Fairfordas apsūdzība nepanāk kopīgu rīcību

Lielbritānijas valdība 12. oktobrī paziņoja, ka Irānas Islāma revolucionārā gvarde (IRGC), valsts ietekmīgākais militārais un drošības spēks, esot „gandrīz noteikti” vadījusi aizdomīgās darbības pie RAF Fairfordas — Anglijas bāzes, kurā izvietoti ASV bumbvedēji, kas iesaistīti konfliktā ar Irānu (Lielbritānijas valdība). Publiski pieejamo pierādījumu joprojām ir maz. Policija spridzekļus nav atradusi, un aizturēti septiņi vīrieši, bet apsūdzība nevienam nav izvirzīta (Pretterorisma policija, Reuters). Divdesmit deviņi ārlietu ministri atzina Lielbritānijas secinājumu par IRGC atbildību, taču viņu paziņojums neparedz kopīgu rīcību; par piekļuvi savām bāzēm katra valdība joprojām lemj pati (kopīgais paziņojums).

Ko policija līdz šim noskaidrojusi

Notikumi sākās ap 00:45 27. septembrī, kad Glosteršīras policija saņēma ziņojumu par trim aizdomīgām automašīnām, kas devās bāzes virzienā (Glosteršīras policija). Bruņoti policisti automašīnas apturēja pie Whelfordas ciema, aizturēja piecus vīriešus un atrada tajās benzīnu, nevis spridzekļus (Pretterorisma policija).

Glosteršīras policija nav publiski apstiprinājusi, ka mērķis bijusi Fairforda (Glosteršīras policija). Visus piecus vīriešus atbrīvoja pret galvojumu, bet vēlāk policija Londonā aizturēja vēl divus vīriešus, kurus arī atbrīvoja pret galvojumu (Pretterorisma policija).

Aizturēšana un valdības izteiktais vērtējums balstās atšķirīgos procesos. Ministri var publiskot izlūkdienestu vērtējumu par to, kas vadījis operāciju. Policija izmeklē notikumus uz vietas, bet prokurori lemj, vai pierādījumu pietiek, lai izvirzītu apsūdzību. Tiesā var arī nenoskaidrot, kurš devis rīkojumus, un izlūkdienestu vērtējumam nav vajadzīgs notiesājošs spriedums.

Ko apgalvo Londona

Endija Bērnhema valdība savu vērtējumu formulēja divos ticamības līmeņos: koordinācija no Irānas esot „ļoti ticama”, bet IRGC vadība — „gandrīz droša” (Lielbritānijas valdība). Irānas vēstnieks jau 28. septembrī esot noliedzis jebkādu saistību ar notikušo un aicinājis Lielbritāniju publiskot pierādījumus (Reuters).

Iekšlietu ministre Šabana Mahmūda paziņoja, ka darbības esot koordinējusi Irānā dzīvojoša, dienestiem zināma persona, taču viņas vārdu nenosauca (Lielbritānijas valdība). Neviens ministrs nav publiskojis izlūkošanas informāciju, uz kuru šis vērtējums balstīts.

Londona vienlaikus ar apsūdzību paziņoja par sankcijām pret diviem irāņiem (Lielbritānijas valdība), taču publiskotajā sankciju pamatojumā viņi esot saistīti ar plašākām spiegošanas un uzbrukumu plānošanas darbībām; Fairforda tajā nav pieminēta (Lielbritānijas sankciju saraksts).

Ko sabiedrotie parakstīja un ko paturēja savās rokās

Lielbritānijas sabiedrotie formulēja paziņojumu piesardzīgi. Divdesmit deviņi ārlietu ministri norādīja, ka „atzīst Apvienotās Karalistes secinājumu par atbildību” — šāds formulējums secinājumu par IRGC atstāj kā pašas Lielbritānijas vērtējumu (kopīgais paziņojums). Paziņojums neparedz kopīgu sankciju sarakstu, izlūkošanas informācijas apmaiņas kārtību vai automātisku reakciju uz turpmāku incidentu.

Paziņojumu nav pieņēmusi ne NATO, ne ES, tāpēc tas nav kopīgs lēmums šo organizāciju vārdā. ES sankcijām, piemēram, vajadzīga visu dalībvalstu vienprātība (tātad jebkura dalībvalsts var tās bloķēt), bet šis paziņojums sankciju procedūru nesāk.

Paziņojumā Lielbritānijas secinājums pieņemts kā tās pašas vērtējums. Sabiedrotie nav snieguši neatkarīgu apstiprinājumu un nav vienojušies par atbildi. Tomēr publiskie avoti neatklāj, kādu izlūkošanas informāciju partneri varēja saņemt privātā saziņā.

Arī Spānija paziņojumu parakstīja, tomēr martā esot liegusi ASV izmantot Rota un Morón bāzes operācijai pret Irānu, kā Kongresā sacīja premjerministrs Pedro Sančess (La Moncloa). Šis atteikums bija pirms Fairfordas incidenta un neko nepasaka par to, kā Madride vērtē notikušo. Tas parāda, ka pati Spānija lemj, kuras lidmašīnas drīkst pacelties no tās teritorijas.

Ja Lielbritānijas prokurori izvirzīs apsūdzību, tiesā vērtēs, ko aizturētie darījuši Fairfordas tuvumā, bet jautājums par to, kurš viņiem devis rīkojumus, var palikt ārpus tiesas izskatīšanas. Atbilde uz šo jautājumu balstās izlūkošanas informācijā, ko Londona nav publiskojusi. Valdības, kas atzina Lielbritānijas secinājumu, nav solījušas kopīgu rīcību, tādēļ atkārtota incidenta gadījumā pie Eiropas bāzes katrai uzņemošajai valstij būs jālemj pašai.