Bosnijas vēlēšanu līderi neatbloķē ES sarunas

Provizoriskie balsu skaitīšanas dati svētdienas vispārējās vēlēšanās liecina, ka Bosnijas un Hercegovinas trīs locekļu prezidentūras vēlēšanās vadībā ir Deniss Bečirovičs, Darijana Filipoviča un Žeļka Cvijanoviča (AP, Večer). Neviens no rezultātiem vēl nav apstiprināts. Prezidentūra valsti nevada, tāpēc Bosnijas ceļš uz ES būs atkarīgs no tā, vai partiju vadītāji spēs izveidot valsts valdību un pieņemt reformas, kas vajadzīgas, lai oficiāli sāktos iestāšanās sarunas.

Pārsvars ir pārliecinošs. Pulksten 20:02, kad bija apkopoti dati no 80 % vēlēšanu iecirkņu, Horvātijas kopienas kandidāte no HDZ BiH Darijana Filipoviča bija saņēmusi 92 854 balsis, bet viņas tuvākais konkurents Slavens Kovačevičs — 55 475 (Klix). Bečirovičs jau ieņem bosņaku pārstāvja vietu. Cvijanoviča kandidē uz serbu pārstāvja vietu no SNSD — ietekmīgākās serbu partijas.

SNSD vadītājs Milorads Dodiks vēlēšanu vakarā esot paziņojis par savas partijas uzvaru un pateicies Donaldam Trampam, Vladimiram Putinam un Serbijas prezidentam Aleksandaram Vučičam (AFP). Pats Dodiks vēlēšanās nekandidēja. DW ziņo, ka pēc notiesāšanas par nepakļaušanos Augstajam pārstāvim, starptautiskajai amatpersonai, kas pārrauga miera vienošanos, viņam uz sešiem gadiem aizliegts ieņemt valsts amatus (DW). Tāpēc Dodiks nebūs nevienā institūcijā, kurai jāapstiprina nākamā valdība. Tomēr kā partijas vadītājs viņš joprojām noteiks, ko SNSD prasīs apmaiņā pret dalību valdībā.

Kam jāvienojas par valdību

Prezidentūra kolektīvi pilda valsts galvas funkcijas un vada ārpolitiku, taču valdību izveidot nevar. Tā izvirza Ministru padomes priekšsēdētāju — Bosnijas valsts līmeņa valdības vadītāju. Pēc tam 42 deputātu Pārstāvju palātai jāapstiprina gan priekšsēdētājs, gan katrs ministrs (Augstā pārstāvja birojs).

Par vietu sadalījumu valsts Pārstāvju palātā vēl nav ziņots. Provizoriskie dati attiecas uz abu Bosnijas daļu parlamentiem — Bosnijas un Hercegovinas Federācijas un serbu vairākuma Republikas Srpskas parlamentu. Republikas Srpskas parlamenta vēlēšanās SNSD ieguva 40,95 % balsu, savukārt Federācijā bosņaku partija SDA saņēma 30,63 %, bet HDZ vadītā koalīcija — 13,89 % (DW). Šie skaitļi neatklāj, kurām partijām būs vairākums valsts līmeņa parlamentā. Tie rāda, kuru partiju vadītāji noteiks sarunu pozīcijas, kad sāksies valdības veidošana: SNSD, SDA un HDZ BiH.

HDZ BiH jau sen iebilst pret to, kā ievēl prezidentūras locekļus. Bosņaku un horvātu pārstāvjus ievēlē Federācijas vēlētāji, un katrs vēlētājs balso tikai par vienu kandidātu — vienā no abām vēlēšanu sacīkstēm (Daytonas konstitūcija, 4. pielikums). Partija uzskata, ka bosņaku vēlētāju vairākums tādēļ var izraudzīties arī horvātu pārstāvi, kā tas noticis Žeļko Komšiča iepriekšējās uzvarās. Filipovičas uzvara dotu HDZ BiH vietu, ko partija uzskata par horvātu kopienai pienākošos. Horvātijas premjerministrs Andrejs Plenkovičs 2. oktobrī Mostarā aģitēja par viņu, sakot, ka pienācis laiks kandidātam, kas patiesi pārstāv horvātus (Index). Ar savu vizīti ES dalībvalsts valdības vadītājs publiski atbalstīja vienu no partijām, kas tagad risinās sarunas par Bosnijas valdību.

Reformas, kas jau iestrēgušas

ES piedāvājums ir atkarīgs no nosacījumu izpildes. 2024. gada martā Eiropadome nolēma sākt iestāšanās sarunas, taču formālo sarunu sākumu sasaistīja ar Eiropas Komisijas jau noteikto soļu izpildi (Eiropadome). Vairāk nekā divus gadus vēlāk sarunas vēl arvien nav formāli sākušās.

No reformām atkarīgs arī finansējums. Bosnija vienojās par 113 pasākumu reformu programmu — pārmaiņu sarakstu, kas jāīsteno, lai saņemtu finansējumu no ES Rietumbalkānu izaugsmes plāna. Pirms vēlēšanām Vācijas politikas domnīca Konrāda Adenauera fonds ziņoja, ka Republikas Srpskas pārstāvji un četri Federācijas kantoni kavējuši šīs programmas īstenošanu (Konrāda Adenauera fonds). Šajās teritorijās dominē tās pašas partijas, kuru vadītāji tagad risinās sarunas par valdības izveidi.

Svētdienas vēlēšanu rezultāti vēl neatrisina galveno problēmu. Balsu skaits prezidentūras vēlēšanās rāda, kuri, visticamāk, ieņems augstāko amatu valstī, taču tas neizšķir valdības izveidi un reformas, kas kavē formālu sarunu sākšanu ar ES. Par šiem jautājumiem jāvienojas SDA, HDZ BiH un SNSD — partijām, no kurām vienu vada cilvēks, kam ar likumu aizliegts ieņemt valsts amatus. Ja koalīcijas vienošanās neparedzēs arī to reformu pieņemšanu, kuru virzību šīs partijas vai to sabiedrotie kavējuši, jaunā valdība pārņems iepriekšējās valdības strupceļu.