Banco BPM piedāvā €50 billion MPS apvienošanos

Banco BPM 7. jūnijā piedāvāja apvienoties ar Monte dei Paschi di Siena (MPS), izveidojot banku grupu aptuveni 50 mljrd. € vērtībā, ar 2 900 filiālēm un prognozētām 1,1 mljrd. € sinerģijām (Corriere della Sera, Bloomberg). Ja darījums tiktu pabeigts, jaunā grupa pēc aktīvu apjoma kļūtu par Itālijas otro lielāko banku, atpaliekot tikai no Intesa Sanpaolo. Intesa dažu stundu laikā sasauca ārkārtas valdes sēdi, lai ar sabiedrotajiem Unipol un BPER gatavotu pretpiedāvājumu (Il Fatto Quotidiano). Šis nav tikai Itālijas banku darījums. Tas ir sākums plašākai cīņai starp Dienvideiropas un Ziemeļeiropas banku modeli.

Francijas banka ar Itālijas stratēģiju

Francijas banka Crédit Agricole, kurai pieder 22,8 % Banco BPM akciju, BPM valdē vienbalsīgi atbalstīja apvienošanos (AdnKronos). Darījums tās līdzdalību samazinātu līdz aptuveni 12,8 %, taču Crédit Agricole paliktu lielākais atsevišķais akcionārs daudz lielākā bankā (Corriere della Sera). Aprēķins ir vienkāršs: 12,8 % no 50 mljrd. € ir vērtīgāki nekā 22,8 % no 20 mljrd. €. Francijas banka faktiski kļūtu par Itālijas otrās lielākās bankas enkura akcionāru.

Romai šis darījums risina citu problēmu. Itālijas Valsts kasei joprojām pieder 4,8 % MPS akciju — atlikums no 5,4 mljrd. € glābšanas 2017. gadā, kad valsts kontrolēja 68 % bankas. Pēc apvienošanās šī līdzdalība nokristu zem 2 %, ļaujot valdībai paziņot, ka glābšanas operācija ir pabeigta, bez akciju pārdošanas atklātā tirgū (Quotidiano.net). Finanšu ministrs Džordžeti šādu izejas ceļu bija iezīmējis jau vairākus gadus.

Dienvideiropa konsolidējas

Četras dienas pirms BPM paziņojuma Francija, Itālija un Spānija iesniedza Eiropas Komisijai kopīgu priekšlikumu. Tajā tās norādīja, ka banku tirgus sadrumstalotība iesaldē aptuveni 230 mljrd. € likvīdo aktīvu, kas nevar brīvi pārvietoties pāri eirozonas robežām (Euronews). Piedāvātais risinājums: brīvprātīgs režīms, kas pārrobežu banku grupām ļautu kopīgi pārvaldīt kapitālu un likviditāti. Tiesību aktu priekšlikums gaidāms 2027. gadā.

BPM un MPS darījums iekļaujas jau sāktā konsolidācijas vilnī. BPCE aprīlī pabeidza Portugāles Novobanco iegādi par 6,7 mljrd. € — lielāko pārrobežu banku darījumu eirozonā vairāk nekā desmit gadu laikā (Challenges). UniCredit pieder 34,35 % Vācijas Commerzbank akciju, un tās piedāvājuma termiņš beidzas 16. jūnijā (Finance Magazin). Dienvideiropas bankas palielina mērogu. Ziemeļeiropas regulatori pagaidām kustas lēnāk.

Kas maksā, kas iegūst

Prognozētās 1,1 mljrd. € sinerģijas galvenokārt nāktu no filiāļu pārklāšanās mazināšanas — iespējams, ap 300 filiālēm Lombardijā, Toskānā un Veneto (AskaNews). Darbinieku skaita samazinājuma aplēses nav publiskotas, taču banku izmaksu sinerģijas visbiežāk nozīmē personāla izmaksu samazināšanu. Skaidrākie zaudētāji ir darbinieki.

Tikmēr Berlīne nacionālu apsvērumu dēļ bloķē UniCredit mēģinājumu pārņemt Commerzbank, lai gan principā atbalsta Banku savienību — ES ietvaru kopīgai banku uzraudzībai. ECB aizejošais viceprezidents Luiss de Gindoss ir teicis, ka Eiropai vajadzīgas „patiesi Eiropas bankas”, lai konkurētu ar ASV bankām (Bloomberg). Tomēr pat pēc apvienošanās BPM-MPS tirgus vērtība būtu tikai ap 6 % no JPMorgan kapitalizācijas. Iekšzemes apvienošanās rada nacionālos čempionus. Tās nesamazina transatlantisko plaisu.

Dienvideiropas prasība ļaut bankām kopīgi pārvaldīt likviditāti tagad atduras pret Vācijas un Nīderlandes pretestību. Tās ir tās pašas valdības, kas vairāk nekā desmit gadus bloķējušas EDIS — Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu, kopīgu drošības tīklu, kas garantētu banku noguldījumus visā eirozonā (European Commission). Bez šādas garantijas kapitāls paliek aiz nacionālajām robežām. Neviena banka nevēlas sūtīt naudu meitasbankai citā valstī, ja krīzes brīdī nav skaidrs, vai attiecīgās valsts noguldījumu apdrošināšana izturēs spiedienu. Dienvideiropa veido lielākas bankas. Ziemeļu kapitāls uz dienvidiem neplūdīs, kamēr kāds neuzņemsies noguldījumu risku. Pagaidām šāda garanta nav.