BND noplūdes lieta liek sabiedrotajiem pārskatīt informācijas apmaiņu

Vācijas federālā prokuratūra apgalvo, ka kāds vairāku BND prezidentu biroja darbinieks līdz 2022. gada jūnijam nodevis bijušajam dienesta vadītājam Augustam Hanningam gandrīz 2 000 iekšējo dokumentu (federālās prokuratūras paziņojums). Hanings savulaik vadīja BND — Vācijas ārējās izlūkošanas dienestu —, un izmeklētāji uz dokumentu pēdām esot uzgājuši nejauši, pētot citu lietu. Prokuratūras ieskatā daļa materiālu izmantota informācijai, ko Hanings nodevis vienam ārvalsts dienestam, taču nav izdevies apstiprināt, vai atsevišķa analīze nonākusi pie cita (federālās prokuratūras paziņojums).

Apmaksāts informācijas kanāls no prezidenta biroja

Palīgs Manfrēds D. no 2012. gada marta līdz 2026. gada martam bijis vairāku BND prezidentu biroja vadītājs (federālās prokuratūras paziņojums). Federālā prokuratūra par viņa un Haninga aizturēšanu paziņoja 06.10.2026. (AP).

Prokuroriem esot aizdomas, ka abi vienojušies: palīgs par samaksu turpinās piegādāt Hanningam vērtīgus BND materiālus. Hanings tos esot plānojis izmantot konsultāciju uzņēmumā, ko izveidojis pēc aiziešanas no valsts dienesta (federālās prokuratūras paziņojums). Oficiālajā paziņojumā nav nosaukts ne klients, ne maksājumu summa. Hanings un viņa advokāti apsūdzības noliedz (The Guardian).

Prokurori norāda, ka starp failiem bijuši dokumenti, pēc kuriem BND vadītāji gatavojušies regulārām izlūkošanas ziņošanas reizēm Federālajā kancelejā, kanclera birojā (federālās prokuratūras paziņojums). Šie dokumenti parāda, ko BND vadītāji uzskatījuši par pietiekami svarīgu, lai ziņotu valdības vadītājam. Tajos atklājas gan dienesta prioritātes, gan tā secinājumi.

Lieta atklājusies nejauši, nevis BND paša kontroles dēļ. Hamburgas prokuratūra 2025. gada septembrī kratīja Haninga telpas, izmeklējot citu lietu (federālās prokuratūras paziņojums). Vēlāk atrastos materiālus nodeva federālajai prokuratūrai, kas izveidoja lietu, kura noveda pie šīs nedēļas aizturēšanām.

Divi kontakti ar ārvalstu dienestiem, viens joprojām nav apstiprināts

Prokuratūra apraksta divus atsevišķus kontaktus ar ārvalstu izlūkdienestiem. Pirmajā gadījumā Hanings esot izmantojis nopludinātos dokumentus, lai sagatavotu analīzi kādas ārvalsts dienesta darbiniekam. Prokurori norāda, ka nav varējuši apstiprināt, vai šī analīze līdz viņam nonākusi (federālās prokuratūras paziņojums).

Šī nenoteiktība atspoguļojas arī aizdomās turēto nodarījumu juridiskajā formulējumā. To vidū ir valsts nodevības mēģinājums — šāda apsūdzība attiecas uz to, ko Hanings esot mēģinājis darīt, un pati par sevi nepierāda, ka analīze sasniegusi kādu ārvalstīs.

Otrā apsūdzība sniedzas tālāk. Prokurori apgalvo, ka Hanings vairāku gadu garumā nodevis politisku informāciju citas valsts izlūkdienesta darbiniekam, daļēji izmantojot palīga dokumentus (federālās prokuratūras paziņojums). Viņi arī tur Haningu aizdomās par darbību ārvalsts izlūkdienesta labā. Neviena no valstīm nav nosaukta.

Azerbaidžāna lietā parādījusies mediju ziņojumos. Der Spiegel vēstīja, ka izmeklētāji pārbaudot saikni ar Azerbaidžānas operatīvo darbinieku, kuram analīze esot bijusi paredzēta (WELT). Federālā prokuratūra atteikusies komentēt šo ziņu (Reuters).

WELT ziņo: sabiedrotie pārbauda kopīgoto informāciju

Bažas ārvalstīs izriet no tā, kā darbojas izlūkdienestu informācijas apmaiņa. Partneri nodod materiālus BND, paļaujoties, ka tie paliks Vācijas kontrolē. Reuters, atsaucoties uz Süddeutsche Zeitung, vēstīja, ka starp failiem esot bijuši materiāli par Irānas kodolprogrammu, Krievijas armiju un informācija, ko klasificējuši sabiedroto dienesti (Reuters).

WELT ziņoja, ka Lielbritānijas ārējās izlūkošanas dienests MI6, elektroniskās izlūkošanas aģentūra GCHQ un vairākas ASV aģentūras pārskatot, kādu informāciju tās kopīgojušas ar Berlīni (WELT). Laikraksts citēja arī bijušo MI6 virsnieku Metjū Danu, kurš teicis, ka būtu ļoti pārsteigts, ja attiecības ar BND pasliktinātos. Pagaidām publiski nav nosaukts neviens konkrēts Lielbritānijas vai ASV dokuments, kas būtu bijis starp izņemtajiem failiem.

Tagad paralēli jāveic divi darbi. Prokuroriem jāpierāda iespējamie noziegumi, bet BND un tā partneriem jānoskaidro, kāda informācija varētu būt noplūdusi un pie kā tā varētu būt nonākusi. Zaļo partijas deputāts Konstantīns fon Nocs, kurš darbojas Bundestāga izlūkdienestu pārraudzības komisijā, aicināja valdību pēc iespējas ātrāk noteikt kaitējuma apmēru. BND prezidents Martins Jēgers sacīja, ka dienests sācis plašu iekšējo izmeklēšanu (Tagesschau).

Ja prokurori pierādīs, ka dokumenti nodoti, tas nozīmēs, ka sensitīvi materiāli gadiem ilgi noplūduši no vairāku BND prezidentu biroja. Lietu atklāja nejauša kratīšana, nevis paša dienesta kontroles sistēmas. Tiesa varēs lemt par noziegumiem, taču tā nevarēs pateikt Londonai vai Vašingtonai, kuri no to materiāliem bijuši šajos failos. Šī atbilde jāsniedz Jēgeram.