Világgazdaság). Publisks pirkuma līgums, kas būtu tieši piesaistīts „Neptun Deep”, nav parādījies. Taču tirgotāji rezervē transporta jaudu tā, it kā šāda gāze tirgū būs.

Gatavojas arī Bulgārija. Bulgartransgaz plāno līdz 2027.–2028. gadam dubultot caurlaides spēju maršrutā no Grieķijas caur Bulgāriju uz Rumāniju — no 5 līdz 10 mljrd. kubikmetru gadā (Mediapool, News.bg). Šis koridors savieno Grieķijas LNG jeb sašķidrinātās dabasgāzes termināļus ar Centrāleiropu, dodot gāzei dienvidu–ziemeļu virzienu, kura agrāk reāli trūka. Grieķijai ieguvums ir divējāds: Rumānijas jūras gāze apstiprina infrastruktūras nozīmi, kuras izveidē piedalījušies Grieķijas uzņēmumi, bet vienlaikus tā var samazināt nākotnes pieprasījumu pēc Grieķijas LNG Bulgārijā un Rumānijā, ja Melnās jūras gāze būs lētāka (iefimerida).

Kas iegūst, kas maksā, un kas nav ierēķināts

Rumānijas valdība projekta dzīves ciklā prognozē aptuveni 20 mljrd. € budžeta ieņēmumu (Știripesurse). OMV akcionāri iegūst lielu ieguves aktīvu ES laikā, kad jaunu Eiropas gāzes avotu ir maz. Ungārija un Bulgārija iegūst ticamu alternatīvu Krievijas gāzei, lai gan „ticama” un „līgumiski nodrošināta” nav viens un tas pats.

Zemāki rēķini patērētājiem pagaidām nav pierādīti. Gāze tiek tirgota savstarpēji savienotos tirgos, tāpēc lielāka Rumānijas ieguve automātiski nenozīmē zemākas cenas. To rāda pati Rumānija: arī dienās, kad vietējā ieguve pārsniedza patēriņu, nākamās dienas piegādes cena — cena, ko pircēji maksā par gāzi ar piegādi nākamajā dienā — tomēr pieauga plašāku Eiropas tirgus apstākļu dēļ (Energy Focus Romania).

Projekta publiskajā ekonomikā nav pilnībā redzamas arī drošības izmaksas. Platforma atrodas tajā pašā Melnajā jūrā, kur šomēnes dronu uzbrukumi tankkuģiem pie Krievijas Novorosijskas termināļa piespieda Kazahstānu apturēt naftas sūtījumus (To Brief). Rumānija jau notriec dronus savu robežu tuvumā. Bukareste norāda, ka pirms 2027. gada starta tai jāuzlabo radari, dronu aizsardzība un sensoru sistēmas platformas aizsardzībai (Marketscreener, Antena 3). Šīs izmaksas neparādās nevienā publiskā ieņēmumu prognozē.

GTAI lēš, ka pēc 2027. gada Rumānijai varētu būt 3–5 mljrd. kubikmetru gadā eksportējama pārpalikuma (GTAI). Tas ir pietiekami, lai mainītu Dienvidaustrumeiropas gāzes piegāžu karti. Tas nav pietiekami, lai pārrakstītu kontinenta cenu sistēmu. Platforma pierāda, ka Rumānija spēj nogādāt Melnās jūras gāzi krastā. Pagaidām nav skaidrs, kas to pirks ilgtermiņa līgumos, par kādu cenu un cik maksās milzīgas, lielākoties bez apkalpes strādājošas platformas aizsardzība strīdīgā jūrā.