Brisele norāda uz Spānijas korupcijas reformu kavēšanos

Pedro Sančesa valdība sevi pozicionē kā demokrātisko normu aizstāvi. Taču Eiropas Komisijas 2026. gada ziņojumā par tiesiskumu, kas publicēts 17. jūlijā, Spānijai konstatēts tikai „ierobežots progress” korupcijas apkarošanā, trūkstošs lobēšanas regulējums un nepabeigta tiesu sistēmas reforma (European Commission, Ara). Šim ikgadējam ziņojumam nav saistoša spēka, un tas pats par sevi neizraisa sankcijas (Commission Q&A). Tomēr tas dod Sančesa kritiķiem Spānijā un citur Eiropā dokumentu ar Briseles zīmogu, ko viņi jau izmanto politiskajā cīņā.

Ko konstatēja Komisija

Ziņojums par tiesiskumu ir Eiropas Komisijas ikgadējā pārbaude par katras ES dalībvalsts tiesām, korupcijas apkarošanu, mediju brīvību un institucionālajām līdzsvara sistēmām. Spānijas sadaļa izskatās pēc nepabeigtu darbu saraksta.

Korupcijas lietās galvenā problēma ir ātrums. Lielas lietas iestrēgst finanšu ekspertīžu kavēšanās un vājas lietu pārvaldības dēļ (Infobae, La Voz de Galicia). Spānijai joprojām nav obligāta publiska lobētāju reģistra un neatkarīgas integritātes uzraudzības institūcijas ar reālām pilnvarām, lai gan likumprojekts esot sagatavošanā (20 Minutos).

Kritika par tiesu sistēmu ir dziļāka. Komisija atkārtoja aicinājumu Spānijai mainīt CGPJ locekļu izraudzīšanas kārtību. CGPJ ir institūcija, kas pārvalda tiesu varu un lemj par augstāko tiesnešu iecelšanu. Pašreizējā sistēma ļauj parlamenta partijām noteikt, kuri cilvēki nonāk šajā padomē, un tālāk ietekmēt, kuri tiesneši tiek virzīti amatā (Ara). Brisele arī mudināja Madridi nošķirt ģenerālprokurora pilnvaru termiņu no valdības politiskā cikla. Ja galvenā prokurora amats ir piesaistīts pie varas esošajai valdībai, rodas vismaz iespaids, ka kriminālvajāšana var kalpot politiskām interesēm (El Español).

Asākā piezīme bija par politiķu izteikumiem. Komisija norādīja, ka tiesu spriedumu kritika pieder demokrātiskai diskusijai, taču valdības un parlamenta pārstāvjiem jāizvairās no paziņojumiem, kas grauj tiesu neatkarību.

Kam šāds formulējums ir izdevīgs

Spānijā visvairāk iegūst opozīcija. „Ierobežots progress” ir Briseles formulējums, ko Sančesa kritiķi var izmantot, pašiem neveidojot visu argumentāciju no nulles (El Mundo). Iegūst arī caurskatāmības organizācijas, jo Komisijas ziņojums dod ārēju atskaites punktu prasībām, kuras valdība citādi varētu noraidīt kā partejiskas. Valdībai savukārt paliek iespēja mazināt triecienu, sakot, ka runa ir par rutīnas uzraudzību, un atsaucoties uz sagatavotajām reformām.

Ārpus Spānijas ziņojumu kā argumentu izmantoja Ungārija. Pirms publicēšanas Ungārijas ES lietu ministrs Jānošs Boka apgalvoja, ka ziņojums parādīšot, vai Komisija visas valstis vērtē pēc vienādiem kritērijiem (Origo, HVG). Pēc tam Ungārijas valdībai pietuvinātie mediji apgalvoja, ka Spānijai veltītā kritika pierādot dubultstandartus. Neatkarīgie Ungārijas mediji šo salīdzinājumu apstrīdēja: Spānijai pārmesti trūkumi lobēšanas regulējumā un lēna tiesu darbība, savukārt Ungārijas gadījumā runa ir par sistēmisku korupciju un izpildvaras kontroles mehānismu demontāžu. Līdzīgus selektivitātes pārmetumus izteica arī Slovākijas valdība, taču Slovākijas mediji vairāk pievērsās pašas Bratislavas trūkumiem (Aktuality).

Pierādījumu mape, nevis piespiedu instruments

Komisija šo ziņojumu ciklu raksturo kā preventīvu uzraudzību. Ieteikumi nav saistoši. Spānijas sadaļai nav pievienota ne finansējuma iesaldēšana, ne prasība ES Tiesā, ne juridisks termiņš reformu izpildei. Arī paša mehānisma līdzšinējie rezultāti rāda tā ierobežojumus: saskaņā ar EU Perspectives tikai 47 % no 2025. gada ieteikumiem gada laikā bija pilnībā vai daļēji izpildīti.

Ziņojums kļūst iedarbīgs tikai tad, ja tas pieslēdzas instrumentiem ar reālām sekām: pārkāpuma procedūrai, kurā Komisija iesūdz dalībvalsti par ES tiesību pārkāpumu, vai budžeta līdzekļu iesaldēšanai, līdz reformas ir pieņemtas (Commission). Spānijas gadījumā neviens no šiem instrumentiem nav iedarbināts.

Komisija ir izveidojusi pierādījumu mapi. Tajā fiksētas kavētas korupcijas lietas, neesoši lobēšanas noteikumi, nepabeigta tiesu reforma un politiķu uzbrukumi tiesām. Vai šī mape piespiedīs Spāniju reformēt sistēmu vai paliks kā kārtējais virsraksts, ko Madride pārdzīvo, jāizšķir pašai Spānijas valdībai, parlamentam un tiesu varai. Līdz šim tie to nav izdarījuši.