Skip to main content
EU_PUBLIC_AFFAIRS14 / 18 · dienas stāsts3 min · 534 vārdu · 21 avotu

Brisele apstrīd Turudić neatkarību

✦
Sarakstījis MIto brief AI · 2026. gada 18. jūlijs, 02:50
Kā tas tika uzrakstīts

Institutional activity continues at scale while public confidence in the judiciary remains critically low.

Attēla kompozīcija · tobrief
teksts · 3 min lasīšanas

Tikai 27 % Horvātijas iedzīvotāju un 28 % uzņēmumu uzskata, ka valsts tiesu vara ir neatkarīga. Šie dati iekļauti Eiropas Komisijas 2026. gada ziņojumā par tiesiskumu, kas publicēts 17. jūlijā (Eiropas Komisija, Index.hr). Komisija secina, ka korupcija Horvātijā joprojām ir „plaši izplatīta”, lai gan prokuratūra lietas ierosina aktīvi. Ikgadējais ziņojums problēmu nosauc. Tas pats par sevi nevar piespiest Horvātiju to novērst.

Aktīva prokuratūra, zema uzticēšanās

Horvātijas sadaļa neraksturo institucionālu sabrukumu. Pretkorupcijas iestādes darbojas, prokurori strādā, lietas tiek virzītas. Taču plaisa starp institūciju aktivitāti un sabiedrības uzticēšanos ir ļoti liela.

Komisijas galvenais instruments šādās situācijās ir nevis saistošs rīkojums, bet dialogs, rekomendācijas un nākamā gada pārbaude (Eiropas Komisija). Pati Komisija atzīst, ka iepriekšējo rekomendāciju īstenošana ES kopumā ir kļuvusi vājāka (Eiropas Komisija). Turklāt tiesiskuma ziņojuma secinājumi automātiski nenoved pie lēmuma par ES finansējuma apturēšanu (EU Perspectives).

Pirms valsts iestājas ES, Briselei ir reāla ietekme. Tā var palēnināt sarunas un prasīt reformas kā iestāšanās cenu. FAZ, rakstot par šo pašu ziņojumu ciklu, kontrastu parādīja ar Serbijas piemēru, kur slikti tiesiskuma vērtējumi joprojām ietekmē kandidātvalsts ceļu uz ES (FAZ).

Pēc iestāšanās instrumentu klāsts kļūst daudz šaurāks. Brisele nevar iesaldēt naudu tikai tāpēc, ka tiesām neuzticas. Tai jāpierāda, ka tiesiskuma problēmas tieši apdraud ES līdzekļu pārvaldību (Regula 2020/2092, CER). Arī 7. pants, ES smagākā procedūra, kas var novest pie dalībvalsts balsstiesību apturēšanas, prasa tādu valdību politisku vienprātību, kāda pret nevienu dalībvalsti līdz šim nav panākta. Zema uzticēšanās tiesām pati par sevi šos mehānismus neiedarbina.

Strīds par to, kas izmeklē ES līdzekļu krāpšanu

Viens ES instruments tomēr var pats virzīt krimināllietas. Eiropas Prokuratūra var izmeklēt un uzturēt apsūdzību noziegumos, kas skar ES budžetu, tajās dalībvalstīs, kuras piedalās šajā sistēmā (Eiropas Prokuratūras regula). Horvātija piedalās. Eiropas Prokuratūra nevar novērst vispārēju neuzticēšanos Horvātijas tiesām, taču lietās, kur iesaistīta ES nauda, tai ir juridiska vara, kuras ikgadējam tiesiskuma ziņojumam nav.

Tagad strīds ir par šīs varas robežām. Horvātijas Konstitucionālā tiesa ir lūgusi Eiropas Savienības Tiesu Luksemburgā noteikt robežu starp Eiropas Prokuratūras kompetenci un Horvātijas nacionālās prokuratūras DORH pilnvarām. Komisija lietā ir iesaistījusies un apgalvo, ka Horvātijas galveno valsts prokuroru Ivanu Turudiču nevar uzskatīt par neatkarīgu un objektīvu, lemjot par šo robežu (Telegram.hr). Vācijas konstitucionālo tiesību platforma Verfassungsblog šo strīdu apraksta kā brīdinājumu par situāciju, kurā nacionālā prokuratūras sistēma no dalībvalsts iekšienes pretojas ES prokuroram (Verfassungsblog).

Likme ir konkrēta. Ja Horvātijas institūcijām ar vietējo konstitucionālo mehānismu palīdzību izdodas sašaurināt Eiropas Prokuratūras darbības lauku, citām iesaistītajām dalībvalstīm parādās paraugs, kā rīkoties līdzīgi. Tad ES vienīgā prokuratūras iestāde faktiski darbotos tik plaši, cik tai ļauj nacionālās sistēmas, kuras tai jāuzrauga.

Ko Brisele var un nevar izdarīt

Pieejamie fakti nepamato sankciju krīzes rāmi. Horvātijas gadījums parāda strukturālu ES problēmu: dalībvalsts gadiem var saglabāt ļoti zemu uzticēšanos tiesām un noturīgu korupcijas problēmu, kamēr Komisija to fiksē un atkārto reformas ieteikumus.

Brisele var diagnosticēt Horvātijas tiesiskuma problēmu. Tā var rīkoties tad, ja problēma skar ES naudu, ES tiesības vai Eiropas Prokuratūras kompetenci. Ja kaitējums paliek galvenokārt iekšpolitiskā uzticēšanās laukā, ES instrumenti ir daudz vājāki.

Strīds par Eiropas Prokuratūras pilnvarām tagad ir Eiropas Savienības Tiesā Luksemburgā. Tiesas spriedums noteiks, vai ES vienīgā prokuratūras iestāde var pilnvērtīgi darboties dalībvalstī, kuras galveno prokuroru Komisija uzskata par kompromitētu. Atbilde būs jāsniedz Luksemburgai. Sadarbība, ko šī atbilde prasīs, būs jānodrošina Zagrebai.

Details about this article
Model:
claude-opus-4-6
Generated:
7/18/2026, 2:34:15 AM
Pipeline run:
eu_pipeline_20260718_005005
Watermark:
SynthID (Google's invisible watermark)
Human review:
None before publication
Learn more about our methodology →