Brisele patur Ungārijas €9 miljardus

Ungārijas valdība 31. augustā paziņoja, ka esot izpildījusi visus 27 tiesiskuma un korupcijas apkarošanas nosacījumus, ko Brisele piesaistīja aptuveni 10 miljardiem eiro iesaldēto Atveseļošanas fonda līdzekļu (Euronews, DTEurope). Pētera Maģara valdībai tagad jāpārliecina Eiropas Komisija, ka tā pietiekami demontējusi Viktora Orbāna laikā izveidoto tiesiskuma sistēmu, lai naudu varētu izmaksāt. Taču paziņot par nosacījumu izpildi un saņemt maksājumu nav viens un tas pats. Komisija norādījusi, ka nevar vērtēt Ungārijas starpposma mērķus, kamēr Budapešta nav iesniegusi formālu maksājuma pieprasījumu. Tas vēl nav noticis (Commission briefing).

Nauda nāk no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma jeb RRF — pēc Covid-19 izveidota fonda, no kura valdībām maksā tikai pēc tam, kad tās pierāda saskaņotu reformu un investīciju izpildi (RRF Regulation). Ungārijas 6,5 mljrd. € dotācijās un 3,5 mljrd. € aizdevumos gadiem bija iesaldēti tiesiskuma problēmu dēļ (Commission Hungary plan page). Faktiski saņemts tikai ap 920 milj. € priekšfinansējuma — avansa, ko izmaksā pirms pilnas pārbaudes (HVG, ING). Atlikušie 9 mljrd. € ir atkarīgi no nākamajiem soļiem.

Kalendārs, kas nosaka naudas plūsmu

Tagad svarīgi ir trīs datumi. 31. augusts bija pēdējā diena, kad Ungārija vēl varēja veikt darbības, ko ieskaita starpposma mērķu izpildē. No šodienas Komisija vairs nevar ņemt vērā jaunus pasākumus, arī maksājumos, kas jau bija apturēti (Commission closure guidance, PubAffairs Bruxelles). Budapeštai līdz 30. septembrim jāiesniedz maksājuma pieprasījums ar pierādījumiem. Briselei lēmums par izmaksu jāpieņem līdz 31. decembrim (European Parliament EPRS, 2EU Brussels).

Ungārijas 27 nosacījumi ir neparasti plaši: 21 attiecas uz korupciju un caurskatāmību, četri — uz tiesu neatkarību, vēl divi — uz ES līdzekļu izmantošanas revīzijām (Euronews). Kā rakstījām pagājušajā nedēļā, jaunākā reforma paplašināja korupcijas lietu kontroli, ļaujot jebkuram pieprasīt pārskatīt prokuratūras izbeigtas lietas. Komisijai tagad jāvērtē, vai šie likumi ir radījuši institūcijas, kas spēj reāli izmeklēt korupciju, vai arī tās pastāv galvenokārt dokumentos.

Ko parāda fondu aktīvu atdošana

Lielākais atsevišķais elements Ungārijas pierādījumu mapē ir 1 284 mljrd. forintu jeb aptuveni 3,2 mljrd. € valsts aktīvu atgriešana no sabiedriskā labuma fondiem (Portfolio). Brisele iebilda pret šiem fondiem, jo Orbāna valdība ar to palīdzību bija nodevusi universitātes, uzņēmumu daļas un īpašumus padomēm ar vāju uzraudzību. Tagad Ungārija rāda, ka kontrole atgriezta valstij.

Zaudētāji ir fondu padomes un politiskie tīkli, kas kontrolēja šos aktīvus. Lielākais no tiem bija Mathias Corvinus Collegium — Orbāna galvenais izglītības fonds. Taču aktīvu pārcelšana atpakaļ ministru pārraudzībā vienu atbildības robu var aizstāt ar citu (VG). Turklāt pati aktīvu atdošana neko nefinansē. Ungārijas mājsaimniecībām nozīme būs tam, vai Komisijas pozitīvs vērtējums atbloķēs 9 mljrd. € RRF līdzekļu, kas paredzēti elektroenerģijas tīklu modernizācijai, dzelzceļam un mājokļiem (Commission Hungary plan page).

Termiņam ir sekas

RRF termiņš nav formāls. Rumānija jau samierinājusies ar 770 milj. € zaudējumu, jo politiskās partijas līdz 31. augustam nespēja pieņemt vienotu publiskā sektora algu likumu (Romania Insider, Bloomberg). Spānija zaudējusi aptuveni 197 milj. €, kad Brisele noraidīja tās piedāvātās alternatīvas dīzeļdegvielas nodokļu priekšrocības atcelšanai, vēsta El Español. Nevienai no šīm valstīm nebija tiesiskuma nosacījumu. Nauda tika zaudēta par skaidri neizpildītiem starpposma mērķiem.

Ungārijas lieta ir sarežģītāka. European Journal of Risk Regulation publicēta akadēmiska analīze secina, ka Ungārijas 27 nosacījumi ir plašāki nekā Polijai piemērotā, galvenokārt uz tiesu sistēmu vērstā pakete, tāpēc pierādīšanas slogs ir smagāks (Cambridge University Press). Polijas piemērs parādīja, ka Brisele ir gatava atalgot demokrātisku labošanos pēc valdības maiņas, taču Varšavai tāpat bija jāiesniedz pieprasījumi, jāsniedz pierādījumi un jāgaida novērtējums pirms katras daļas izmaksas (Rzeczpospolita). Vācija, ES lielākā neto iemaksātāja — valsts, kas ES budžetā iemaksā vairāk, nekā saņem, aptuveni 18 mljrd. € gadā — vēlas atbalstīt Maģara reformu kursu, bet Vācijas nodokļu maksātājiem arī jāredz, ka nosacījumu mehānisms nav tukša procedūra (Bundesbank, FAZ).

Ungārija naudu vēl nav atbloķējusi. Tā ir nolikusi pierādījumu mapi uz Briseles galda. Komisijai tagad jāizšķir, vai juridiskā labošana pārvērtusies reālā kontrolē, un tas jāizdara līdz decembrim.