Brisele fiksē Krievijas naftas griestus

ES gatavojas fiksēt Krievijas naftas cenu griestus pie 44,10 ASV dolāriem par barelu, bloķējot automātisku pārrēķinu, kas jūlijā tos paceltu virs 65 ASV dolāriem. Formula seko Urals markas naftas tirgus cenai — tas ir Krievijas galvenais eksporta maisījums. Trīs mēnešus ilgušie pārvadājumu traucējumi Hormuza šaurumā šo cenu pacēluši tik augstu, ka mehānisms, kuram jāierobežo Maskavas ieņēmumi, ļautu Krievijai pārdot naftu dārgāk, turklāt formāli ievērojot noteikumus (Investing.com, Kyiv Post).

Iesaldēšanu, visticamāk, iekļaus ES 21. sankciju paketē, ko paredzēts apspriest jūnija sākumā. Taču tā labo formulu, nevis sankciju izpildes robu, kura dēļ cenu griestu praktiskā ietekme jau ir krietni mazinājusies.

Kā cenu griesti sāka strādāt pret sevi

Cenu griestus 2022. gada decembrī ieviesa G7 valstis, ES un Austrālija. Mehānisms darbojas netieši: Rietumu apdrošinātājiem, kuģniecības uzņēmumiem un bankām aizliegts apkalpot Krievijas naftas kravas, ja tās pārdotas virs noteiktās cenas. Tā kā G7 valstis vēsturiski nodrošināja aptuveni 90 % jūras pārvadājumu apdrošināšanas un finansējuma, šim instrumentam sākotnēji bija reāls svars (European Commission).

Pērn ES sākotnējos fiksētos 60 ASV dolāru griestus aizstāja ar dinamisku formulu: reizi sešos mēnešos cenu griesti tiek noteikti 85 % apmērā no Urals vidējās cenas iepriekšējās 22 nedēļās (European Commission). Kamēr nafta bija lēta, formula strādāja. Taču ar Irānu saistītā krīze Hormuza šaurumā līdz maijam pacēla Urals cenu līdz aptuveni 86 ASV dolāriem par barelu. Ja formulu piemērotu bez izmaiņām, nākamais pārrēķins cenu griestus paceltu virs 65 ASV dolāriem — augstāk nekā sākotnējais 2022. gada līmenis (Business Standard).

Švedte: kur naftas karš nonāk līdz zemei

Briselē cenu griestu diskusija izklausās abstrakta. Tās praktiskās sekas redzamas mazā pilsētā Brandenburgas austrumos.

PCK rafinērija Švedtē, viena no lielākajām Vācijā, tika būvēta Krievijas jēlnaftai, ko piegādāja pa Družbas jeb „Draudzības” cauruļvadu. Kad Vācija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā atteicās no Krievijas cauruļvadu naftas, Švedte zaudēja aptuveni 200 000 tonnu mēnesī galvenās izejvielas (Energycomment.de). Tagad rafinērija saņem naftu ar tankkuģiem caur Baltijas jūras ostām Rostokā un Gdaņskā. Šis maršruts ir lēnāks un dārgāks, tādēļ pieaugušas darbības izmaksas un samazinājusies pārstrādes jauda (DW).

Vācijas federālā valdība Švedtes 1 200 darbiniekiem garantējusi nodarbinātību līdz 2026. gada beigām, faktiski atzīstot, ka piegāžu maiņai ir vietēja cena, ko tirgus pats neuzņemsies (Tagesspiegel). Nafta turpina plūst, taču pa garākiem un dārgākiem kanāliem, bet darbvietas balstās politiskās garantijās, nevis komerciālā loģikā.

Rīcības plaisa, caur kuru iet Krievija

Iesaldēti cenu griesti nozīmē kaut ko tikai tur, kur tos kāds arī piemēro. Krievija izveidojusi ēnu floti no novecojušiem tankkuģiem, kas darbojas ārpus Rietumu apdrošināšanas un banku sistēmām. Šie kuģi jau pārvadā vairāk nekā 60 % Krievijas pa jūru eksportētās jēlnaftas (S&P Global). ES melnajā sarakstā iekļāvusi 444 kuģus, taču flote turpina augt.

Helsinkos bāzētais Enerģētikas un tīra gaisa pētniecības centrs CREA lēš, ka cenu griestu pilnīga piemērošana pie 44,10 ASV dolāriem samazinātu Krievijas naftas ieņēmumus par 42–46 % (CREA). Starp šo aprēķinu un realitāti ir liela plaisa: martā vien Krievija no naftas nopelnīja aptuveni 19 miljardus ASV dolāru, gandrīz divreiz vairāk nekā februārī (KSE Institute). Starptautiskās Enerģētikas aģentūras vadītājs Fatihs Birols brīdinājis, ka sankciju mīkstināšana būtu „liela kļūda” (Euronews). Vašingtona tikmēr jau trešo reizi kopš marta klusi pagarinājusi izņēmumus, kas ļauj veikt darījumus ar Krievijas naftas kravām (The Deep Dive).

Iesaldēšanu, visticamāk, pieņems. Kijiva to atbalsta. Lielākā daļa ES valdību dod priekšroku šim risinājumam, nevis cenu griestu automātiskai kāpšanai. Taču Krievija vienā mēnesī nopelnīja 19 miljardus ASV dolāru no naftas laikā, kad griesti jau bija 44,10 ASV dolāri. Skaitlis uz papīra bija pareizs. Problēma ir kuģi, kurus neviens pietiekami nepārbauda.