Britānija tankus aizstāj ar mobilajiem spēkiem

Līdz 2027. gada aprīlim „Challenger 2” tanki no Igaunijas tiks izvesti. Tos aizstās mobilas prettanku vienības, dronu komandas un tīklota novērošana. Britu karavīru skaits pieaugs no aptuveni 800 līdz 1 200. Londona liek uz to, ka vieglāki un ātrāk pārvietojami spēki Krieviju atturēs labāk nekā smagā bruņutehnika, kas pastāvīgi novietota tuvu robežai. Šī pieeja strādā tikai tad, ja munīcija, degviela un rezerves daļas krīzes brīdī jau ir uz vietas.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija 16. jūlijā ar Igauniju parakstīja ceļa karti, kas pārveido britu priekšējos spēkus no tanku balstītas kaujas grupas par to, ko Londona sauc par mobilo prettanku spēku. Ekipējuma un munīcijas iepriekšēja izvietošana sāksies jau šogad. Lielbritānijā pastāvīgā gatavībā paliks pilna britu armijas brigāde, kas vajadzības gadījumā paredzēta Igaunijas pastiprināšanai.

Karavīri atlido ātri. Munīcija — ne.

Pārkārtojums balstās mācībās, ko parādījis karš Ukrainā: tanki bez dronu aizsega un elektroniskās karadarbības atbalsta kļūst par dārgiem mērķiem. Jaunais britu spēks izmantos ļoti mobilus transportlīdzekļus, modernus ieročus, bezpilota sistēmas un tīklotu komandvadību (Lielbritānijas Aizsardzības ministrija). Londona apgalvo, ka šādi var panākt lielāku kaujas efektu nekā iepriekšējā modelī, jo vienības var ātrāk izvērst un izkliedēt.

Būtiskākā pārmaiņa tomēr ir apgādes ķēdē. Karavīrus uz Igauniju var nogādāt dažu stundu laikā. Smagās kravas — ne. Iepriekš izvietojot krājumus, Lielbritānija saīsina laiku starp krīzes sākumu un brīdi, kad papildspēki ir gatavi cīņai. Lielbritānijā turētajai brigādei jāšķērso Eiropa, jāsaņem iepriekš izvietotais ekipējums un pietiekami ātri jāieņem pozīcijas, lai tas mainītu situāciju uz zemes. Pāreja jau redzama mācībās: britu spēki Igaunijas „Spring Storm” mācībās ir trenējušies ar droniem, lai gan nesenās epizodēs joprojām piedalījās arī „Challenger 2” tanki un raķešu palaišanas sistēmas līdzās sabiedroto bruņutehnikai.

Divi modeļi, viena problēma

Salīdzinājumam — Vācija kaimiņos Lietuvā veido pastāvīgi izvietotu bruņoto brigādi ar 4 800 karavīriem un 200 civilajiem darbiniekiem. Mērķis ir to pabeigt līdz 2027. gada beigām. Tas ir smagāks, lielāks un pastāvīgāks modelis. To arī grūtāk īstenot. Vācijas Bundestāga bruņoto spēku ombuds ir kritizējis nepietiekamos apstākļus personālam. Aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss atzinis, ka daži speciālisti, iespējams, būs jānorīko, nevis jāgaida viņu brīvprātīga pieteikšanās.

Abas pieejas tagad iekļaujas jaunā komandvadības slānī. Kopš 2026. gada 1. jūlija 1. Vācijas–Nīderlandes korpuss pārņēmis NATO spēku taktisko vadību Igaunijā un Latvijā, vadot mācības un koordinējot, kā ienākošās vienības iekļaujas aizsardzības plānā (Latvijas Aizsardzības ministrija, Euronews). Baltijas aizsardzības karte nav vienota pēc viena šablona: Polija un Lietuva pakļaujas citam štābam.

Šī atšķirība ir svarīga, jo NATO austrumu flangs attālinās no tā dēvētā „tripwire” modeļa, kur nelielu spēku galvenā funkcija bija signalizēt, ka uzbrukums automātiski iedarbinātu alianses atbildi. Tagad uzsvars virzās uz priekšējo aizsardzību, kur izvietotajiem un papildspēkiem jāaptur uzbrukums, pirms tas sasniedz mērķi. Lielbritānijas vieglākais modelis un Vācijas smagākais modelis ir divas atbildes uz šo pašu pāreju.

Kam jāsniedz atbildes

Polija ir loģistikas mezgls jebkurai Baltijas pastiprināšanai. Varšava uz Lielbritānijas paziņojumu nav sniegusi tiešu publisku reakciju. Donalds Tusks ir runājis par sabiedroto mācībām Polijas teritorijā šoruden, Polijas lomu formulējot kā spēku uzņemšanu un tranzītu. Arī Somijas NATO pozīcija norāda uz to pašu pārbaudi: kolektīvā aizsardzība un pastiprināšana ir nozīmīga tikai tad, ja pastiprināšanas ķēde reāli darbojas.

Ceļa karte sasaista konkrētus mehānismus: vairāk karavīru, pārveidotu spēku struktūru, iepriekš izvietotus krājumus, pastāvīgā gatavībā esošu pastiprināšanas brigādi un formālu komandvadības integrāciju. Tas ir vairāk nekā daudzi NATO paziņojumi, kuros nosaukts mērķis, bet ne piegādes termiņš. Neatbildētie jautājumi paliek Lielbritānijas un Igaunijas aizsardzības ministriju pusē: cik daudz munīcijas tiks izvietots iepriekš, kurš drīkstēs dot atļauju tās izmantošanai, caur kurām ostām un lidlaukiem ieradīsies pastiprināšanas brigāde un vai pēc pārejas Igaunijā paliks kāda smagā bruņutehnika. Atturēšana balstās tieši šādās, bieži klasificētās detaļās. Kamēr tās nav pārbaudītas mācībās, ceļa karte ir ticams plāns, nevis pierādīta aizsardzības sistēma.